KO ATKLĀJ MEDICĪNISKIE PĒTĪJUMI.

Saskaņā ar kādu izdevumā Harvard Mental Health Letter publicētu rakstu, ”pateicība vienmēr ir cieši saistīta ar lielāku dzīvesprieku. Pateicība palīdz cilvēkiem just vairāk pozitīvu emociju, pieredzēt jaukus brīžus, uzlabot veselību, tikt galā ar grūtībām un veidot noturīgas attiecības ar citiem.”

KAS TEIKTS BĪBELĒ.

Bībelē ir ietverts mudinājums būt pateicīgiem. ”Esiet pateicīgi!” rakstīja apustulis Pāvils, kurš ne tikai runāja par pateicību, bet arī pats to izpauda. Piemēram, viņš ”nemitīgi pateicās Dievam” par to, ka citi labvēlīgi uzklausīja vēsti, ko viņš tiem sludināja. (Kolosiešiem 3:15; 1. Tesalonikiešiem 2:13.) Lai mēs būtu patiesi laimīgi, nepietiek tikai reizi pa reizei kādam pateikt paldies. Mums jāuztur pateicība savā sirdī. Pateicības jūtas mūs sargā no skaudības, aizvainojuma un pārmērīga prasīguma pret citiem, kas mūs varētu attālināt no apkārtējiem un laupīt prieku dzīvē.

Brīnišķīgs piemērs, no kura mācīties pateicību, ir mūsu Radītājs. Viņš atzinīgi vērtē citu veikumu un parāda pateicību pat mums, cilvēkiem. Vēstulē ebrejiem, 6. nodaļas 10. pantā, ir teikts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam.” Mūsu Radītājs pateicības trūkumu uzskata par netaisnību.

”Vienmēr priecājieties! [..] Pateicieties par visu.” (1. Tesalonikiešiem 5:16, 18.)

PAR KO LIECINA PIEREDZE.

Kad mēs kādam apliecinām sirsnīgu pateicību — par dāvanu, laipnu vārdu vai praktisku palīdzību —, mēs ļaujam otram sajust, ka viņš tiek augstu vērtēts. Pat svešs cilvēks reaģē labvēlīgi, ja viņam sirsnīgi pasakās par kādu laipnību, piemēram, par to, ka viņš ir pieturējis durvis.

KAS TEIKTS BĪBELĒ.

”Dodiet, tad jums dos — pilnu, saspiestu, sakratītu un pāri plūstošu mēru iebērs jūsu drēbju ielokā,” sacīja Jēzus Kristus. (Lūkas 6:38.) Par to liecina kāds gadījums, kas notika Vanuatu — Klusā okeāna salu valstī.

Kāda nedzirdīga meitene, kuru sauc Roza, apmeklēja Jehovas liecinieku sapulces, bet neko daudz tajās neguva, jo ne viņa, ne kāds cits draudzē neprata zīmju valodu. Reiz šo draudzi apmeklēja kāds precēts pāris. Gan vīrs, gan sieva bija pieredzējuši zīmju valodas tulki. Viņi uzreiz saskatīja problēmu un organizēja zīmju valodas kursus. Roza par to bija dziļi pateicīga. ”Es esmu priecīga, redzot, ka man ir tik daudz draugu, kas mani mīl,” viņa teica. Rozas pateicība un tas, ka viņa tagad piedalās sapulcēs, ir labākais atalgojums pārim, kas viņai palīdzēja. Roza arī augstu vērtē pūles, ko citi ieguldīja, lai iemācītos zīmju valodu un varētu ar viņu sarunāties. (Apustuļu darbi 20:35.)

”Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani [Dievu] godā.” (Psalms 50:23.)

KAS TEIKTS BĪBELĒ.

Mūsu jūtas ir cieši saistītas ar domām. Dāvids, viens no Bībeles sarakstītājiem, lūgšanā Dievam teica: ”Es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” (Psalms 143:5.) Kā liecina šie vārdi, Dāvids nebija paviršs un sekls cilvēks, kurš neievērotu, kas ir ap viņu. Viņš bieži gremdējās pārdomās par Dieva darbiem. Šo paradumu viņš saglabāja visa mūža garumā, un tas viņam ļāva vienmēr just pateicību pret Dievu. (Psalms 71:5, 17.)

Bībelē ir dots šāds brīnišķīgs padoms: ”Kas vien ir patiess, nozīmīgs, taisns, tīrs, jauks, uzslavas cienīgs, tikumīgs un slavējams, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8.) Šie vārdi uzsver nepieciešamību regulāri veltīt laiku pārdomām, bez kurām nav iespējams attīstīt pateicību.

”Es pārdomāšu visus Tavus darbus, par Tevis paveikto es prātošu.” (Psalms 77:13, LB-2012.)