Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā padarīt savu māju krāsaināku

Kā padarīt savu māju krāsaināku

Kā padarīt savu māju krāsaināku

TIKKO uzklātā krāsā ir kaut kas ļoti pievilcīgs. Istabu, kas izskatās nolaista un noplukusi, svaigs krāsojums var pārvērst līdz nepazīšanai. Vai jūs nevēlētos šādi uzpost kādu istabu savā dzīvoklī? Ja jūs vēl nekad neesat paši kaut ko krāsojuši, tad varbūt konstatēsiet, ka tas ir vieglāk nekā sākumā šķiet.

Ķersimies pie darba kopā ar Fernando, viņa sievu Dilmu un viņu astoņgadīgo meitu Vanesu, kas ir nolēmuši pārkrāsot daļu no savas mājas. Pēc tam mums droši vien būs vieglāk kaut ko nokrāsot arī pašiem. Bet, pirms uzvelkam darba drēbes, mums jāuzzina, kā izvēlēties krāsas.

Krāsu izvēle

Krāsas ir jāizraugās rūpīgi, jo no tām ir atkarīgs ne tikai dzīvokļa skaistums, bet arī iemītnieku garastāvoklis. Spilgtas, košas krāsas rada dzīvespriecīgu noskaņu, bet neuzkrītoši pasteļtoņi palīdz atslābināties. Ir krāsas, kas šķiet tumšas, ja ar tām nokrāso istabas sienas, bet ārpusē izskatās gaišākas. Fernando un Dilma savai mājai ir izvēlējušies akācijas ziedu dzelteno un dzeltenbalto krāsu. Vēlāk uzzināsim, ko viņi ar tām krāsos.

Lappuses augšdaļā jūs redzat krāsu apli. Krāsas, kas aplī atrodas tieši pretī viena otrai, tiek sauktas par pretkrāsām jeb komplementārajām krāsām. Ja šīs krāsas novieto līdzās, rodas iespaids, ka tās kļūst intensīvākas. Ja jūs dodat priekšroku nevis drosmīgam, bet konservatīvam krāsu salikumam, tad varat izvēlēties dažādus vienas un tās pašas krāsas toņus — šādu kombināciju sauc par monohromatisko krāsu salikumu.

Pirms mūsu draugi uzsāk darbu, viņi grib saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Fernando vēlas zināt, kāda veida krāsas viņiem būs vajadzīgas, savukārt Vanesa interesējas, kā krāsas tiek gatavotas. Tāpēc mēs vispirms apmeklēsim kādu rūpnīcu, kurā ražo krāsas, un pamēģināsim to noskaidrot.

Kā tiek gatavota krāsa

Par ekskursijas vadītāju ir piekritis būt Žerards, kas ir rūpnīcas īpašnieks. Viens no pirmajiem objektiem, ko ieraugām rūpnīcas telpās, ir milzīgs maisītājs, ar ko traukā, kura ietilpība ir 800 litri, tiek jaukta lipīga masa. Žerards cenšas pārkliegt troksni: ”Krāsas izgatavošana ir ļoti līdzīga tortes cepšanai — visas sastāvdaļas tiek nomērītas un sajauktas kopā.”

”Bet pēc kādas ”receptes” krāsas tiek gatavotas?” mēs jautājam.

”Tām ir četras galvenās sastāvdaļas,” atbild Žerards. ”Pigmenti, saistvielas, šķīdinātāji un īpašas palīgvielas. Maisījums, ko jūs redzat, ir veidots uz titāna dioksīda bāzes. Šo minerālu, ko atrod zemes dzīlēs, izmanto par baltu pigmentu, un mūsdienās krāsu gatavošanā tas ir aizstājis svinu.” Maisījums pēc izskata atgādina miltus.

Žerards turpina stāstījumu: ”Maisījums tiek sasmalcināts, kamēr tas kļūst par smalku pulveri, un tam pievieno nedaudz saistvielas, šajā gadījumā — akrilsveķus. Kad meistars ir apmierināts ar masas konsistenci, viņš tai pievieno atlikušos sveķus, pēc tam šķīdinātāju, piemēram, ūdeni vai vaitspirtu, un beidzot palīgvielas.”

Mēs vēlamies uzzināt, kāda krāsa ir vislabākā mājas remontam. Mūsu gids paskaidro: ”Šim nolūkam galvenokārt lieto divu veidu krāsas. Eļļas krāsas ir tās, kurās par saistvielu izmantotas eļļas, kā linsēklu eļļa vai modificēta sojas eļļa, bet ūdenī šķīstošajās krāsās saistviela ir vinilsveķi vai akrilsveķi. Eļļas krāsas pēc nožūšanas ir ļoti cietas, tāpēc tās ir piemērotas virsmām, kurām bieži pieskaras, piemēram, durvīm, stenderēm un logu rāmjiem. Taču eļļas krāsas ar laiku dzeltē un plaisā. Turpretī kvalitatīvas vinila un akrila krāsas labi saglabā savu toni, un tām nav tik asas smakas kā eļļas krāsām. Turklāt simtprocentīgas akrilkrāsas, ar kurām krāso ēkas ārpusi, labāk izturēs gan Austrālijas vasaras svelmi, gan Kanādas ziemas salu.”

Cerams, mēs atcerēsimies, ko Žerards ir pastāstījis. Bet viņam ir sakāms vēl kaut kas: ”Abu veidu krāsas iedala četrās pamatgrupās pēc to spīdīguma līmeņa: spīdīgas, pusspīdīgas, pusmatētas un matētas krāsas. Spīdīgas krāsas ir vispiemērotākās virsmām, kas prasa lielu nodilumizturību. Pusspīdīgas krāsas var izmantot vannasistabu un koridoru krāsošanai. Pusmatētas un matētas krāsas noder dzīvojamo telpu krāsošanai, un matētās ir piemērotas griestiem.” Mēs pateicamies Žerardam par interesanto ekskursiju un atgriežamies mājās. Mūs gaida darba grūtākā daļa — jāsagatavo virsmas krāsošanai.

Nepieciešamie priekšdarbi

Tas, vai krāsojums labi izskatīsies un ilgi saglabāsies, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi ir veikti priekšdarbi. Tas nozīmē, ka tagad ir laiks atrotīt piedurknes un čakli pastrādāt. Darba gaitā mēs droši vien iemācīsimies vēl kaut ko noderīgu. Fernando ir iecerējis nokrāsot gan ēdamistabu, gan sētu mājas priekšā. Vispirms mūs gaida darbs mājas iekšpusē.

Kad no istabas ir iznestas mēbeles, mēs noklājam grīdu ar veciem palagiem. Vispirms ir jānoskrāpē vecā, atlupusī krāsa no loga rāmjiem un citām koka virsmām, kā arī no griestiem. To darīs Fernando, un mēs viņam palīdzēsim. Pievērsiet uzmanību — viņš novieto kāpnes tādā vietā, kur grīda ir līdzena, turklāt viņš ne reizi neuzkāpj uz kāpņu augšējā kāpšļa, jo tas ievērojami palielinātu risku nokrist. Ar apmetumu klātās sienas ir labā stāvoklī, taču pirms krāsošanas tās jānomazgā ar ūdeni un tīrīšanas līdzekli.

Pēc tam mēs ar skrāpi iztīrām no plaisām visu, kas tajās sakrājies, un tad plaisas aizšpaktelējam. Spraugas, kas ir izveidojušās pie loga un gar grīdlīsti, mēs aizpildām ar akrila hermētiķi, jo šis materiāls saglabā elastību un neļauj veidoties jaunām spraugām. Vēlāk, kamēr Vanesa mazgā darbarīkus, pārējie ar vidēji rupju smilšpapīru enerģiski slīpē koka virsmas un sienas. Tā tiek izlīdzināti nelieli negludumi un virsmas tiek padarītas raupjākas — tas nodrošinās labāku saķeri ar krāsas kārtu.

Jūs jautājat, kāpēc mēs esam uzvilkuši šīs jocīgās maskas? Tas pieder pie drošības pasākumiem un ir vajadzīgs, lai vecās krāsas un apmetuma putekļi nekairinātu kaklu. Arī mūsu aizsargbrilles, iespējams, nav pārāk elegantas, bet, kad tīrām kaut ko sev virs galvas, tās pasargā acis no krītošiem gružiem. Īpaši jāuzmanās, attīrot virsmas no krāsām, kuru sastāvā ir svins. (Skat. iedalījumu ”Svina radītās briesmas” šajā lappusē.)

Visbeidzot, mēs visu krāsojamo virsmu noslaukām ar mīkstu slotiņu. Pirms sākam krāsot, koka virsmas, kā arī sienas apmetums jānogruntē. Tas ir vajadzīgs, lai krāsas virskārtai pēc nožūšanas būtu vienāds spīdums un lai krāsa neiesūktos koka virsmās, kuras slīpētas ar smilšpapīru vai uz kurām ir saglabājusies vecā krāsa. Kad gruntēšana ir pabeigta, priekšdarbi ir galā un istaba ir gatava krāsošanai.

Sēta mājas priekšā ir celta no nekrāsota koka. Kad esam to rūpīgi notīrījuši, visas naglu galviņas jānogruntē ar metāla gruntskrāsu, lai cauri krāsas slānim vēlāk neparādītos rūsas plankumi. Tā kā sēta būs pakļauta laika apstākļu ietekmei, mēs tai uzklāsim akrila krāsu divās vai trīs kārtās.

Vienai dienai ar to pietiks. Sagatavošanās darbi ir pabeigti, un rīt varēsim sākt krāsot.

Liekam lietā otas

Šodien mēs plūksim vakardienas cītīgā darba augļus. Pirms sākam klāt krāsu, tā rūpīgi jāsamaisa. Mēs jau esam atšķaidījuši akrila krāsu ar nelielu daudzumu ūdens — apmēram pieciem tilpuma procentiem. Tas tiek darīts, lai krāsa neliptu pie otas. Tomēr krāsai nedrīkst pievienot pārāk daudz ūdens, citādi krāsas kārtiņa būs pārāk plāna un tai cauri spīdēs vecais krāsojums. Sienu stūrus un griestus mēs plānojam krāsot ar platu otu, bet lielas virsmas klāsim ar veltnīšiem, jo tas paātrinās darbu. *

Jāatceras, ka liekā krāsa no otas vienmēr jānotīra pret vienu un to pašu krāsas trauka malu, bet otas kāts jābalsta pret tīro malu, jo tad otas kāts un mūsu rokas nenotraipīsies ar krāsu. Vēl jāņem vērā princips krāsot no augšas uz leju. Tas nozīmē, ka vispirms mēs pabeidzam krāsot griestus un tikai tad ķeramies pie sienām. Pēc tam atliek tikai ar mitru lupatiņu notīrīt krāsas traipus no koka rāmjiem un nokrāsot tos ar spīdīgo eļļas krāsu, ko esam izraudzījušies. Labs darbiņš, kas padarīts! Maigi dzeltenās sienas un dzeltenbaltās stenderes un loga rāmji izskatās lieliski.

Nākamais darba posms — sēta. To krāsosim ar platu otu, klājot uz sētas dēļiem ūdens emulsijas krāsu. Lai krāsojums būtu kvalitatīvs, krāsa būs jāklāj trīs kārtās. Katra krāsas kārta žūs kādu stundu, tātad darbu mēs varētu pabeigt tieši pirms krēslas iestāšanās. Sāksim!

Vispirms mēs samitrinām otas sarus un nopurinām lieko ūdeni. Šādi var panākt, lai ota labāk uzsūktu krāsu un lai krāsa uz otas nesakalstu. Tad kārtīgi samērcējam otu krāsā un velkam otu spēcīgiem, plašiem vēzieniem. Lai krāsa labi iespiestos koka šķiedrās, nepietiek ar viegliem pieskārieniem — ota stingri jāpiespiež.

Un tagad skatieties! Saulei rietot, tikko ir uzklāta trešā krāsas kārta, un sēta izskatās gluži kā jauna. Mēs apskatām savu darbu un redzam, ka divu dienu pūles nav bijušas veltīgas. Kā viss ir pārvērties! Sajūta ir ļoti patīkama — mēs esam padarījuši ģimenes māju krāsaināku.

[Zemsvītras piezīme]

^ 24. rk. Krāsojot malas un stūrus ap durvīm, logu rāmjiem un citur, bieži tiek izmantota īpaša līmlente, kas ļauj novilkt taisnas līnijas.

[Papildmateriāls/Attēls 26. lpp.]

Kā novērst dažas parastas problēmas

PELĒJUMS. Nomazgājiet virsmu ar šķīdumu, kura sastāvā ir viena daļa hlorkaļķa un četras daļas ūdens. Lietojiet cimdus un aizsargbrilles. Krāsojiet bojāto vietu ar kvalitatīvu akrila krāsu, jo pelējums vieglāk izplatās uz virsmām, kas krāsotas ar eļļas krāsām. Ja iespējams, izmantojiet krāsu, kuras sastāvā ir pretsēnīšu palīgvielas (fungicīdi).

ŪDENS UN CITI PLANKUMI. Novērsiet ūdens sūkšanos vai likvidējiet cēloni, kura dēļ plankums radies. Nomazgājiet virsmu ar tīrīšanas līdzekli un ūdeni. Pārklājiet to ar gruntskrāsu, kas neļauj izplatīties traipiem, vai ar šellaku; pēc tam ar parasto gruntskrāsu.

GRUŽIEM KLĀTAS VIRSMAS. Rūpīgi noslaukiet virsmu. Pārklājiet to ar lēni žūstošu aizsarglīdzekli. Eļļas krāsas parasti labāk uzsūcas un nodrošina labāku saķeri nekā ūdens emulsijas aizsargkrāsas.

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Svina radītās briesmas

Austrālijas Vides aizsardzības biroja izdotajā biļetenā Lead Alert—Painting Your Home? minēti šādi fakti.

▪ Pat samērā neliels svina līmenis asinīs var nelabvēlīgi ietekmēt mazu bērnu intelektuālo attīstību un uzvedību.

▪ Īpaši lielam riskam ir pakļauti bērni līdz piecu gadu vecumam, jo viņu nervu sistēma joprojām attīstās. Bērnu organisms absorbē līdz pat 50 procentiem svina, kas tajā nonāk, bet pieaugušo organisms — tikai kādus 10 procentus.

▪ Ja bērns ir apēdis svinu saturošu krāsas plēksnīti īkšķa naga lielumā, svina līmenis viņa asinīs būs ievērojami paaugstināts vēl vairākas nedēļas.

[Attēls 25. lpp.]

Krāsu aplis

[Attēls 25. lpp.]

Krāsu ražotāja ”virtuve”

[Attēls 26. lpp.]

Lietojiet aizsarglīdzekļus