Šķelšanās anglikāņu baznīcā
Šķelšanās anglikāņu baznīcā
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ
NETĀLU no 900 gadus vecās Kenterberijas katedrāles 1998. gadā notika anglikāņu baznīcas 13. Lembetas konference. Uzrunājot konferences dalībniekus, bīskaps Viljams Svings izteica svarīgu atziņu: ”Reliģijai ir jāpārstāj būt par problēmu cēloni un jāsāk meklēt problēmu risinājumi. Nebūs iespējams nodibināt mieru tautu starpā, kamēr nepastāvēs miers starp reliģijām.”
Šķelšanās starp reliģijām ir iespaidīga, taču domstarpības pastāv arī starp vienas reliģijas locekļiem — gan garīdzniekiem, gan draudzes locekļiem. Kāds bīskaps atteicās piedalīties minētajā konferencē, kas kopš 1948. gada notiek ik pēc desmit gadiem, jo uz to bija uzaicinātas arī bīskapu kārtā ieceltās sievietes. Daži konferences dalībnieki nevēlējās apspriest Bībeles jautājumus ar šīm sievietēm.
Jautājums par sieviešu ordināciju bija galvenais, ko apsprieda 1988. gada konferencē, bet 1998. gadā galvenā diskusiju tēma bija homoseksuālisms. Galu galā bīskapi secināja, ka homoseksuālisms ir ”pretrunā ar Rakstiem”. Kas viņus pamudināja pieņemt šo lēmumu?
Tā pamatā, iespējams, bija anglikāņu vēlēšanās stiprināt attiecības ar Romas katoļu baznīcu. Viņi saprata, ka nav izredžu nodibināt dialogu, ja arī turpmāk atbalstīs homoseksuālismu garīdznieku vidū. Vēl viens iemesls varēja būt bailes no musulmaņu nelabvēlīgas attieksmes. Ja anglikāņi būtu pieņēmuši rezolūciju par iecietīgu attieksmi pret homoseksuāliem mācītājiem, tā būtu, kā sacīja bīskapi no Āfrikas, ”evaņģēliska pašnāvība” islāma valstīs.
Par kādu citu konferencē apspriestu tēmu laikrakstā The Sunday Telegraph bija atzīmēts: ”Misionāriem Āfrikā galvenais problemātiskais jautājums ir poligāmija.” Pievērsdams uzmanību kādai dilemmai, kuras priekšā atrodas anglikāņi Āfrikā, viens no bīskapiem teica: ”Ja kāds dod ļoti lielu ziedojumu baznīcai, bet viņam ir vairākas sievas, ko dara [bīskapi]?” Norādot uz sarunu jau iepriekš paredzamo iznākumu, Londonas The Times ziņoja: ”Anglikāņu bīskapi neaizskars poligāmijas tēmu.”
Pirmo reizi šajā konferencē anglikāņu bīskapi debatēja par attiecībām ar islāmu. ”Nigērijā starp kristiešiem un musulmaņiem pastāv dziļi iesakņojies naids,” stāstīja bīskaps no Kadunas (Nigērija) un informēja, ka šajā valstī reliģiski konflikti ir prasījuši 10 000 cilvēku dzīvību. Kā tika norādīts kādā izdevumā, tikai iepazīstot islāmu, ir iespējams novērst svēto karu Āfrikā.
Kas gaida tos 70 miljonus * cilvēku, kas, pēc kāda avota datiem, ir anglikāņu baznīcas locekļi? Situācija nav uzmundrinoša: ”Konference pārsteidza daudzus novērotājus un dalībniekus, jo laiku pa laikam tā vairāk atgādināja politiskas partijas sapulci nekā kristiešus lūgšanas laikā.” (The Times.)
The Sunday Times raksta beigās bija teikts, ka ”sanāksmi raksturoja neiecietības un naidīguma gaisotne”.
[Zemsvītras piezīme]
^ 9. rk. Šis skaitlis 70 miljoni ”izklausās iespaidīgi”, rakstīts The Times, ”bet reti tiek runāts par to, ka patiesībā tikai 26 miljoni no tiem pieder pie Anglijas baznīcas. [Lielbritānijā] baznīcu apmeklē nepilns viens miljons cilvēku, pārējie ir anglikāņi tikai vārda pēc.”
[Attēls 24. lpp.]
Kenterberijas katedrālei apritējuši jau 900 gadi