Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Sargāsimies no kurnēšanas

Sargāsimies no kurnēšanas

Sargāsimies no kurnēšanas

”Dariet visu bez kurnēšanas.” (FILIPIEŠIEM 2:14.)

1., 2. Kādu padomu apustulis Pāvils deva kristiešiem, kas dzīvoja Filipos un Korintā, un kāpēc?

DIEVA iedvesmotā vēstulē, ko apustulis Pāvils rakstīja pirmā gadsimta kristiešu draudzei Filipos, var lasīt daudz uzslavas vārdu. Pāvils uzteica ticības biedrus par viņu dāsnumu un dedzību un apliecināja prieku par viņu labajiem darbiem. Tomēr Pāvils viņiem arī atgādināja: ”Dariet visu bez kurnēšanas.” (Filipiešiem 2:14.) Kāpēc apustulis izteica šādu mudinājumu?

2 Pāvils zināja, kādas ir kurnēšanas sekas. Par to, cik bīstami ir kurnēt, viņš dažus gadus iepriekš bija rakstījis Korintas draudzei. Pāvils bija norādījis, ka tuksnesī izraēlieši daudzkārt sadusmoja Jehovu, jo iekāroja ļaunu, nodevās elkdievībai un netiklībai, kārdināja Jehovu un kurnēja. Apustulis mudināja korintiešus mācīties no izraēliešu piemēra. Viņš rakstīja: ”Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.” (1. Korintiešiem 10:6—11.)

3. Kāpēc mums jāpievērš nopietna uzmanība jautājumam par kurnēšanu?

3 Mūsdienu Jehovas kalpi līdzinās Filipu draudzes kristiešiem. Arī mēs esam dedzīgi labos darbos un mīlam cits citu. (Jāņa 13:34, 35.) Ņemot vērā, kādu ļaunumu senatnē Dieva tautai nodarīja kurnēšana, arī mums ir labi pievērst nopietnu uzmanību padomam: ”Dariet visu bez kurnēšanas.” Vispirms apskatīsim Bībelē lasāmos kurnēšanas gadījumus un pēc tam pārdomāsim, kā mēs varam cīnīties ar tieksmi kurnēt un nepieļaut, ka tā nodarītu postu.

”Ļauna draudze” kurn pret Jehovu

4. Par ko izraēlieši kurnēja tuksnesī?

4 Senebreju valodas vārds, kas nozīmē ”kurnēt, sūdzēties, žēloties”, Bībelē ir lietots saistībā ar notikumiem, kas risinājās 40 gadu laikā, kurus izraēlieši pavadīja tuksnesī. Izraēlieši vairākkārt bija neapmierināti ar saviem apstākļiem un savu nepatiku izpauda kurnēdami. Piemēram, tikai dažas nedēļas pēc atbrīvošanas no Ēģiptes verdzības ”viss Israēla bērnu pulks kurnēja tuksnesī pret Mozu un pret Āronu”. Izraēlieši žēlojās par to, ka viņiem nav ko ēst: ”Kaut tā Kunga roka būtu likusi mums mirt Ēģiptes zemē tolaik, kad mēs vēl mitām pie gaļas podiem un mums bija maizes papilnam ko ēst; bet jūs mums esat likuši iziet tuksnesī, lai visa draudze mirtu badā.” (2. Mozus 16:1—3.)

5. Pret ko patiesībā kurnēja izraēlieši?

5 Īstenībā Jehova apgādāja izraēliešus ar visu, kas tiem bija nepieciešams, dodams gan pārtiku, gan ūdeni. Nevienu mirkli nepastāvēja iespēja, ka tie tuksnesī varētu nomirt no bada. Būdami neapmierināti, izraēlieši pārspīlēja savas grūtības un sāka kurnēt. Lai gan izraēlieši vērsās pret Mozu un Āronu, no Dieva Jehovas viedokļa tie kurnēja pret viņu pašu. Mozus teica tautai: ”Tas Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ka jūs esat kurnējuši pret Viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret to Kungu.” (2. Mozus 16:4—8.)

6., 7. Kas bija noticis ar izraēliešu attieksmi, kā redzams no 4. Mozus 14:1—3?

6 Pēc neilga laika izraēlieši atkal kurnēja. Mozus bija nosūtījis 12 vīriešus izlūkot Apsolīto zemi, un desmit no viņiem bija atgriezušies ar pesimistiskām ziņām. Tāpēc ”visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un pret Āronu, un visa draudze viņiem pārmeta: ”Kaut Ēģiptes zemē mēs būtu nomiruši! Jeb kaut labāk nomirstam te šinī tuksnesī! Un kāpēc tas Kungs mūs ved uz šo zemi [Kanaānu], lai mums liktu krist no zobena, kādēļ arī mūsu sievām un mūsu mazajiem bērniem būs jākrīt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāki, ka mēs grieztos atpakaļ uz Ēģipti?” (4. Mozus 14:1—3.)

7 Cik ļoti bija mainījies izraēliešu noskaņojums! Pēc atbrīvošanas no Ēģiptes un iziešanas cauri Sarkanajai jūrai izraēlieši pateicībā bija dziedājuši slavu Jehovam. (2. Mozus 15:1—21.) Bet, kad viņi sastapās ar tuksneša dzīves grūtībām un nobijās no kanaāniešiem, pateicību nomainīja neapmierinātība. Viņi vairs nejutās pateicīgi Dievam Jehovam par brīvību un nepamatoti vainoja Dievu, ka viņu dzīve ir kļuvusi vēl sliktāka nekā agrāk. Izraēlieši kurnēja, jo pienācīgi nenovērtēja to, kā Jehova par viņiem rūpējās. Nav brīnums, ka Jehova teica: ”Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani?” (4. Mozus 14:27; 21:5.)

Kurnēšana pirmajā gadsimtā

8., 9. Par kādiem kurnēšanas gadījumiem var lasīt Kristiešu grieķu rakstos?

8 Iepriekšminētajos gadījumos ļaudis kurnēja, acīmredzot skaļi paužot savu neapmierinātību. Turpretī 32. gadā, kad Jēzus Kristus bija ieradies Jeruzalemē uz Lieveņu svētkiem, ”daudz valodas par viņu bija tautā”, tomēr ”neviens nerunāja atklāti”. (Jāņa 7:12, 13, 32.) Ļaudis sačukstējās par Jēzu: daži apgalvoja, ka viņš ir labs cilvēks, bet citi sūdzējās, ka viņš maldinot tautu.

9 Kādā citā reizē, kad Jēzus ar saviem mācekļiem viesojās pie nodokļu ievācēja Levija, kas pazīstams arī kā Matejs, ”rakstu mācītāji un farizēji kurnēja pret [Jēzus] mācekļiem” un pārmeta: ”Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?” (Lūkas 5:27—30.) Mazliet vēlāk Galilejā ”jūdi sāka kurnēt par [Jēzu], ka viņš bija sacījis: ”Es esmu maize, kas no debesīm nākusi.”” Pat daudzus Jēzus sekotājus šie vārdi aizskāra, un viņi kurnēja. (Jāņa 6:41, 60, 61.)

10., 11. Kāpēc grieķiski runājošie jūdi kurnēja, un ko draudzes vecākie var mācīties no šī gadījuma?

10 Neilgi pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem izcēlās kurnēšana, kuras iznākums bija pozitīvs. Tajā laikā daudzi cilvēki, kas bija ieradušies no tālienes un nesen kļuvuši par kristiešiem, baudīja Jūdejas ticības biedru viesmīlību, bet viss negāja gludi ar pārtikas sadali. Bībelē teikts: ”Hellēnistu [grieķiski runājošo] starpā radās kurnēšana pret ebrējiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas.” (Apustuļu darbi 6:1.)

11 Šie kurnētāji atšķīrās no izraēliešiem tuksnesī. Grieķiski runājošie jūdi nebija savtīgi un nekurnēja par saviem apstākļiem — viņi raizējās par atraitnēm, kas bija atstātas novārtā. Turklāt šie kristieši necēla nemieru, vērsdamies pret Jehovu. Viņi ar savu sūdzību vērsās pie apustuļiem, un, tā kā sūdzība bija pamatota, apustuļi nekavējoties rīkojās. Apustuļi ir labs piemērs mūsdienu draudzes vecākajiem. Draudžu pārraugiem jāuzmanās, lai viņi nebūtu kā tādi, kas ”savas ausis aizbāž pret nabago”. (Salamana Pamācības 21:13; Apustuļu darbi 6:2—6.)

Kurnēšanas kaitīgā ietekme

12., 13. a) Ar ko var salīdzināt kurnēšanas postošo ietekmi? b) Kas var kļūt par kurnēšanas cēloni?

12 Lielākā daļa piemēru, ko esam apskatījuši, liecina, ka senatnē kurnēšana nodarīja lielu ļaunumu Dieva tautai. Tāpēc ir labi nopietni pārdomāt, kādu postu kurnēšana var izraisīt mūsdienās. Kurnēšanas ietekmi var salīdzināt ar metāla rūsēšanu. Ja pirmie rūsas bojājumi tiek atstāti bez ievērības, metāls var sarūsēt tiktāl, ka vairs nav izmantojams. Neskaitāmas automašīnas ir nonākušas metāllūžņos nevis tehnisku problēmu dēļ, bet tāpēc, ka to metāla daļas ir tik ļoti sarūsējušas, ka automašīna vairs nav droša.

13 Metāls mēdz rūsēt, savukārt nepilnīgiem cilvēkiem piemīt tieksme sūdzēties. Mums jābūt uzmanīgiem, lai pamanītu, kad šī tieksme sāk izpausties. Līdzīgi kā mitrums un sāls veicina rūsēšanu, tieksme sūdzēties kļūst spēcīgāka, kad pieredzam grūtības. Stresa iespaidā sīka nepatika var pārvērsties dziļā aizvainojumā. Pēdējās dienās apstākļi pasliktinās un arī iespējamo neapmierinātības cēloņu kļūst aizvien vairāk. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpēc var notikt, ka viens Jehovas kalpotājs sāk kurnēt pret otru, un cēlonis varbūt ir pavisam nenozīmīgs, piemēram, otra vājības vai, tieši pretēji, viņa spējas un saņemtās priekšrocības.

14., 15. Kāpēc mums jāapvalda tieksme sūdzēties?

14 Lai kāds būtu mūsu nepatikas cēlonis, ja mēs necentīsimies apvaldīt tieksmi sūdzēties, mēs kļūsim pastāvīgi neapmierināti un kurnēšana kļūs par mūsu ieradumu. Kā rūsa saēd metālu, tā kurnēšana var pilnībā sagraut mūsu garīgumu. Kad izraēlieši kurnēja par dzīvi tuksnesī, viņi nonāca tik tālu, ka sāka kritizēt Jehovu. (2. Mozus 16:8.) Kaut tas nekad nenotiktu ar mums!

15 Metāla rūsēšanu var samazināt, ja tā virsmu pārklāj ar pretrūsas krāsu un nekavējoties apstrādā rūsas bojājumus. Pamanījuši sevī tieksmi sūdzēties, mēs to varam iegrožot, ja vēršamies pie Dieva lūgšanās un nekavējoties rīkojamies.

Ņemsim vērā Jehovas viedokli

16. Kā var cīnīties ar tieksmi sūdzēties?

16 Kurnot mēs koncentrējamies uz sevi un savām problēmām, bet svētības, kas mums ir tāpēc, ka esam Jehovas liecinieki, paliek otrajā plānā. Lai apvaldītu tieksmi sūdzēties, mums pirmām kārtām ir jādomā par šīm svētībām. Piemēram, mums visiem ir īpašs gods saukties Jehovas vārdā. (Jesajas 43:10.) Mēs varam veidot ciešas attiecības ar viņu un jebkurā brīdī vērsties pie viņa lūgšanā. (Psalms 65:3; Jēkaba 4:8.) Mūsu dzīvei ir patiesa jēga, jo mēs izprotam jautājumu par augstāko varu un atceramies, ka mums ir īpašs gods — saglabāt uzticību Dievam. (Salamana Pamācības 27:11.) Mums ir iespēja regulāri sludināt labo vēsti par Valstību. (Mateja 24:14.) Ticība Jēzus Kristus izpirkuma upurim mums ļauj saglabāt tīru sirdsapziņu. (Jāņa 3:16.) Lai kādas grūtības mums būtu jāpieredz, šīs svētības mums nezūd.

17. Kāpēc mums jācenšas uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa?

17 Centīsimies raudzīties uz visu no Jehovas viedokļa, nevis no savējā. ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” lūdza psalmu sacerētājs Dāvids. (Psalms 25:4.) Ja mums ir pamatots iemesls būt neapmierinātiem, tas nav palicis nepamanīts Jehovam. Viņš nekavējoties varētu mainīt situāciju. Tad kāpēc viņš dažreiz ļauj, lai grūta situācija kādu laiku turpinās? Iespējams, viņš vēlas, lai mēs attīstītu tādas labas īpašības kā pacietība, izturība, ticība un lēnprātība. (Jēkaba 1:2—4.)

18., 19. Kāds var būt iznākums, ja mēs bez kurnēšanas paciešam neērtības?

18 Bez kurnēšanas paciešot neērtības, mēs ne tikai varam uzlabot savu personību, bet arī labvēlīgi ietekmēt cilvēkus, kas mūs vēro. 2003. gadā Jehovas liecinieku grupa no Vācijas brauca ar autobusu uz Ungāriju, lai apmeklētu kongresu. Autobusa šoferis nebija Jehovas liecinieks un ar zināmām bažām uztvēra domu par desmit dienu ilgu braucienu kopā ar Jehovas lieciniekiem. Taču ceļojuma beigās viņa viedoklis bija pilnībā mainījies.

19 Kaut gan ceļojuma laikā bija radušies vairāki sarežģījumi, liecinieki ne reizes nebija kurnējuši. Šoferis atzina, ka tie ir bijuši viņa labākie pasažieri. Viņš pat apsolīja, ka nākamreiz, kad Jehovas liecinieki piezvanīs pie viņa durvīm, viņš tos ieaicinās iekšā un uzmanīgi uzklausīs. Cik labu iespaidu bija atstājuši pasažieri, kas darīja ”visu bez kurnēšanas”!

Gatavība piedot stiprina vienotību

20. Kāpēc mums jāpiedod cits citam?

20 Kā rīkoties, ja mums ir iemesls sūdzēties par ticības biedru? Ja lieta ir nopietna, mums jāseko Jēzus dotajiem principiem, kas lasāmi Mateja 18:15—17. Tomēr bieži tas nav nepieciešams, jo sūdzības iemesli lielākoties ir nenozīmīgi. Tādos gadījumos mēs varam vienkārši piedot. Pāvils aicināja: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:13, 14.) Vai mēs esam gatavi piedot? Padomājiet: vai gan Jehovam nav iemeslu sūdzēties par mums? Tomēr viņš nepārstāj izrādīt līdzjūtību un piedot.

21. Kā citi var justies kurnētāja klātbūtnē?

21 Kurnēšana pati par sevi neatrisina nevienu problēmu. Visticamāk, mēs jūtamies neērti tāda cilvēka klātbūtnē, kas visu laiku par kaut ko skaļi sūdzas, un cenšamies būt pēc iespējas mazāk viņa sabiedrībā. Citi justos līdzīgi, ja mēs pastāvīgi kurnētu. Viņi, iespējams, justos neērti un nevēlētos uzturēt ar mums ciešu kontaktu. Ar kurnēšanu var piesaistīt citu cilvēku uzmanību, bet tādā veidā nekad nevar iemantot citu simpātijas.

22. Ko kāda meitene atzina par Jehovas lieciniekiem?

22 Gatavība piedot stiprina Jehovas kalpu vienotību, kas viņiem ir ļoti dārga. (Psalms 133:1—3.) Eiropā kāda Jehovas liecinieku filiāle saņēma 17 gadus vecas katoļu meitenes vēstuli, kurā viņa izteica apbrīnu par Jehovas lieciniekiem. Viņa rakstīja: ”Šī ir vienīgā man zināmā organizācija, kuras locekļus nešķeļ naids, alkatība, neiecietība, savtīgums un strīdi.”

23. Par ko ir runa nākamajā rakstā?

23 Pateicība par visu labo, ko esam saņēmuši, kad kļuvām par patiesā Dieva Jehovas kalpiem, palīdzēs mums stiprināt kristīgo vienotību un nekurnēt pret citiem personisku iemeslu dēļ. Nākamajā rakstā ir runa par to, kā izvairīties no vēl bīstamāka kurnēšanas veida — no kurnēšanas pret Jehovas organizāciju.

Vai jūs atceraties?

• Kas ir kurnēšana?

• Ar ko var salīdzināt kurnēšanas postošo ietekmi?

• Kas palīdz apvaldīt tieksmi kurnēt?

• Kā gatavība piedot palīdz izvairīties no kurnēšanas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 14. lpp.]

Patiesībā izraēlieši kurnēja pret Jehovu

[Attēls 17. lpp.]

Vai jūs cenšaties ņemt vērā Jehovas viedokli?

[Attēli 18. lpp.]

Gatavība piedot stiprina kristiešu vienotību