Meklējiet Jehovu — Dievu, kas pārbauda sirdi
Meklējiet Jehovu — Dievu, kas pārbauda sirdi
”Meklējiet Mani, tad jūs dzīvosit!” (AMOSA 5:4.)
1., 2. Ko nozīmē Bībelē rakstītie vārdi, ka ”tas Kungs uzlūko sirdi”?
DIEVS JEHOVA pravietim Samuēlam teica: ”Cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Samuēla 16:7.) Ko nozīmē, ka Jehova ”uzlūko sirdi”?
2 Bībelē sirds simbolizē cilvēka iekšējo būtību — viņa vēlmes, viņa domas un viņa jūtas. Tātad vārdi, ka Dievs uzlūko sirdi, nozīmē, ka Dievs redz cilvēka iekšējo būtību, kas viņam ir svarīgāka nekā cilvēka āriene.
Dievs pārbaudīja izraēliešus
3., 4. Kādi apstākļi pastāvēja desmit cilšu valstī Izraēlā, kā liecina Amosa grāmatas 6. nodaļas 4. līdz 6. pants?
3 Ko Jehova redzēja desmit cilšu valstī Izraēlā Amosa dienās? Amosa grāmatas 6. nodaļā, no 4. līdz 6. pantam, ir runāts par izraēliešiem, kas ”guļ ziloņkaula gultās un izstiepjas savos atpūtas zviļņos”. Tur rakstīts, ka viņi ēda ”ganāmpulku treknākos aunus un baŗotos teļus no laidara vidus”, ”izveidoja jaunus mūzikas instrumentus” un ”dzēra vīnu no skaistiem un dārgiem kausiem”.
4 Pirmajā brīdī tā šķiet jauka aina. Bagātnieki labi iekārtotās mājās ēda izmeklētus ēdienus un izklaidējās, spēlējot dažādus mūzikas instrumentus. Viņiem bija arī ”ziloņkaula gultas”. Arheologi Samarijā, senās Izraēlas galvaspilsētā, ir atraduši greznus ziloņkaula izstrādājumus. (1. Ķēniņu 10:22.) Pēc visa spriežot, ar ziloņkaulu bija rotātas mēbeles un pat inkrustēti sienu paneļi.
5. Kāpēc Amosa laikā Dievs bija neapmierināts ar izraēliešiem?
5 Vai Dievam Jehovam nepatika tas, ka izraēlieši dzīvoja pārticībā — ka viņi ēda garšīgus ēdienus, dzēra labu vīnu un klausījās skaistu mūziku? Protams, tā tas nebija. Jehova pats taču cilvēkiem ir devis visu, lai tie varētu priecāties par dzīvi. (1. Timotejam 6:17.) Jehovam nepatika izraēliešu vēlmes, viņu ļaunā sirds, necienīgā attieksme pret Jehovu un mīlestības trūkums pret saviem tautiešiem.
6. Kāds bija izraēliešu garīgais stāvoklis Amosa dzīves laikā?
6 Izraēliešus, kas izstiepās atpūtas zviļņos, ēda ganāmpulku treknākos aunus, dzēra vīnu un izgudroja jaunus mūzikas instrumentus, gaidīja kaut kas pārsteidzošs. Viņiem tika paziņots: ”Bēdas tiem, kas domā, ka nelaimes diena vēl tālu!” Viņiem būtu bijis jāpārdzīvo par Izraēlā valdošajiem apstākļiem, bet viņiem nerūpēja ”zaudējumi, kādi notika Jāzepa namam”. (Amosa 6:3—6.) Dievs saskatīja kaut ko vairāk nekā tikai izraēliešu materiālo labklājību — viņš redzēja, ka Jāzepa nama jeb izraēliešu garīgais stāvoklis ir katastrofisks. Tomēr izraēlieši par to nemaz neuztraucās un mierīgi veica savas ikdienas darīšanas. Mūsu dienās daudziem ir līdzīga attieksme. Viņi atzīst, ka tagad ir grūti laiki, bet, kamēr tas neskar viņus personīgi, viņi maz raizējas par citu nelaimēm un neinteresējas par garīgiem jautājumiem.
Izraēliešu pagrimums
7. Kam bija jānotiek ar Izraēlas iedzīvotājiem, ja viņi neņemtu vērā Jehovas brīdinājumus?
7 Amoss attēloja, ka par spīti ārējai spozmei Izraēlā valdīja pagrimums. Pravietis brīdināja: ja izraēlieši neieklausīsies Jehovas brīdinājumos un nemainīs savu nostāju, Jehova
viņus nodos ienaidnieku rokā. Asīrieši viņus noraus no greznajām ziloņkaula gultām un aizvedīs gūstā, un tad viņiem vairs nebūs nekādu ērtību!8. Kā izraēlieši bija nonākuši tik sliktā garīgā stāvoklī?
8 Kā izraēlieši bija nonākuši tādā stāvoklī? Viss sākās 997. gadā p.m.ē., kad pēc ķēniņa Salamana nāves sāka valdīt viņa dēls Rehabeāms un desmit izraēliešu ciltis atdalījās no Jūdas un Benjamīna ciltīm. Pirmais desmit cilšu valsts Izraēlas ķēniņš bija Jerobeāms I, ”Nebata dēls”. (1. Ķēniņu 11:26.) Jerobeāms pārliecināja pavalstniekus, ka doties uz Jeruzalemi, lai pielūgtu Jehovu, ir pārāk tālu. Taču patiesībā viņam rūpēja ne jau pavalstnieku labklājība, bet gan paša stāvoklis. (1. Ķēniņu 12:26.) Jerobeāms uztraucās, ka tad, ja izraēlieši joprojām dotos uz Jeruzalemes templi svinēt ikgadējos svētkus Jehovam, viņi galu galā gribētu apvienoties ar Jūdejas iedzīvotājiem. Lai to nepieļautu, Jerobeāms uzstādīja divus zelta teļa tēlus — vienu Danā un otru Bētelē. Tā teļa pielūgsme kļuva par oficiālo Izraēlas reliģiju. (2. Laiku 11:13—15.)
9., 10. a) Kādus svētkus iedibināja ķēniņš Jerobeāms I? b) Kāds bija Dieva viedoklis par Jerobeāma II laikā Izraēlā svinētajiem svētkiem?
9 Jerobeāms centās panākt, lai tauta pieslietos jaunajai reliģijai, un tāpēc iedibināja svētkus, kas kaut kādā ziņā līdzinājās Jeruzalemē svinētajiem svētkiem. 1. Ķēniņu grāmatas 12. nodaļas 32. pantā var lasīt: ”Astotajā mēnesī Jerobeāms sarīkoja svētkus piecpadsmitajā mēneša dienā, kuŗi atbilda Jūdas lieveņu svētkiem. Un viņš upurēja pats dedzināmos upuŗus uz altāŗa. Tā viņš rīkojās Bētelē.”
10 Jehovam šādi viltus reliģijas svētki nebija pieņemami, un viņš to ļoti skaidri pauda ar Amosa starpniecību vairāk nekā simt gadu vēlāk, kad valdīja Jerobeāms II, kas bija kļuvis par Izraēlas ķēniņu ap 844. gadu p.m.ē. (Amosa 1:1.) Kā rakstīts Amosa grāmatas 5. nodaļas 21. līdz 24. pantā, Dievs teica: ”Es ienīstu jūsu svētku dienas un neieredzu tās un nevaru panest pat jūsu sanāksmju smaku! Un, ja jūs Man nesat dedzināmos un ēdamos upuŗus, Man tomēr nav liela prieka par tiem, un jūsu baŗotu teļu pateicības upuŗus Es negribu ne redzēt! Mities jel skandināt Man savas ķerkstošās dziesmas! Un Es negribu ne dzirdēt tavu kokļu skaņu! Bet labāk lai taisnība tiesā plūst kā straume un taisnīga rīcība sadzīvē kā mūžīgs strauts!”
Paralēles mūsdienās
11., 12. Kādas paralēles vērojamas starp senās Izraēlas un kristīgās pasaules reliģiju?
11 Jehova pārbaudīja Izraēlas svētku svinētāju sirdi un noraidīja kā pašus svētkus, tā tajos dedzinātos upurus. Arī mūsu laikos Jehovam nav pieņemami kristīgajā pasaulē svinētie pagāniskie svētki, piemēram, Ziemassvētki un Lieldienas. Jehovas kalpi nedrīkst jaukt taisnību ar netaisnību un gaismu ar tumsu. (2. Korintiešiem 6:14—16.)
12 Starp kristīgās pasaules reliģiju un teļa pielūgsmi Izraēlā var pamanīt vēl kaut ko līdzīgu. Lai arī daļa cilvēku, kas sevi sauc par kristiešiem, uzskata Bībeli par patiesu, tomēr kopumā kristīgajā pasaulē pielūgsme nebalstās uz īstu mīlestību pret Dievu. Ja šāda mīlestība būtu, tad tiktu pielūgts Jehova ”garā un patiesībā”, jo tieši tāda pielūgsme viņam ir patīkama. (Jāņa 4:24.) Turklāt kristīgajā pasaulē taisnība neplūst ”kā straume un taisnīga rīcība.. kā mūžīgs strauts”. Dieva noteiktās morāles normas tiek atmestas. Tiek paciesta laulības pārkāpšana un citi smagi grēki, un tiek pat svētītas laulības starp homoseksuāliem cilvēkiem!
”Mīliet labo”
13. Kāpēc mums jādzīvo saskaņā ar vārdiem, kas rakstīti Amosa grāmatas 5. nodaļas 15. pantā?
13 Pie visiem, kas vēlas pielūgt Jehovu tā, kā viņam tas ir patīkami, viņš vēršas ar vārdiem: ”Ienīstiet ļauno un mīliet labo.” (Amosa 5:15.) Mīlestība un naids ir spēcīgas jūtas, kas rodas sirdī. Tā kā sirds ir viltīga, mums jādara viss iespējamais, lai to pasargātu. (Salamana Pamācības 4:23; Jeremijas 17:9) Ja mēs ļausim sirdij lolot sliktas vēlmes, tad pēc laika izrādīsies, ka mēs mīlam ļauno un ienīstam labo. Un, ja mēs īstenosim šīs vēlmes, darot grēku, tad nekāda ārēja dedzība kalpošanā mums nepalīdzēs atgūt Dieva labvēlību. Tāpēc lūgsim, lai Dievs mums palīdzētu ”ienīst ļauno un mīlēt labo”.
14., 15. a) Kas Izraēlā darīja labus darbus, bet kā pret dažiem no viņiem tautā izturējās? b) Uz ko mums būtu jāmudina pilnas slodzes kalpotāji?
14 Ne visi izraēlieši darīja to, ko Jehova uzskatīja par ļaunu. Piemēram, Hozeja un Amoss ”mīlēja labo”, un viņi bija uzticīgi Dieva pravieši. Citi pildīja nazīrieša solījumu. Visu solījuma izpildes laiku viņi nelietoja vīnogu produktus, jo īpaši vīnu. (4. Mozus 6:1—4.) Kā citi izraēlieši izturējās pret pašaizliedzīgajiem Dieva kalpiem, kas darīja labus darbus? Pārsteidzošā atbilde, kas lasāma Amosa grāmatas 2. nodaļas 12. pantā, liecina, cik dziļš bija tautas garīgais pagrimums: ”Jūs šiem Dievam veltītajiem dodat dzert vīnu un praviešiem savukārt pavēlat, sacīdami: Jūs nedrīkstat pravietiski runāt!”
15 Redzot Dievam uzticīgos nazīriešus un praviešus, izraēliešiem būtu bijis jājūt kauns un jāvēlas mainīties. Taču viņi, tieši otrādi, centās atrunāt uzticīgos Dieva kalpus no rīcības, kas sagādāja Dievam godu. Mums nekad nebūtu jāsaka kristiešiem, kas ir pionieri, ceļojošie pārraugi, misionāri un Bēteles darbinieki, ka viņiem būtu jāpārtrauc pilnas slodzes kalpošana un jāsāk dzīvot parasta dzīve. Mudināsim viņus nepamest šo vērtīgo kalpošanu!
16. Kāpēc var teikt, ka izraēliešiem Mozus laikā klājās labāk nekā Amosa laikā?
16 Lai gan daudzi izraēlieši Amosa laikā dzīvoja turīgi, viņi nebija ”bagāti Dievā”. (Lūkas 12:13—21.) Viņu priekšteči tuksnesī 40 gadus bija ēduši tikai mannu, nevis mielojušies ar barotiem vēršiem un zvilnējuši ziloņkaula gultās. Tomēr Mozus pilnīgi pareizi tautai toreiz teica: ”Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis visos tavos pasākumos..; šos četrdesmit gadus tas Kungs, tavs Dievs, ir bijis ar tevi; tev nekā nav trūcis.” (5. Mozus 2:7) Izraēliešiem tuksnesī vienmēr bija tas, kas viņiem patiesībā bija vajadzīgs. Un pats galvenais — viņi izjuta Dieva mīlestību, aizsardzību un svētību.
17. Kādēļ Jehova bija ievedis izraēliešus Apsolītajā zemē?
17 Jehova atgādināja Amosa laikabiedriem, ka viņš bija ievedis to priekštečus Apsolītajā zemē un palīdzējis to atbrīvot no visiem viņu ienaidniekiem. (Amosa 2:9, 10.) Bet kādēļ Dievs Jehova bija izvedis izraēliešus no Ēģiptes un ievedis zemē, ko tiem bija solījis? Vai tādēļ, lai viņi dzīvotu dīkdienīgu, greznu dzīvi un aizmirstu savu Radītāju? Nē, gluži otrādi — viņš to bija paveicis tādēļ, lai izraēlieši varētu pielūgt Jehovu, būdami brīva un garīgi tīra tauta. Bet desmit cilšu valsts Izraēlas iedzīvotāji neienīda ļauno un nemīlēja labo. Viņi godāja nevis Jehovu, bet gan dažādus tēlus. Tas patiešām bija liels apkaunojums.
Jehova sauc pie atbildības
18. Kādēļ Jehova mūs garīgā ziņā ir atbrīvojis?
18 Dievs nedomāja atstāt izraēliešu kaunpilno rīcību bez ievērības. Viņš pilnīgi skaidri darīja zināmu savu nostāju: ”Es jūs piemeklēšu par visiem jūsu pārkāpumiem!” (Amosa 3:2.) Arī mums būtu jāpadomā par šiem vārdiem. Mēs kādreiz atradāmies mūsdienu Ēģiptes — ļaunās sistēmas — jūgā, bet tagad mēs esam no tā atbrīvoti. Jehova mūs ir atbrīvojis ne jau tādēļ, lai mēs tiektos pēc savtīgiem mērķiem, bet gan tādēļ, lai mēs kā brīva un garīgi tīra tauta no sirds viņu slavētu un pielūgtu. Mēs visi esam atbildīgi Jehovas priekšā par to, kā mēs izmantojam viņa dāvāto brīvību. (Romiešiem 14:12.)
19. Ko labprāt darīja lielākā daļa izraēliešu, kā liecina Amosa grāmatas 4. nodaļas 4. un 5. pants?
19 Diemžēl lielākā daļa izraēliešu neņēma vērā Amosa brīdinošo vēsti. Amosa grāmatas 4. nodaļas 4. un 5. pantā lasāms, kā pravietis raksturoja viņu slikto garīgo stāvokli: ”Jā, nāciet šurpu uz Bēteli un kalpojiet grēkiem un dodieties uz Gilgalu, lai varētu grēkot vēl vairāk.. ..jo to jau jūs darāt labprāt, jūs Israēla bērni!” Izraēlieši nebija tiekušies pēc tā, kas ir pareizs, un nebija pasargājuši savu sirdi, tāpēc lielākā daļa no viņiem bija sākusi mīlēt ļauno un ienīst labo. Šie izraēlieši, kas pielūdza teļa tēlus, nemainījās. Jehova bija paredzējis viņus saukt pie atbildības, un viņiem bija jāmirst par saviem grēkiem.
20. Kas jādara, lai pildītu Amosa grāmatas 5. nodaļas 4. pantā rakstītos vārdus?
20 Tajā laikā Izraēlā nebija viegli palikt uzticīgam Jehovam. Kā labi zina gan gados jauni, gan veci kristieši, nav viegli peldēt pret Amosa grāmatas 5. nodaļas 4. pantā: ”Meklējiet Mani, tad jūs dzīvosit!” Arī mūsu dienās Dievs izrāda žēlastību tiem cilvēkiem, kas nožēlo savus pārkāpumus un meklē Dievu, rūpīgi iedziļinoties Bībelē un pildot viņa gribu. Tā rīkoties nav viegli, bet tas palīdz iegūt mūžīgu dzīvību. (Jāņa 17:3.)
straumi. Bet mīlestība pret Dievu un vēlēšanās būt patīkamiem viņam dažus izraēliešus mudināja turēties pie tīrās pielūgsmes. Jehova viņus sirsnīgi aicināja, kā rakstītsPārpilnība garīga bada apstākļos
21. Ko izjūt tie, kas neatbalsta patieso pielūgsmi?
21 Kas gaidīja tos, kas neatbalstīja patieso pielūgsmi? Visbriesmīgākais bads, kāds vien iedomājams, — garīgais bads! ””Redzi, nāks dienas,” — saka tas Kungs, Visuvarenais Dievs, — ”Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.”” (Amosa 8:11.) Šādu garīgu badu cieš kristīgā pasaule. Taču cilvēki, kam ir godīga sirds, ievēro Dieva tautas garīgo labklājību un pievienojas tai. Atšķirība starp situāciju kristīgajā pasaulē un to, kāda valda patieso kristiešu vidū, ir labi redzama šādos Jehovas vārdos: ”Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!” (Jesajas 65:13.)
22. Kāpēc mēs varam priecāties?
22 Ikvienam Jehovas kalpam būtu jāpadomā, vai viņš augstu vērtē visu to, ko Jehova ir devis garīgā ziņā. Kad mēs lasām Bībeli un kristīgus izdevumus, apmeklējam draudzes sapulces un kongresus, mēs patiesi gribam gavilēt sirdspriekā. Mēs priecājamies, ka mēs skaidri saprotam Bībeli, arī Dieva iedvesmotos Amosa pravietojumus.
23. Kas ir dots tiem, kas slavē Dievu?
23 Visiem cilvēkiem, kas mīl Dievu un vēlas viņu slavēt, Amosa pravietojumi vieš cerību. Lai kāds būtu mūsu materiālais stāvoklis un lai kādas grūtības mums tagad būtu jāiztur, Dievs mūs svētī un dod mums vislabāko garīgo uzturu. (Salamana Pamācības 10:22; Mateja 24:45—47.) Tā kā viņš bagātīgi sagādā visu mums nepieciešamo, viņam pienākas slava un gods, tāpēc apņemsimies slavēt viņu mūžīgi. Mēs to varēsim, ja mēs meklēsim Jehovu — Dievu, kas pārbauda cilvēku sirdi.
Kā jūs atbildētu?
• Kādi apstākļi Izraēlā valdīja Amosa dzīves laikā?
• Ko līdzīgu var pamanīt starp situāciju desmit cilšu valstī Izraēlā un situāciju pasaulē tagad?
• Kāds bads tagad pastāv, bet ko šis pravietotais bads neskar?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 21. lpp.]
Daudzi izraēlieši dzīvoja greznībā, bet ne garīgā labklājībā
[Attēls 23. lpp.]
Mudiniet pilnas slodzes kalpotājus nepamest vērtīgo kalpošanu!
[Attēli 24., 25. lpp.]
Jehovas tautā neviens necieš garīgo badu