No mūsu lasītājiem

Mātes Paldies par rakstu sēriju ”Vai mātei jābūt pārcilvēkam?” (2002. gada 8. aprīlis). Daudzi domā, ka māmiņas, kas nestrādā algotu darbu, nav tik noslogotas kā tās, kas gan strādā, gan audzina bērnus. Taču jūsu raksti lasītājiem palīdzēja saprast, ka patiesībā visas māmiņas ir ļoti noslogotas.

T. M., Amerikas Savienotās Valstis

Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, bija 2. lappusē redzamais attēls ar sievieti. Es tūlīt pat ķēros pie lasīšanas. Būdama divu bērnu māte, es droši varu teikt, ka šajos rakstos mātes dienas gaita bija aprakstīta reālistiski.

K. L., Vācija

Man ir 12 gadi. Kad es saņēmu šo žurnālu, uzreiz sāku to lasīt. Tagad es saprotu, ko mamma dara manā un tēta labā. Es to ļoti novērtēju un tagad cenšos viņai vairāk palīdzēt.

A. L., Amerikas Savienotās Valstis

Pirms diviem gadiem man piedzima dēls. Līdz tam es biju pilnas slodzes sludinātāja un strādāju pusslodzi. Es ilgojos pēc tā laika, tāpēc man likās, ka neesmu laba māte. Man bija nepieciešams uzmundrinājums, un to es saņēmu, lasot šos rakstus.

S. T., Itālija

Jūs māmiņām devāt padomu, ka ir jāatvēl laiks atpūtai. Es tikai nesen biju sākusi to apzināties. Vēl pirms šo rakstu lasīšanas es biju sākusi izbrīvēt laiku, lai atpūstos, taču mani mocīja vainas apziņa. Paldies, ka palīdzējāt man saprast: man nav jājūtas vainīgai, kamēr es saglabāju līdzsvaru šajā ziņā.

S. K., Amerikas Savienotās Valstis

Dažām mātēm ir sajūta, ka netiek novērtēts viņu smagais darbs. Šajos rakstos viņām tika apliecināta nepieciešamā atzinība. Būdama četru bērnu māte, es zinu, cik grūti ir apvienot darbu un pienākumus mājās. Domas, ko Jehova Salamanam lika pierakstīt par čaklajām mātēm, man sniedz mierinājumu un mudina darīt visu, kas ir manos spēkos.

E. Š., Vācija

Es audzinu trīs gadus vecu meitiņu, un es pastāvīgi esmu ļoti nogurusi, tāpēc jūtos vainīga. No šiem rakstiem es uzzināju, ka neesmu vienīgā, kas tā jūtas, un tajos tika doti labi ieteikumi, ko var darīt lietas labā.

K. Dž., Amerikas Savienotās Valstis

Uz žurnāla vāka ir redzama māte, kas tur rokās mazu bērnu, un izskatās, ka bērns ēd cīsiņu. Mēs ar sievu nesen beidzām pirmās palīdzības kursus, un pasniedzēja norādīja, ka tieši šādas barības dēļ mazi bērni visbiežāk aizrijas, un ieteica nedot bērniem cīsiņus.

G. E., Amerikas Savienotās Valstis

”Atmostieties!” atbilde. Mēs piekrītam, ka mazi bērni šādā gadījumā var aizrīties. Bet attēlā redzamais bērns ēd burkānu, nevis cīsiņu.

Dzīvnieku saziņa Liels paldies par rakstu ”Dabas valoda. Dzīvnieku saziņas noslēpumi” (2002. gada 8. aprīlis). Es smējos, lasot par to, kā gnu samulsina ienaidnieku. Taču, kad lasīju par Džoisas Pūlas novēroto ziloņmāti, kas sēroja par savu nedzīvu dzimušo bērnu, man acīs sariesās asaras. Šādi aizraujoši raksti rosina uz pārdomām un palīdz saprast, ka ”dabas valoda” ”nes slavu tam, kurš to radījis, — Dievam Jehovam”. Turpiniet, lūdzu, publicēt šādus rakstus.

A. G., Polija