SEPTĪTAJĀ gadsimtā pirms mūsu ēras Asīrija bija kļuvusi par pasaules lielāko impēriju un, kā teikts Britu muzeja blogā, tā ”stiepās no Kipras rietumos līdz Irānai austrumos, un kādu laiku tajā ietilpa arī Ēģipte”. Tās galvaspilsēta Nīnive bija lielākā pilsēta pasaulē. Tā varēja lepoties ar iespaidīgiem monumentiem, krāšņiem dārziem, lepnām pilīm un plašām bibliotēkām. Kādā no atrastajiem senās Nīnives uzrakstiem ir lasāms, ka Ašurbanipals, tāpat kā citi Asīrijas valdnieki, sevi sauca par ”pasaules valdnieku”. Tajā laikā Asīrija ar tās galvaspilsētu Nīnivi šķita neuzvarama.

Taču, kad Asīrija atradās varas zenītā, Jehovas pravietis Cefanja paredzēja, ka Jehova ”iznīcinās Asīriju, viņš nopostīs Nīnivi un padarīs to par tuksnesi”. Savukārt Jehovas pravietis Nahums rakstīja: ”Laupiet sudrabu, laupiet zeltu! [..] Pilsēta ir tukša, pamesta un izpostīta! [..] Ikviens, kas tevi redzēs, bēgs projām, saukdams: ”Nīnive ir izpostīta!”” (Cef. 2:13; Nah. 2:9, 10; 3:7.) Dzirdot šos pravietojumus, cilvēki varbūt prātoja: ”Vai kaut kas tāds ir iespējams? Vai vareno Asīriju vispār var iekarot?” Tas izklausījās pilnīgi neticami.

Tomēr tā notika! Septītā gadsimta beigās p.m.ē. babilonieši un mēdieši Asīriju iekaroja. Nīnive tika nopostīta un pamesta un ar laiku nogrima aizmirstībā. Kādā esejā, kas lasāma Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja vietnē, ir teikts: ”Viduslaikos vieta, kur kādreiz atradās Nīnive, bija pamesta. Seno pilsētu klāja bieza smilšu kārta. Bībele bija vienīgais avots, kur bija stāstīts par šo pilsētu.” 19. gadsimta sākumā ”neviens pat nezināja, vai varenā Asīrijas galvaspilsēta vispār ir pastāvējusi”, lasāms kādā materiālā, kas atrodams Bībeles arheoloģijas biedrības tiešsaistes arhīvā. Taču 1845. gadā arheologs Ostens Henrijs Leijards sāka izrakumus vietā, kur varētu būt atradusies Nīnive. Nīnives drupas, kas pakāpeniski parādījās no smiltīm, liecināja par šīs pilsētas kādreizējo godību.

Pravietojumi par Nīnivi ir piepildījušies apbrīnojami precīzi, un tas stiprina mūsu pārliecību, ka piepildīsies arī tie Bībeles pravietojumi, kuros runāts par visas pasaules politiskās iekārtas galu. (Dan. 2:44; Atkl. 19:15, 19—21.)