Atvērto durvju dienas, kas sagādāja lielu prieku

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

”VIENREIZĒJI! Tas patiešām bija lieliski!” ”Paldies par cienastu un ar mīlestību iekārtotajām izstādēm. Mēs te jutāmies ļoti labi.” Kas mudināja neskaitāmus apmeklētājus izteikt tik atzinīgus vārdus? Tās bija atvērto durvju dienas Jehovas liecinieku organizācijas Vācijas filiālē. No pagājušā gada 24. maija līdz 26. maijam — visu piektdienu, sestdienu un svētdienu — par godu Vācijas filiāles dibināšanas simt gadiem ikviens bija laipni gaidīts filiāles ēkās Zeltersā, kurās strādā vairāk nekā tūkstotis brīvprātīgo.

Filiālei tuvākās Jehovas liecinieku draudzes ar prieku izplatīja ielūgumus uz šo pasākumu. Divās nedēļās pirms ievērojamā notikuma tika izplatīti vairāk nekā 100 tūkstoši ielūgumu, kas tika vai nu iedoti cilvēkiem personīgi, vai iemesti pastkastītēs. Vienlaikus tika ievietoti sludinājumi un lieli raksti laikrakstos un par šo pasākumu tika ziņots arī pa radio. Personīgi ielūgumi tika iedoti arī ierēdņiem un to firmu pārstāvjiem, kas piegādā filiālei dažādas preces. Pavisam uz atvērto durvju dienām atnāca krietni vairāk nekā 7000 cilvēku, un liela daļa no viņiem nebija Jehovas liecinieki.

Viesi apskatīja tipogrāfiju, sietuvi, ekspedīcijas nodaļu, dažādās darbnīcas, veļas mazgātavu, kā arī administrācijas ēku. Izveidotajās izstādēs apmeklētāji varēja uzzināt par Vācijas Jehovas liecinieku stingro nostāju un turēšanos pie Bībeles principiem nacistu un komunistu laikā. Bībeļu izstādē, kurā bija vairāk nekā 700 eksponātu, īpaša nozīme bija pievērsta Dieva vārdam — Jehova. Nav iespējams atkārtot visus viesu sacītos atzinīgos vārdus, tāpēc tālāk ir minēti tikai daži izteikumi.

”Visi šeit ir tik draudzīgi. Te valda tāda tīrība un kārtība! Viss šeit saskan — cilvēki, kas te dzīvo, un vide, kas ir viņiem apkārt. Mēs ceram, ka varam paņemt līdzi kaut nedaudz no jūsu draudzīguma.” (Kāds pavecs laulāts pāris.)

”Paldies par gardo cienastu un sirsnīgajām rūpēm. Mums te ļoti patika, un mēs labprāt te atgrieztos. Šeit ir ļoti, ļoti patīkami cilvēki!” (Ieraksts viesu grāmatā, ko izdarīja stikla apstrādes tehnikuma audzēkņu grupa.)

”Liels paldies par sirsnīgo uzņemšanu jūsu ēkās. Mums ekskursija likās ļoti interesanta. Gribam uzslavēt veļas mazgātavas un ķīmiskās tīrītavas vadītājus, jo mēs vēl nebijām redzējuši tik tīru un kārtīgu uzņēmumu.” (Elektroniskā vēstule no mazgāšanas līdzekļu un iekārtu firmas pārstāves.)

Eva, viena no ekskursiju vadītājām, stāstīja: ”Katrā grupā, ko es vadīju, vienmēr bija kāds, kas, ieraugot dzīvokļus, teica: ”Mēs tūlīt pat dabūsim savus čemodānus un pārvāksimies uz šejieni!””

Kādai sievietei, kas sēdēja ratiņkrēslā ar elektromotoru un pētīja filiāles ēku plānu, viena no darbiniecēm pavaicāja, vai nevajag palīdzēt. ”Patiesībā nē!” atbildēja sieviete. Viņa pastāstīja, ka ir ekskursijā  jau piecas stundas un vairs nespēj nosēdēt, jo mājās parasti atrodas guļus stāvoklī un pēc tik daudzām stundām, kas pavadītas sēdus, jūt lielas sāpes. Taču viņa paskaidroja: ”Mājās es varu gulēt, cik vien ilgi gribu, bet atvērto durvju diena ir tikai vienreiz!” Sieviete piebilda: ”Te ir tik interesanti, ka man noteikti viss jāapskata!”

Kādam piecgadīgam zēnam, vārdā Georgs, pajautāja, kas no redzētā viņam patika visvairāk. Zēns, ko bija aizrāvušas rotācijas iespiedmašīnas, izsaucās: ”Papīra ruļļi! Vienā galā tos ieliek iekšā, un otrā galā iznāk laukā avīzes! Tas bija kolosāli!”

Kāda Jehovas lieciniece pieredzēja patīkamu pārsteigumu. Viņas vīrs, kas nav Jehovas liecinieks un tikai vienu reizi ir apmeklējis kristiešu sapulci, piekrita atvērto durvju dienās apmeklēt filiāli. Sestdienā viņi abi to izdarīja. Svētdien, kad sieva bija pārnākusi mājās no draudzes sapulces, vīrs jau bija saģērbies, lai dotos ārā. ”Kur tu grasies iet?” sieva vaicāja. ”Vakar es nepaspēju visu aplūkot,” vīrs atbildēja,  ”tāpēc mēs vēlreiz brauksim uz Zeltersu, un tu vari taisīties tūlīt pat. Es gribu visu apskatīt sīkāk.”

Bībeļu izstādē kāda labi ģērbta kundze gados nedroši pavaicāja, vai kaut kur nav pieejams tālrunis, jo viņai esot steidzami jāpiezvana. Kā noskaidrojās, viņas vīrs ir grāmatsējējs, kas specializējies vecu grāmatu atjaunošanā. Viņi abi regulāri satiekas ar citiem grāmatmīļiem, un viens no viņu pulciņa dalībniekiem ir protestantu mācītājs, aizrautīgs Bībeļu kolekcionārs. Lūk, tieši viņam sieviete arī vēlējās nekavējoties piezvanīt. Diemžēl mācītāja tobrīd nebija mājās, un viņa atstāja tam ziņu tālruņa automātiskajā atbildētājā: ”Ja vien vari, šodien katrā ziņā atbrauc uz šejieni. Es esmu pārliecināta, ka tu kaut ko tādu vēl nebūsi redzējis. Tu nedrīksti to palaist garām!”

No Limburgas, kas atrodas netālu no Zeltersas, bija atbraukusi kāda ģimene ar bērnu. Viņi bija saņēmuši ielūgumu savās mājās, bet pirms tam nebija neko dzirdējuši par Jehovas lieciniekiem, tāpēc viņi izlēma aizbraukt un paskatīties uz lielajām ēkām Zeltersā. Viņus sagaidīja filiāles darbinieki Marlons un Leila, kas pastāstīja sīkāk par Jehovas lieciniekiem un dzīvi filiālē. Redzētais un dzirdētais vīru un sievu tik ļoti iespaidoja, ka viņi palūdza, lai kāds sāktu viņiem mājās mācīt Bībeli.

”Šeit bija ļoti, ļoti skaisti, un man bija liels prieks. Es gan apskatīju tikai tipogrāfiju, bet tā bija tik skaista! Jūs esat lieliski, draudzīgi cilvēki. Tas man patika.” (Štefānija, 12 gadi.) (Ieraksts viesu grāmatā.)

Kāda sieviete no kaimiņu ciemata teica: ”Man jums kaut kas jāsaka. Es esmu musulmane, bet man vienmēr ir gribējies redzēt, kā te izskatās. Jūs visi esat tik jauki, un ar jums ir tik viegli atrast kontaktu. Jūs izturaties laipni pret mums [ārzemniekiem], un jūs paši dodaties pie cilvēkiem. Tas ir brīnišķīgi! Rīt es atnākšu vēlreiz kopā ar savu vīru.” Viesu grāmatā viņa ierakstīja: ”Tas bija brīnišķīgi. Es jutos kā paradīzē.”

Filiāles darbinieks, kas pārvadāja apmeklētājus no autostāvvietas līdz ieejai un atpakaļ, dzirdēja šādu sarunu: ”Cik viņi ir draudzīgi! Es līdz šim nemaz nenojautu, kas te tiek ražots. Tikai tagad es sapratu, ko šie cilvēki te vispār dara. Un kā viņi izturas pret citiem! Tam noteikti jābūt saistītam ar viņu reliģisko audzināšanu.”

Divas stundas pēc slēgšanas pa pagalmu pie administrācijas ēkas šurpu turpu staigāja kāds vīrs. Viņš bija iegrimis domās, un staigādams ik pa brīdim viņš atskatījās uz ēku un grozīja galvu. Tad vīrietis piegāja pie kāda filiāles darbinieka un sacīja: ”Ir redzams, ka te viss tiek darīts aiz mīlestības. Es neesmu Jehovas liecinieks, taču es jums vēlu Jehovas svētību!”

Kāda Jehovas lieciniece rakstīja: ”Šajā īsajā vēstulē es gribu jums no sirds pateikties. Jūs neesat taupījuši pūles, lai padarītu atvērto durvju dienas cik vien iespējams jaukākas. [..] Visu pārdomājot, var teikt, ka šīs dienas ļāva izjust, kā būs, kad visi cilvēki būs vienoti! [..] Šīs atvērto durvju dienas katrā ziņā sagādāja godu mūsu Dievam Jehovam.” (Sandra.)

[Attēls 23. lpp.]

Transports, kas tika piedāvāts gados veciem cilvēkiem, invalīdiem, kā arī tiem, kuri bija piekusuši no staigāšanas

[Attēls 23. lpp.]

Tiek demonstrēts, kā tika sludināts agrāk

[Attēls 23. lpp.]

Laipni lūdzam atvērto durvju dienā!

[Attēls 24. lpp.]

Filiāles darbiniece izskaidro, kā tiek iespiesta literatūra

[Attēls 24. lpp.]

Bībeļu izstāde