Tie, kas dod Dievam godu, saņem svētības

”Visas tautas, Kungs, ..zemosies Tavā priekšā un godās Tavu vārdu.” (PSALMS 86:9.)

1. Kāpēc cilvēki spēj slavēt Dievu vēl vairāk nekā viņa radītā nedzīvā daba?

JEHOVA ir cienīgs, lai viņu slavētu viss, ko viņš ir radījis. Nedzīvā daba daudzina savu Radītāju bez vārdiem, turpretī mums, cilvēkiem, ir dota spēja domāt, izprast, novērtēt, just pateicību un pielūgt. Tātad tieši cilvēkiem ir domāts aicinājums, kas izskan 66. psalma 2. pantā: ”Gavilējiet Dievam jūs, visas zemes! Dziediet Viņa vārda godībai, veltījiet Viņam jo diženu cildinājumu!”

2. Kas ir atsaukušies uz aicinājumu godāt Dieva vārdu, un kāpēc?

² Lielākā daļa cilvēku atsakās atzīt Dievu un dot viņam godu. Tomēr 235 zemēs vairāk nekā seši miljoni Jehovas liecinieku ar savu rīcību pierāda, ka viņi ir saskatījuši Dieva ”neredzamās īpašības”, kas izpaužas viņa darbos, un ir saklausījuši, ko radītais bez vārdiem liecina par Dievu. (Romiešiem 1:20; Psalms 19:3, 4.) Studējot Bībeli, viņi ir iepazinuši un iemīlējuši Dievu Jehovu. 86. psalma 9. un 10. pantā pravietiski sacīts: ”Visas tautas, Kungs, ko Tu esi radījis, nāks un zemosies Tavā priekšā un godās Tavu vārdu, jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs!”

3. Kā ”lielais pulks” kalpo Dievam ”dienām un naktīm”?

³ Līdzīga aina attēlota Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas 9. un 15. pantā, kur aprakstīts ”liels pulks” Dieva kalpu, kas ”kalpo viņam dienām un naktīm viņa namā”. Tas nenozīmē, ka Dievs prasa, lai cilvēki vārda tiešā nozīmē bez pārtraukuma viņu slavētu, taču Dieva kalpi pieder pie vienotas organizācijas, kas darbojas visā pasaulē, tāpēc arī tad, kad vienā zemeslodes daļā ir nakts, planētas otrā pusē viņi aktīvi piedalās sludināšanā. Tātad var teikt, ka pār tiem, kas daudzina Jehovu, saule nekad nenoriet. Drīz Jehovu slavēs ”visi, kam dvaša”. (Psalms 150:6.) Bet kā mēs jau tagad varam dot Dievam godu? Ar kādām grūtībām mēs varam saskarties? Kādas svētības gaida tos, kas godā Dievu? Lai noskaidrotu atbildes  uz šiem jautājumiem, aplūkosim, kas Bībelē stāstīts par vienu no Izraēla ciltīm — Gada pēcnācējiem.

Grūtības senatnē

4. Kādas grūtības bija jāpārvar Gada ciltij?

⁴ Pirms ieiešanas Apsolītajā zemē Gada cilts lūdza atļauju apmesties austrumos no Jordānas, kur bija labas ganības. (4. Mozus 32:1—5.) Dzīve šajā apvidū bija saistīta ar nopietnām grūtībām. Tās Izraēla ciltis, kas dzīvoja rietumos no Jordānas, pret iebrukumiem sargāja dabisks šķērslis — Jordānas ieleja. (Jozuas 3:13—17.) Turpretī par austrumu krasta zemēm Džordžs Smits savā grāmatā Svētās zemes vēsturiskā ģeogrāfija (The Historical Geography of the Holy Land) rakstīja: ”Līdzenas, gandrīz nekādu dabisku barjeru nenorobežotas, [tās] iesniedzas Arābijas plakankalnes plašajos klajumos. Tāpēc tām nemitīgi mācās virsū klejotāju ciltis, turklāt dažas ciltis, meklējot ganības lopiem, mēdza iebrukt šajā apvidū katru gadu.”

5. Kā Jēkabs mudināja rīkoties Gada pēcnācējus, ja viņiem uzbrūk ienaidnieki?

⁵ Kā Gada pēcnācēji varēja izturēt šādu pastāvīgu spiedienu? Vairākus gadsimtus pirms tam viņu ciltstēvs Jēkabs uz savas nāves gultas bija paredzējis: ”Gads, laupītāji viņu aplenc, bet viņš dzenas tiem pakaļ.” (1. Mozus 49:19.) Šajos vārdos bija ietverts norādījums, ka gadiešiem ir jādod uzbrucējiem pretspars. Jēkaba vārdi bija apliecinājums, ka tad, ja viņi tā rīkosies, sirotājiem būs ar kaunu jāatkāpjas un gadieši tos vajās.

Grūtības, kas Dieva kalpiem jāpārvar mūsdienās

6., 7. Kādā ziņā mūsdienu kristiešu situācija līdzinās apstākļiem, kuros dzīvoja Gada cilts?

⁶ Tāpat kā Gada ciltij bija jāatvaira sirotāju iebrukumi, kristiešiem mūsdienās ir jāiztur Sātana sistēmas spiediens — mēs netiekam brīnumainā veidā pasargāti no tās radītajām grūtībām. (Ījaba 1:10—12.) Daudzi cīnās ar problēmām skolā, citiem jāpārvar grūtības, kas saistās ar iztikas pelnīšanu un bērnu audzināšanu. Turklāt grūtības ir ne tikai ārējas, bet arī iekšējas. Dažus moka smaga slimība vai kāds cits ”dzelonis miesā”. (2. Korintiešiem 12:7—10.) Citus nomāc mazvērtības sajūta. Padzīvojušiem kristiešiem vecuma ”ļaunās dienas” varbūt neļauj vairs kalpot Jehovam ar agrāko sparu. (Salamans Mācītājs 12:1.)

⁷ Apustulis Pāvils arī atgādina, ka ”mums jācīnās.. pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Efeziešiem 6:12.) Uz mums pastāvīgi iedarbojas ”pasaules gars” — dumpīgais un amorālais  gars, ko uzkurina Sātans un viņa dēmoni. (1. Korintiešiem 2:12; Efeziešiem 2:2, 3.) Tāpat kā dievbijīgo Latu, mūs varbūt sāpina apkārtējo netikumīgā rīcība un nepiedienīgā runa. (2. Pētera 2:7.) Pret mums vēršas arī tieši Sātana uzbrukumi. Sātans karo ar svaidīto atlikumu, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:17.) Arī Jēzus ”citas avis” pieredz šos uzbrukumus, kas izpaužas aizliegumos un vajāšanās. (Jāņa 10:16.)

Padoties vai pretoties?

8. Kā mums jāreaģē uz Sātana uzbrukumiem?

⁸ Kādai jābūt mūsu atbildei uz Sātana uzbrukumiem? Tāpat kā Gada pēcnācējiem, mums jābūt garīgi stipriem un jāstājas tiem pretī saskaņā ar Dieva norādījumiem. Diemžēl daži sāk padoties dzīves grūtībām un atstāj novārtā savus garīgos pienākumus. (Mateja 13:20—22.) Paskaidrodams, kāpēc daudzi viņa draudzes locekļi neregulāri apmeklē sapulces, kāds liecinieks teica: ”Brāļi gluži vienkārši sāk pagurt. Stress ir pārāk liels.” Tiesa, mūsdienās cilvēkiem ir daudz iemeslu justies nogurušiem, tāpēc ir viegli sākt uzskatīt kalpošanu Dievam par kārtējo apgrūtinošo pienākumu. Bet vai tas ir veselīgs un pareizs uzskats?

9. Kāpēc Kristus jūga uzņemšanās sniedz atvieglojumu?

⁹ Padomāsim par vārdiem, ko Jēzus teica sava laika ļaudīm, kuriem tāpat kā mūsdienu cilvēkiem bija jācīnās ar dzīves grūtībām. Viņš tiem sacīja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” Vai Jēzus ar to gribēja teikt, ka atvieglojumu var atrast, darot mazāk kalpošanā Dievam? Nē, tieši pretēji, viņš aicināja: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Grieķu vārds, kas šajā pantā tulkots ar vārdu ”jūgs”, apzīmē gan rāmi, ko mauc kaklā jūga lopiem, lai tie vilktu lielus smagumus, gan nēšus, ar kuru palīdzību cilvēki nes smagas nastas. Bet kāpēc lai kāds gribētu uzņemties šādu jūgu? Vai tad mūs jau tāpat nenospiež dažādas grūtības? Tiesa, tā tas ir, taču cits iespējams Jēzus vārdu tulkojums skan: ”Nāciet manā jūgā kopā ar mani.” Tātad Jēzus piedāvā, ka viņš palīdzēs mums nest mūsu nastas. Mums tas nav jādara pašu spēkiem vien. (Mateja 9:36; 11:28, 29; 2. Korintiešiem 4:7.)

10. Kāds iznākums ir mūsu pūlēm dot Dievam godu?

¹⁰ Kad mēs uzņemamies Kristus jūgu, kļūdami par viņa mācekļiem, mēs dodam pretsparu Sātanam. ”Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums,” ir apsolīts Jēkaba vēstules 4. nodaļas 7. pantā. Tas nenozīmē, ka to darīt ir viegli. Kalpošana Dievam prasa pūles. (Lūkas 13:24.) Bet Bībelē, 126. psalma 5. pantā, ir teikts: ”Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus.” Dievs, ko mēs pielūdzam, nav nepateicīgs, viņš ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā” un svētī tos, kas dod viņam godu. (Ebrejiem 11:6.)

Valstības sludinātāji dod Dievam godu

11. Kā līdzdalība tīruma kalpošanā aizsargā mūs pret Sātana uzbrukumiem?

¹¹ Jēzus ir pavēlējis: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” Sludināšana ir galvenais veids, kā mēs varam nest Dievam ”slavas upuri”. (Mateja 28:19; Ebrejiem 13:15.) Lai bruņotos ar ”visiem Dieva ieročiem”, kas mums palīdz aizsargāties pret Sātana uzbrukumiem, mums noteikti ”kājas jāapauj ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam”. (Efeziešiem 6:11—15.) Slavēdami Dievu tīruma kalpošanā, mēs stiprinām arī paši savu ticību. (2. Korintiešiem 4:13.) Tā mēs neļaujam negatīvām domām piepildīt mūsu prātu. (Filipiešiem 4:8.) Turklāt, kad mēs sludinām, mums ir lieliska iespēja būt kopā ar ticības biedriem un uzmundrināt citam citu.

12., 13. Kā ģimenēm var palīdzēt regulāra līdzdalība tīruma kalpošanā? Paskaidrojiet.

¹² Sludināšana var būt arī kopīgs ģimenes pasākums. Protams, bērniem un jauniešiem ir vajadzīga veselīga atpūta un izklaide. Tomēr  sludināšanai kopā ar citiem ģimenes locekļiem nekādā ziņā nevajadzētu būt garlaicīgam pienākumam. Vecāki to var padarīt patīkamu, mācīdami bērniem, kā kļūt par prasmīgiem sludinātājiem. Bērniem parasti patīk darīt to, kas viņiem labi padodas. Ja vecāki ir līdzsvaroti un neizvirza bērniem pārspīlētas prasības, viņi var palīdzēt tiem gūt prieku tīruma kalpošanā. (1. Mozus 33:13, 14.)

¹³ Turklāt, ja ģimene kopā slavē Dievu, nostiprinās ģimenes saites. Par to pārliecinājās kāda māsa, kas bija palikusi viena ar pieciem bērniem, jo viņu bija pametis viņas neticīgais vīrs. Māsai bija jāatrod darbs, lai varētu uzturēt ģimeni. Vai šajā grūtajā situācijā viņa atstāja bez ievērības bērnu garīgās vajadzības? Viņa pati stāsta: ”Es cītīgi studēju Bībeli un bībeliskās publikācijas un centos izmantot dzīvē to, ko biju uzzinājusi. Tāpat es vedu bērnus uz sapulcēm un regulāri ņēmu viņus līdzi sludināt pa mājām. Mani pūliņi ir nesuši labus augļus — visi pieci mani bērni ir kristījušies.” Cītīga līdzdalība kalpošanā var palīdzēt arī citiem vecākiem, kas cenšas ”audzināt un pamācīt [bērnus] būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.)

14. a) Kā jaunieši var dot Dievam godu skolā? b) Kas var palīdzēt jauniešiem nekaunēties no labās vēsts?

¹⁴ Jaunieši, vai jūs dodat Dievam godu, liecinot par viņu skolā, ja vien zemē, kur jūs dzīvojat, to neaizliedz likums? Jeb vai jūs pieļaujat, ka bailes no cilvēkiem gūst virsroku, un ciešat klusu? (Salamana Pamācības 29:25.) Kāda trīspadsmitgadīga Jehovas lieciniece no Puertoriko raksta: ”Man nekad nav bijis neērti sludināt skolā, jo es zinu, ka tas, ko es stāstu, ir patiesība. Klasē es vienmēr ceļu roku un esmu gatava pastāstīt, ko esmu iemācījusies no Bībeles. Ja mums ir kāda brīva stunda, es eju uz bibliotēku un lasu grāmatu Jauniešu jautājumi *.” Vai Jehova ir svētījis viņas pūles? Meitene saka: ”Reizēm klasesbiedri man uzdod jautājumus, un daži pat lūdz, lai es arī viņiem atnesu šo grāmatu.” Ja jums ir grūti saņemties, lai skolā runātu ar citiem par Dievu, varbūt jums vajadzētu nopietni iedziļināties Bībelē, personiski to studējot, lai saprastu, ”kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. (Romiešiem 12:2.) Ja jūs būsiet pārliecināti, ka tas, ko jūs esat uzzinājuši, ir patiesība, jūs nekad nekaunēsieties no labās vēsts. (Romiešiem 1:16.)

”Plašas durvis” kalpošanai

15., 16. Kā daži kristieši ir paplašinājuši savu kalpošanu, un kādas svētības viņi ir saņēmuši?

¹⁵ Apustulis Pāvils rakstīja, ka viņam ir ”atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai”. (1. Korintiešiem 16:9.) Varbūt arī jums apstākļi ļauj paplašināt savu kalpošanu? Piemēram, lai kalpotu par pionieri vai palīgpionieri, sludināšanai jāveltī attiecīgi 70 vai 50 stundas mēnesī. Pionieru uzticīgās kalpošanas dēļ ticības biedri, gluži dabiski, viņus ciena un augstu vērtē. Tomēr fakts, ka pionieri daudz laika pavada kalpošanā, neliek viņiem justies pārākiem par citiem brāļiem un māsām. Tieši otrādi, viņi paklausa Jēzum un attīsta tādu prāta nostāju, kāda izskan vārdos: ”Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” (Lūkas 17:10.)

 ¹⁶ Lai kalpotu par pionieri, ir jāprot sevi disciplinēt, labi jāplāno savs laiks un jābūt gatavam kaut ko upurēt. Taču svētības, ko nes šī kalpošana, ir pūļu vērtas. ”Prast pareizi mācīt Dieva Rakstu patiesību — tā ir liela svētība,” saka jauna pioniere, ko sauc par Tamiku. ”Pionieri ļoti bieži izmanto Bībeli. Tagad, kad es eju sludināt pa mājām, runājot ar cilvēkiem, es vienmēr varu izdomāt, kurus pantus būtu labi viņiem nolasīt.” (2. Timotejam 2:15.) Cita pioniere, vārdā Maika, piebilst: ”Vēl viena brīnišķīga svētība ir iespēja redzēt, kā patiesība ietekmē cilvēku dzīvi.” Arī kāds jauns sludinātājs, kura vārds ir Metjū, stāsta par prieku, kas rodas, redzot, kā cilvēki pieņem patiesību. ”Tādu prieku nevar dot nekas cits,” viņš saka.

17. Kas kādai kristietei palīdzēja pārvarēt negatīvu attieksmi pret pioniera kalpošanu?

¹⁷ Varbūt arī jūs varat apsvērt iespēju kalpot par pionieri? Iespējams, jūs to vēlaties, bet jums šķiet, ka tas jums nebūs pa spēkam. ”Man bija negatīva attieksme pret pioniera kalpošanu,” atzīst kāda jauna māsa, vārdā Kenjata. ”Man likās, ka es neesmu tai derīga. Es nepratu ne sagatavot ievadus, lai sāktu sarunas ar cilvēkiem, ne pamatot savus argumentus ar Bībeles pantiem.” Taču draudzes vecākie kādai pieredzējušai pionierei uzticēja palīdzēt šai māsai. ”Kopā ar viņu man bija ļoti patīkami sludināt,” stāsta Kenjata. ”Tāpēc man radās vēlēšanās pašai kalpot par pionieri.” Saņēmuši uzmundrinājumu un praktisku palīdzību, varbūt arī jūs varēsiet uzsākt šo kalpošanu.

18. Kādas svētības var pieredzēt tie, kas kalpo par misionāriem?

¹⁸ Tiem, kas uzņēmušies kalpot par pionieriem, var pavērties arī citas iespējas paplašināt savu kalpošanu. Piemēram, laulātiem pāriem varbūt būs iespējams kļūt par misionāriem un doties sludināt uz kādu citu zemi. Misionāriem ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem, varbūt jāiemācās cita valoda, jāpierod pie citas kultūras un citiem ēdieniem, taču svētības daudzkārt atsver visas šīs grūtības. Mildreda, kas ilgus gadus ir bijusi misionāre Meksikā, stāsta: ”Es nekad neesmu nožēlojusi savu lēmumu kļūt par misionāri. Šo vēlēšanos  es biju lolojusi jau kopš pašas bērnības.” Kādas svētības viņa ir saņēmusi? ”Manā dzimtajā zemē bija ļoti grūti atrast kādu cilvēku, kas gribētu mācīties Bībeli,” saka Mildreda, ”turpretī šeit es esmu pieredzējusi, ka vienā mēnesī veseli četri no maniem Bībeles skolniekiem sāk piedalīties tīruma kalpošanā.”

19., 20. Kādas svētības daudziem ir nesusi kalpošana Bētelē, piedalīšanās starptautiskajās celtniecības programmās un mācības Kalpošanas mācību skolā?

¹⁹ Daudz svētību pieredz arī tie, kas kalpo Jehovas liecinieku filiālēs jeb Bētelēs. Svens, kāds jauns brālis, kas kalpo Vācijas Bētelē, saka: ”Es apzinos, ka daru darbu, kam ir nezūdoša vērtība. Protams, es būtu varējis izmantot savas spējas arī pasaulē. Bet tas būtu tāpat kā noguldīt naudu bankā, kas tūlīt bankrotēs.” Tiesa, kalpošana Bētelē ir saistīta ar zināmiem upuriem, jo tas ir brīvprātīgs darbs, par kuru netiek maksāta alga. Taču Svens saka: ”Es nāku mājās ar apziņu, ka visu, ko pa dienu esmu darījis, es esmu darījis Jehovam. Tā nudien ir lieliska sajūta.”

²⁰ Daļai kristiešu ir priekšrocība piedalīties starptautiskajās celtniecības programmās un palīdzēt brāļiem celt filiāles citās zemēs. Kāds laulāts pāris, kas ir kalpojis jau astoņās norīkojuma vietās, rakstīja: ”Te ir tik brīnišķīgi brāļi. Mums būs neizsakāmi žēl no viņiem šķirties — šī būs jau astotā reize, kad mums jāšķiras no iemīļotiem brāļiem. Laiks, ko esam te pavadījuši, ir bijis bezgala aizraujošs.” Neprecētiem brāļiem ir arī iespēja mācīties Kalpošanas mācību skolā. Kāds šīs skolas absolvents rakstīja: ”Man grūti atrast vārdus, lai izteiktu, cik pateicīgs es esmu par šo lielisko skolu. Kura gan cita organizācija būtu gatava ieguldīt tik lielas pūles, lai izglītotu savus biedrus?”

21. Cik lielā mērā kristiešiem jāpiedalās kalpošanā?

²¹ Mums tiešām ir daudz iespēju paplašināt savu kalpošanu. Protams, lielākā daļa no mums nevar strādāt Bētelē vai kalpot kādā svešā zemē. Pats Jēzus norādīja, ka kristieši nesīs dažādu ”augļu” daudzumu atkarībā no saviem apstākļiem. (Mateja 13:23.) Kristiešiem galvenais uzdevums ir pēc iespējas labāk izmantot savu situāciju — darīt kalpošanā Jehovam tik daudz, cik apstākļi viņiem to atļauj. Ja mēs tā rīkojamies, mēs dodam godu Jehovam, un tad mēs varam būt pārliecināti, ka viņam ir prieks par mums. Piemēram, kāda padzīvojusi māsa, vārdā Etela, kas dzīvo pansionātā, regulāri sludina citiem pansionāta iemītniekiem un stāsta Bībeles vēsti arī pa tālruni. Lai gan šīs māsas iespējas ir ierobežotas, viņa kalpo Jehovam no visas sirds un dvēseles. (Mateja 22:37.)

22. a) Kā vēl mēs varam dot Dievam godu? b) Kāds brīnišķīgs laiks mums ir priekšā?

²² Tomēr jāatceras, ka sludināšana ir tikai viens no veidiem, kā mēs godājam Jehovu. Mēs iepriecinām Jehovas sirdi arī ar savu priekšzīmīgo uzvedību un kārtīgo izskatu gan darbā, gan skolā, gan mājās. (Salamana Pamācības 27:11.) Salamana Pamācībās, 28. nodaļas 20. pantā, teikts: ”Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības.” Tāpēc mums ”jāsēj uz svētību” jeb, citiem vārdiem, jābūt čakliem kalpošanā Dievam, tad mēs galu galā varēsim arī ”pļaut uz svētību”. (2. Korintiešiem 9:6.) Ja ņemsim vērā šos padomus, mēs varēsim pieredzēt brīnišķīgo laiku, kad ”visi, kam dvaša,” beidzot dos Jehovam pienācīgo godu. (Psalms 150:6.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādā nozīmē Jehovas kalpi viņam kalpo ”dienām un naktīm”?

• Kādas grūtības bija jāpārvar Gada ciltij, un ko kristieši mūsdienās no tā var mācīties?

• Kā tīruma kalpošana mūs aizsargā pret Sātana uzbrukumiem?

• Kā daži ir paplašinājuši savu kalpošanu, un kādas svētības viņi ir pieredzējuši?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Kā gadieši cīnījās pret sirotāju bandām, tā kristiešiem ir jāpretojas Sātana uzbrukumiem

[Attēls 17. lpp.]

Kad piedalāmies tīruma kalpošanā, mums ir lieliska iespēja būt kopā ar ticības biedriem

[Attēli 18. lpp.]

Pionieriem var ”atvērties durvis” arī uz citām priekšrocībām kalpošanā, piemēram, var rasties iespēja

1) piedalīties starptautiskajās celtniecības programmās,

2) kalpot Bētelē,

3) kļūt par misionāriem.