Ja izvairāmies no cilvēkiem, par kuriem mums ir negatīvs viedoklis, mūsu aizspriedumi tikai pieņemsies spēkā. Un, ja savu draugu lokā iekļaujam vienīgi tos, ar kuriem mums daudz kas ir kopīgs, mums var veidoties uzskats, ka mūsu domāšanas un rīcības veids ir vienīgais pareizais.

”Atdariet.. savu sirdi jo plaši!” (2. KORINTIEŠIEM 6:13.)

Ko tas nozīmē? Vārds ”sirds” var attiekties uz cilvēka jūtām un emocijām. Ja sirsnīgas jūtas mums raisās tikai pret tiem, ar kuriem mūs daudz kas vieno, mūsu sirds, tēlaini runājot, ir aizvērta. Lai to nepieļautu, ir jābūt gataviem veidot draudzīgas attiecības arī ar cilvēkiem, kas atšķiras no mums.

Kad personiski iepazīstam citus, mēs sākam saprast, kāpēc viņi kaut ko dara atšķirīgi. Mūsu attiecībām kļūstot tuvākām, mēs uz viņiem vairs neraugāmies kā uz piederīgiem svešai grupai. Mēs saskatām viņos labo, un viņu prieki un bēdas kļūst arī par mūsējiem.

To pieredzēja Nazarē, kurai savulaik bija aizspriedumi pret imigrantiem. Viņa paskaidro, kas viņai palīdzēja tos pārvarēt: ”Es pavadīju laiku kopā ar viņiem un strādāju kopā ar viņiem. Es iepazinos ar cilvēkiem, kas nepavisam nebija tādi, kā par viņiem bija pieņemts domāt sabiedrībā. Sadraudzējoties ar cilvēkiem no citas kultūras, ir iespējams  lauzt stereotipus par viņiem, iemīlēt viņus un augstu novērtēt to, kas ir labs konkrētajā cilvēkā.”

Atrodiet iespējas parunāt ar cilvēkiem, kas ir no citas zemes, kam ir cita tautība vai kas runā citā valodā. Jūs varētu...

• ...palūgt, lai viņi nedaudz pastāsta par sevi,

• ...uzaicināt viņus uz kopīgu maltīti,

• ...uzklausīt, ko viņi stāsta, un noskaidrot, kas viņiem ir svarīgs.

Ja centīsieties saprast, kā viņu pieredzētais ir veidojis viņu personību, jūsu viedoklis par attiecīgo ļaužu grupu, ļoti iespējams, uzlabosies.