Kas notiek pasaulē

Brūču ”rāvējslēdzēji”

Brūču slēgšanai ar medicīnisko rāvējslēdzēju ir labāki rezultāti nekā tradicionālo šuvju uzlikšanai, ziņo Frankfurter Allgemeine Zeitung. ”Ķirurģiskais pārsējs ar rāvējslēdzēju ir lipīgs, gluži kā parasts plāksteris. Abas pārsēja daļas, kam ir zobiņu rindas, tiek piestiprinātas brūcei abās pusēs, un pēc tam tas tiek aizvilkts līdzīgi kā rāvējslēdzējs, kas iešūts apģērbā.” Vācijā Getingenes universitātes klīnikā tika veikts pētījums, kura ietvaros salīdzināja divas pacientu grupas, kam tika izoperēts ādas audzējs. Abām grupām zemādas audi tika sašūti tradicionālajā veidā. Turpretī āda vienai grupai tika slēgta ar medicīniskajiem rāvējslēdzējiem, bet otrai — ar parastajām šuvēm. Brūces, kas bija slēgtas ar rāvējslēdzējiem, sadzīstot atstāja ievērojami smalkākas rētas, un šajos gadījumos arī daudz retāk izveidojās neglītās ”kāpņveida” rētas.

 Skudras, kas gatavo ”fungicīdu”

”Skudras, kas uzturam audzē sēnes, gādā arī līdzekli pret parazītiem,” vēstī ziņu dienests Bloomberg. Lapas un citas augu daļas, ko lapgriezējskudras nes uz savu ligzdu, tās pašas nespēj sagremot. Trūdošās augu daļas skudras noglabā īpašās kamerās un izmanto sēņu audzēšanai. Taču sēnes, no kurām pārtiek skudras, apdraud mikroparazīts, kas var daļēji vai pat pilnībā iznīcināt skudru pārtikas krājumus. Lai pasargātu sēnes, skudras uz sava ķermeņa audzē kādu baktēriju. ”Kad kaitīgā sēnīte [parazīts] parādās, lapgriezējskudras sāk gar to berzēties, apstrādājot to ar ”fungicīdu”,” teikts rakstā.

Kanādā baznīcu apmeklētāju skaits turpina sarukt

”Kanādā triumfē sekulārisms,” intervijā laikrakstam Publishers Weekly atzina franču izcelsmes kanādiešu rakstnieks Jans Martels. Laikrakstā The New York Times tiek ziņots, ka Monreālā ”baznīcu apmeklētāju skaits sarūk tik strauji, ka pēdējo trīs gadu laikā ir slēgtas 18 baznīcas, no kurām daļa stāv pamestas, daļa ir pārbūvētas par daudzdzīvokļu mājām, bet vienā pat ir ierīkota picērija”. Kvīnsas universitātes (Kingstona, Ontārio) teoloģijas profesore Margerita Van Daja atzīst, ka Kanādas ”sabiedrībā reliģija ir zaudējusi savu autoritāti”.

Venecuēlas zibeņi un ozona slānis

90 procenti ozona, kas aptver zemeslodi, veidojas Saules ultravioletā starojuma iedarbībā, bet pārējie 10 procenti rodas elektriskajā izlādē pērkona negaisu laikā. Venecuēlā, Katatumbo Nacionālā parka purvainajā apvidū (Sulijas štats) negaisi ar zibeni ir bieža parādība. Karakasas laikraksts The Daily Journal ziņo, ka gada laikā Katatumbo upes deltas rajonā tiek reģistrētas ”140 līdz 160 dienas, kad vērojams zibens”. Trūdot augiem un citām organiskajām vielām, apkārtējos dumbrājos un lagūnās izdalās metāns, un zinātnieki uzskata, ka tas savienojumā ar zemiem mākoņiem un citiem faktoriem veicina biežo zibeņošanu. Katatumbo zibeņi ir īpaši, jo tie plaiksnī tik tālu, ka pērkons nav dzirdams. Tāda ”dabas parādība nekur citur pasaulē nav sastopama”, teikts Web lappusē Lost World Adventures.

Dārgākās pilsētas

Tokija, Maskava un Osaka ir dārgākās pilsētas pasaulē. Šāds secinājums ir izdarīts pētījumā, ko veicis personāla konsultāciju uzņēmums Mercer Human Resource Consulting. Pētījumā, kurš aptver 144 pilsētas, tika salīdzinātas 200 preču un pakalpojumu cenas, piemēram, tika ņemtas vērā īres, apģērba, transporta, izklaides, mēbeļu un mājsaimniecības preču izmaksas. Puse no 20 dārgākajām pilsētām atrodas Āzijā. Eiropā dārgākās pilsētas pēc Maskavas ir Ženēva, Londona un Cīrihe. Ņujorka dārgāko pilsētu sarakstā ierindojas desmitajā vietā, turpretī neviena no Kanādas pilsētām nav iekļuvusi pat pirmajā simtniekā. Lētāko pilsētu priekšgalā ir Paragvajas pilsēta Asunsjona.

Izzūdošās valodas

”Pasaulē dzīvās valodas izzūd straujāk nekā savvaļas dzīvnieku sugas,” teikts kādā pētījumā, kas citēts Londonas laikrakstā The Independent. Valodnieki lēš, ka pasaulē runā 6809 valodās un 90 procentiem no tām runātāju skaits ir mazāks nekā 100 tūkstoši. 357 valodām ir mazāk nekā 50 runātāju, bet 46 valodas ir tikai viena cilvēka dzimtā valoda. Kolonizācijas dēļ ir izzudušas 52 no 176 Ziemeļamerikas cilšu valodām un 31 no 235 Austrālijas aborigēnu valodām. Kā apgalvo profesors Bils Saterlends no Austrumanglijas universitātes, tad, ja draudus valodām novērtētu pēc tiem pašiem principiem kā draudus dzīvnieku sugām, proporcionāli daudz vairāk valodu tiktu klasificētas kā ”kritiski apdraudētas”, ”apdraudētas” un ”jutīgas”. Viņš piebilst: ”Cilvēkiem ir labi zināms, ka putni un zīdītāji ir apdraudēti, bet patiesībā valodām draud vēl lielākas briesmas.”

Kas izraisa saaukstēšanos

Daudzi cilvēki uzskata, ka saaukstēšanos izraisa organisma atdzišana. ”Vairāk nekā gadsimtu zinātnieki ir ieguldījuši milzum daudz laika un pūļu, lai atspēkotu šo uzskatu,” raksta The New York Times. ”Bet, par spīti viņu pūliņiem, saaukstēšanās joprojām tiek saistīta ar laika apstākļiem, un šis uzskats ierosina aizvien jaunus pētījumus.” No 1878. gada, kad Luijs Pastērs veica savus eksperimentus, līdz pat mūsu dienām ir izdarīti tūkstošiem eksperimentu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā saaukstēšanās ir saistīta ar organisma atdzišanu. Pētniekiem joprojām nav pilnīgi skaidras atbildes. Viens no pasaulē atzītākajiem speciālistiem saaukstēšanās slimībās Dr. Džeks Gvoltnijs jaunākais izsaka pieņēmumu, ka saslimšanu veicina mitrums, nevis zema temperatūra. Problēmas būtība ir tā, ka ”saaukstēšanās ir nevis viena slimība, bet slimību kopums, un tās visas, vēl joprojām neizprotamā veidā reaģējot uz laika apstākļiem, periodiski atkārtojas”, teikts The New York Times.

Psiholoģiskas problēmas darbavietā

”Aizvien biežāk par iemeslu darba nespējai kļūst psiholoģiskas, nevis fiziskas problēmas,” teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Vairāk nekā 180 Kanādas uzņēmumu piedalījās aptaujā par darba nespējas novēršanu. Tika iegūti šādi dati: ”79 procenti respondentu atbildēja, ka īslaicīgas darba nespējas galvenie cēloņi ir psiholoģiski traucējumi, un 73 procenti apgalvoja, ka šie traucējumi ir galvenais ilgstošas darba nespējas iemesls.” Kā daži no faktoriem, kāpēc pieaug darbinieku stresa, trauksmes un nomāktības gadījumu skaits, tika minēta darba slodzes palielināšanās, grūtības vecāka gadagājuma darbiniekiem pielāgoties mainīgajai darba videi, modernās tehnoloģijas, kuras neļauj darbiniekiem atrauties no darba un kuru dēļ turpinās ”mūžīgā darbadiena”. Dr. Ričards Ērls no Kanādas Stresa institūta (Toronto) iesaka darba devējiem ”mācīt vadītājiem, kā pazīt psiholoģiskas saslimšanas un kā palīdzēt šādos gadījumos, kā arī organizēt dažādas atbalsta programmas un piedāvāt cita veida palīdzību”.