Jauniešu jautājumi

Kāpēc nepielikt tam visam punktu?

Katru gadu miljoniem jauniešu mēģina atņemt sev dzīvību, un lielai daļai no viņiem tas arī izdodas. Pusaudžu pašnāvības diemžēl ir kļuvušas par izplatītu parādību, tāpēc ”Atmostieties!” izdevēji uzskata par nepieciešamu pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību.

”ES GRIBU labāk mirt nekā dzīvot!” Kas sacīja šos vārdus? Kāds neticīgs cilvēks vai kāds, kas bija novērsies no Dieva? Bet varbūt tas bija kāds, kuru Dievs bija atstājis? Nē, ne viens, ne otrs, ne trešais. Runātājs bija dievbijīgs, bet dziļi nomākts cilvēks, vārdā Jona. * (Jonas 4:3, LB-65r.) Bībelē nav teikts, ka Jona būtu grasījies atņemt sev dzīvību, bet viņa izmisīgie vārdi skaidri liecina par vienu: reizēm arī uzticīgu Dieva kalpu var pārņemt tādas ciešanas, ka sāpes šķiet neizturamas. (Psalms 34:20.)

Daži jaunieši jūtas tik izmisuši, ka vairs neredz nekādu jēgu dzīvot tālāk. Iespējams, viņi jūtas līdzīgi kā kāda sešpadsmitgadīga meitene, kas sacīja: ”Jau gadiem ilgi man ik pa laikam uzmācas dziļa depresija. Es bieži domāju par pašnāvību.” Varbūt tu pazīsti kādu, kas runā par to, ka labprāt pieliktu visam punktu, vai varbūt tev pašam ir nākušas prātā tādas domas. Ko darīt šādā situācijā? Vispirms būtu svarīgi saprast, kas var izraisīt domas par pašnāvību.

Izmisuma iemesli

Kāpēc lai kāds labprātīgi gribētu aiziet no dzīves? Pastāv daudz iemeslu, kāpēc cilvēks var nonākt tādā stāvoklī. Pirmkārt, mēs dzīvojam ”grūtos laikos”, un daudzi jaunieši ļoti asi izjūt un sāpīgi pārdzīvo spriedzi un problēmas, ko dzīve sagādā. (2. Timotejam 3:1.) Otrkārt, cilvēciskās nepilnības dēļ dažus moka ļoti negatīvas domas pašiem par sevi un apkārtējo pasauli. (Romiešiem 7:22—24.) Reizēm šādas  domas sakņojas fiziskās un emocionālās pārestībās, kas piedzīvotas pagātnē. Citos gadījumos tās varbūt ir saistītas ar veselības traucējumiem. Piemēram, kādā valstī bija aprēķināts, ka vairāk nekā 90 procenti cilvēku, kas bija izdarījuši pašnāvību, bija cietuši no garīgās vai emocionālās veselības traucējumiem. *

No nelaimēm nav pasargāts neviens. Bībelē teikts, ka ”visa radība vēl aizvien.. nopūšas un cieš sāpes”. (Romiešiem 8:22.) Šie vārdi attiecas arī uz jauniem cilvēkiem. Jauniešus, tāpat kā visus citus, dziļi var ietekmēt sāpīgi notikumi un situācijas, piemēram:

▪ nomirst kāds ģimenes loceklis, draugs vai iemīļots mājdzīvnieks;

▪ ģimenē ir nesaskaņas;

▪ neveicas mācībās;

▪ izjūk romantiskas attiecības;

▪ nākas piedzīvot cietsirdīgu izturēšanos (ieskaitot fizisku un seksuālu vardarbību).

Protams, agri vai vēlu gandrīz visi jaunieši piedzīvo vismaz kādu no tikko minētajām situācijām. Bet kāpēc vieni, šķiet, spēj tikt tām pāri veiksmīgāk nekā citi? Speciālisti saka: tie jaunieši, kas vēlas atteikties no cīņas, jūt pilnīgu bezspēcību un bezcerību. Citiem vārdiem, šie jaunieši ir pārliecināti, ka viņi nespēj neko mainīt uz labo pusi, un nesaskata nākotnē nekā gaiša. Psihoterapeite Ketlīna Makoja intervijā Atmostieties! sacīja: ”Bieži viņi īstenībā nemaz negrib mirt. Viņi tikai grib, lai viņiem vairs nesāp.”

Nav izejas?

Ja tu pazīsti kādu, ar kuru tā notiek — kurš runā par to, ka labāk būtu visam vienreiz pielikt punktu —, ko tu vari darīt, lai viņam palīdzētu?

Ja draugs ir tik nomākts, ka domā par pašnāvību, mudini viņu meklēt palīdzību. Un pēc tam runā par to ar kādu pieaugušo, vienalga, vai tavs draugs to vēlas vai ne. Neraizējies, ka varbūt sabojāsi jūsu draudzību. Izstāstot kādam par šo situāciju, tu pierādīsi, ka esi īsts draugs, kurš ”likstas gadījumā” rīkojas kā brālis. (Salamana Pamācības 17:17.) Tā tu varbūt pat izglābsi sava drauga dzīvību.

Bet ja nu pašnāvības domas nomāc tevi pašu? ”Griezies pēc palīdzības,” aicina Ketlīna Makoja. ”Izstāsti kādam, kā tu jūties, — vecākiem, kādam radiniekam, draugam, skolotājam.. — kādam, kuram tu neesi vienaldzīgs, kurš uztvers tevi nopietni, uzklausīs un palīdzēs citiem cilvēkiem, kas tev ir svarīgi, izdzirdēt, kas tev ir sakāms.”

Tev nav ko zaudēt, izstāstot kādam par saviem pārdzīvojumiem, tieši otrādi, tu vari tikai iegūt. Padomā par kādu piemēru no Bībeles. Taisnīgais Ījabs piedzīvoja tādu brīdi, kad viņš jutās tik slikti, ka pat sacīja: ”Manis paša dvēselei riebj mana dzīve.” Bet viņš uzreiz piebilda: ”Savām žēlabām es gribu ļaut pilnu vaļu; es gribu runāt savā dvēseles sarūgtinājumā un izmisumā!” (Ījaba 10:1.) Ījabs bija izmisis, un viņam vajadzēja izstāstīt citiem par savām sāpēm. Arī tu vari gūt zināmu atvieglojumu, uzticēdams savas sāpes kādam nobriedušam draugam.

Kristiešiem turklāt ir pieejama draudzes vecāko palīdzība. (Jēkaba 5:14, 15.) Protams, tavas problēmas nepazudīs tāpēc vien, ka tu kādam par tām izstāstīsi. Bet, iespējams, tev būs vieglāk paraudzīties uz tām no cita skata punkta, un uzticama drauga atbalsts varbūt ir tieši tas, kas tev vajadzīgs, lai atrastu kādu praktisku risinājumu.

Viss mainās

Kad tev ir smagi, mēģini paturēt prātā: lai cik briesmīga liktos situācija, ar laiku tā mainīsies. Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids, kam nācās piedzīvot daudz ciešanu, lūgšanā vērsdamies pie  Dieva, kādā no psalmiem rakstīja: ”Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļamā vieta pludo asarās.” (Psalms 6:7.) Tomēr jau citā psalmā viņš varēja sacīt: ”Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē.” (Psalms 30:12.)

Dāvids no paša pieredzes zināja, ka problēmas dzīvē nāk un iet. Tiesa, reizēm tās var būt tik smagas, ka, šķiet, vairs nav panesamas. Bet esi pacietīgs. Pārmaiņas noteikti būs, un, ļoti iespējams, situācija uzlabosies. Reizēm atvieglojums nāk no gluži negaidītas puses. Var arī gadīties, ka tu atrodi risinājumu, kas tev agrāk nebija ienācis prātā. Galvenais, atceries — neviena problēma nav mūžīga. Bībelē teikts, ka ”mūsu bēdas.. ir īsas”. (2. Korintiešiem 4:17, LB-26.)

Lūgšanu nozīme

Ir svarīgi runāt ar uzticamu cilvēku, bet vissvarīgāk ir lūgšanās runāt ar Dievu. Tu vari lūgt Dievu līdzīgi kā Dāvids: ”Izlūko mani, Dievs, un izzini manu sirdi, pārbaudi mani un izzini manas raizes, raugi, vai neeju pa posta ceļiem, un vadi mani pa mūžīgo ceļu!” (Psalms 139:23, 24, VDP.)

Lūgšana nav tikai psiholoģisks paņēmiens, kā mazināt stresu. Tā ir īsta saruna ar debesu Tēvu, kurš vēlas, lai tu ”izkratītu Viņa priekšā savu sirdi”. (Psalms 62:9.) Apdomā dažus būtiskus faktus, ko mēs zinām par Dievu:

▪ viņš labi zina visus apstākļus, kas tev sagādā sāpes (Psalms 103:14);

▪ viņš pazīst tevi labāk nekā tu pats (1. Jāņa 3:20);

▪ viņš gādā par tevi (1. Pētera 5:7);

▪ jaunajā pasaulē Dievs ”nožāvēs visas asaras” no tavām acīm (Atklāsmes 21:4).

Ja vainīgi veselības traucējumi

Kā jau iepriekš minēts, viens no iemesliem, kāpēc cilvēkam var uzmākties pašnāvības domas, ir veselības traucējumi. Ja tā ir noticis ar tevi, nekautrējies lūgt palīdzību. Pats Jēzus atzina, ka tiem, kas ir saslimuši, ir vajadzīgs ārsts. (Mateja 9:12.) Ar šādām veselības problēmām lielākoties ir iespējams sekmīgi cīnīties, un, visticamāk, ārstēšana tev palīdzēs justies ievērojami labāk.

Bībelē ir apsolīts, ka Dieva jaunajā pasaulē ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Bet pagaidām centies nenolaist rokas dzīves grūtību priekšā. Tieši tā rīkojās kāda jauniete, kas dzīvo Vācijā. ”Brīžiem es jutos tik nomākta, ka vienīgais, ko vēlējos, bija nomirt,” viņa stāsta, ”bet es cīnījos un neatlaidīgi lūdzu Dievu, un es saņēmu arī ārstēšanu. Pateicoties tam visam, esmu tikusi ārā no bedres.” Arī tu vari pieredzēt tikpat labu iznākumu. *

Kādā no nākamajiem šīs rubrikas rakstiem uzmanība būs pievērsta jauniešiem, kuru māsa vai brālis ir izdarījis pašnāvību

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

PĀRDOMĀM

▪ Mēdz teikt, ka pašnāvība neatrisina tavas problēmas — tā tikai pāradresē tās kādam citam. Kā tu saproti šos vārdus?

▪ Ar ko tu varētu parunāt, ja tev uzmācas melnas domas?

 [Papildmateriāls/Attēls 29. lpp.]

DAŽI VĀRDI VECĀKIEM

Daudzās zemēs jauniešu pašnāvības notiek satraucoši bieži. Piemēram, Latvijā jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem tīšs paškaitējums (pašnāvība) ir otrais izplatītākais no ārējiem nāves cēloņiem. Vislielākajam riskam ir pakļauti tie, kas cieš no garīgās un emocionālās veselības traucējumiem, tie, kam ģimenē kāds ir izdarījis pašnāvību, kā arī tie, kas jau iepriekš mēģinājuši atņemt sev dzīvību. Pie brīdinošām pazīmēm, kas var liecināt par pašnāvības domām, pieder:

▪ norobežošanās no ģimenes un draugiem;

▪ izmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos;

▪ intereses zudums par to, kas agrāk sagādāja prieku;

▪ jūtamas izmaiņas personībā;

▪ narkotiku vai alkohola lietošana;

▪ iemīļotu mantu izdāļāšana;

▪ runas par nāvi vai pastiprināta interese par nāves tēmu.

Ketlīna Makoja intervijā Atmostieties! norādīja, ka vecāki pieļauj lielu kļūdu, ja ignorē šādus brīdinājuma signālus. ”Neviens negrib domāt, ka ar viņa bērnu kaut kas nav kārtībā,” viņa sacīja, ”tāpēc daži vecāki atsakās skatīties patiesībai acīs. Viņi paši sev iegalvo, ka ”tas viņam ir tikai tāds periods”, ”tas pāries”, ”viņa vienmēr visu uztver mazliet dramatiski” vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā rīkoties ir bīstami. Visas draudīgās pazīmes ir jāuztver nopietni.”

Nekaunieties griezties pēc palīdzības, ja jūsu dēls vai meita cieš no smagas depresijas vai citiem emociju traucējumiem. Ja jums radušās aizdomas, ka jūsu bērns domā par pašnāvību, pajautājiet to viņam. Uzskats, ka runāšana par pašnāvību palielina pašnāvības risku, ir aplams. Daudzi jaunieši jūtas atviegloti, kad vecāki paši sāk runāt ar viņiem par šo tēmu. Ja jūsu bērns atzīst, ka viņu nodarbina pašnāvības domas, noskaidrojiet, vai viņam jau ir radies konkrēts plāns un cik detalizēts tas ir. Jo detalizētāks ir plāns, jo steidzamāk jums jārīkojas. *

Negaidiet, ka depresija bērnam pāries pati no sevis. Un, ja tiešām izskatās, ka viņa nomāktība mazinās, nedomājiet, ka beidzot viss ir nokārtojies. Pēc dažu speciālistu atzinuma, tieši tas ir pats kritiskākais brīdis. Paskaidrojot, kāpēc tas tā ir, Ketlīna Makoja saka: ”Kad nomāktība ir ļoti smaga, pusaudzis varbūt nav spējīgs rīkoties un īstenot savu vēlēšanos pielikt dzīvei punktu. Bet, kad depresija nedaudz mazinās, viņš, iespējams, atrod sevī spēku to izdarīt.”

Tas ir traģiski, ka jaunieši izmisuma un nomāktības dēļ vēlas šķirties no dzīves. Ja vecāki un citi pieaugušie ir uzmanīgi un neatstāj bez ievērības pazīmes, kas liecina par situācijas nopietnību, viņi var sniegt atbalstu šādiem jauniešiem un palīdzēt tiem uzveikt nomāktību. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 28. lpp.]

Ir būtiski runāt ar Dievu lūgšanās