Čilingemas baltās govis

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

ČILINGEMAS parks Nortamberlendas grāfistē, pie Anglijas robežas ar Skotiju, ir neliela balto savvaļas govju ganāmpulka mājvieta. Katru gadu ļaudis brauc pat no lielas tālienes, lai palūkotos uz šīm govīm. Kāpēc? Tāpēc, ka šie dzīvnieki ir unikāli. Šodien starp apmeklētājiem esam arī mēs ar sievu.

Cik zināms, baltās govis mājo Čilingemā vismaz kopš 13. gadsimta, kad tika uzcelts parka mūris, kas norobežoja  ap 600 hektāru platību, lai iežogotu savvaļas govis, ko izmantoja pārtikā. Šiem neparastajiem dzīvniekiem, kam tagad atvēlēti 140 hektāri parka teritorijas, ir rudas ausis, melna kāju apakšdaļa un plankumaina galva. Plankumi parādās aptuveni divu gadu vecumā un pakāpeniski izplatās arī uz kaklu un pleciem.

Nav zināms neviens gadījums, kad ganāmpulkā būtu piedzimis teļš, kurš nebūtu balts. Pastāv uzskats, ka šīs govis nekad nav krustotas ar mājas lopiem un tāpēc atšķiras no pārējām Čilingemas parka govīm, kuras nelielos ganāmpulciņos tiek turētas Lielbritānijā un Ziemeļamerikā un kuru kopskaits sasniedz apmēram tūkstoti. Asins testi liecina, ka asins grupu ziņā šis ganāmpulks Rietumeiropas govju vidū ir unikāls.

Buļļu ragi aug uz priekšu un ārup, turpretī govju ragi ir vairāk vērsti atpakaļ. Šo lopu galvaskausa forma un ragu augšanas veids atgādina taurus, izmirušus savvaļas vēršus, kas redzami senos Eiropas alu zīmējumos. Daži speciālisti domā, ka Čilingemas govis ir seno vēršu tiešie pēcteči, kas cēlušies no savvaļas ragaiņiem, kuri reiz klejojuši Britu salās, tomēr droši to apgalvot nevar.

Ganāmpulka hierarhija

Lai tuvāk aplūkotu šos dzīvniekus, mēs kopā ar ganāmpulka uzraugu iesēžamies viņa apvidus mašīnā un dodamies ceļā pa grambainajām ganībām. Mēs strauji nobraucam pa nolaidenu nogāzi, un pēkšņi mūsu redzeslokā parādās ganāmpulks, kas paslēpies no saules koku pudura paēnā. Dažas govis pētoši paraugās uz mūsu pusi, kā jau lopi parasti mēdz darīt. Kādas divas trīs atsoļo līdz mūsu mašīnai un paberzē pret to savus iespaidīgos ragus.

Uzraugs parāda mums ganāmpulka vadoni — stiprāko un varenāko bulli. Viņa ”valdīšanas” laikā, kas ilgst kādus trīs gadus, visi ganāmpulkā dzimušie teļi būs viņa pēcnācēji. Šķiet, tā tiek panākts, ka ik gadus tālāk tiek nodots tikai vislabākais ģenētiskais materiāls. Nevienam bullim netiek atļauts pāroties ar paša atvasēm, un dēls nekad nekļūst par vaislinieku nākamais pēc tēva.

Senie instinkti

Bija laiks, kad šo dzīvnieku galvenie ienaidnieki bija vilki, kas medīja lielākoties vājākos ganāmpulka locekļus, taču vilku Lielbritānijā nav jau kopš 16. gadsimta. Tomēr vēl šodien reizēm, ja ganāmpulku kaut kas izbiedē, tas panikā metas bēgt, un, kad tas beidzot apstājas, buļļi instinktīvi sastājas aplī ap govīm un teļiem, sargājot tos no varbūtējiem plēsējiem.

Šīs govis tik tiešām ir savvaļas dzīvnieki, tāpēc modernās lopkopības metodes nav īpaši noderīgas, lai rūpētos par tām. Pat ziemā, kad zāles ir maz, tās ēd vienīgi sienu un salmus, atsakoties no graudiem un kombinētās lopbarības. Teļiem piedzimstot ir ļoti mazs svars, tāpēc govis parasti atnesas viegli, bet, ja rodas kādi sarežģījumi, cilvēki tur neko nevar darīt, jo veterināro palīdzību sniegt nav iespējams. Stāsta, ka tad, ja cilvēks ir pieskāries kādam no dzīvniekiem, pārējais ganāmpulks to varot pat nogalināt.

Govs laiž savu teļu pasaulē kaut kur prom no ganāmpulka un kādu nedēļu slēpj mazuli. Vēlāk tā kopā ar teļu tuvojas pārējiem, un vadonis panāk tiem pretī, lai atvestu tos pie ganāmpulka. Citas govis apošņā un nopētī teļu, pirms pieņem to savā vidū. Kad jaunais teļš ir atzīts par savējo, tam vairs netiek pievērsta sevišķa uzmanība.

1967. gadā, kad bija uzliesmojusi mutes un nagu sērgas epidēmija, šī bīstamā slimība tika konstatēta lopiem vairs tikai četru kilometru attālumā no Čilingemas parka. Parks steidzīgi tika slēgts, un ganāmpulku izdevās izglābt. Pēc tam tika nolemts izveidot mazu rezerves ganāmpulku Skotijā, lai nepieļautu unikālo govju izzušanu. Šajā gadījumā nebija jābaidās, ka ganāmpulks atstums tos, kam pieskārušās cilvēku rokas, jo visi jaunajam ganāmpulkam paredzētie lopi tika pārvietoti kopā.

Šī īsā ekskursija, kas deva mums iespēju apskatīt baltās savvaļas govis un nedaudz iepazīt to vēsturi, ir sagādājusi mums patiesu prieku. Varbūt kādu dienu arī jums radīsies izdevība paviesoties šajā parkā un aplūkot šos unikālos dzīvniekus rāmajā lauku ainavā.

[Norādes par attēlu autortiesībām 27. lpp.]

Courtesy Chillingham Wild Cattle Association

Loaned by courtesy of Lawrence Alderson