Vai jūs varat ”nākt uz Maķedoniju”?

APUSTULIS Pāvils Mazāzijas ostas pilsētā Troadā redzēja parādību. Kāds maķedonietis viņu lūdza: ”Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad Pāvils bija redzējis šo parādību, viņš un viņa ceļabiedri saprata, ka Dievs viņus aicina sludināt labo vēsti maķedoniešiem. Kas notika tālāk? Pāvils sludināja Maķedonijas galvenajā pilsētā Filipos, un kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, un viņas nama ļaudis kļuva ticīgi. Drīz arī citi šīs Romas provinces iedzīvotāji pievienojās kristiešu draudzei. (Ap. d. 16:9—15.)

Mūsdienās Jehovas liecinieku vidū var vērot līdzīgu dedzību, kāda bija Pāvilam un viņa biedriem. Daudzi par saviem līdzekļiem ir pārcēlušies uz vietām, kur ir liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. Tā rīkojās, piemēram, Līza, kas vēlējās galveno uzmanību dzīvē veltīt sludināšanai, — viņa pārcēlās no Kanādas uz Keniju. Trevors un Emīlija, kas arī dzīvoja Kanādā, devās uz Malāviju, lai paplašinātu savu kalpošanu. Pols un Megija no Anglijas pensijas gadus uzskatīja par lielisku iespēju darīt vairāk kalpošanā Jehovam un aizbrauca uz Austrumāfriku. Vai arī jūs esat gatavi no kaut kā atteikties, lai varētu vairāk sludināt? Vai jūsu apstākļi jums ļautu pārcelties uz citu zemi? Pievērsīsim uzmanību Bībeles principiem un ieteikumiem, kurus būtu noderīgi pārdomāt.

Pārbaudiet sevi

Vispirms ir svarīgi pārbaudīt savus motīvus. Kā Jēzus teica, augstākais bauslis ir: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un  no visas dvēseles un no visa sava prāta.” Virzītājspēkam, kas mūs mudina doties sludināt uz citu zemi, būtu jābūt mīlestībai pret Dievu un vēlmei pēc iespējas labāk pildīt uzdevumu gatavot Kristus mācekļus. Jēzus vēl sacīja: ”Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Par mīlestību pret tuvāko liecina sirsnīga vēlēšanās palīdzēt citiem. (Mat. 22:36—39; 28:19, 20.) Sludināšana svešā zemē parasti prasa lielas pūles un uzupurēšanos. Tas nav vienkārši interesants piedzīvojums. Pareizajam motīvam jābūt mīlestībai. Remko un Sūzana no Nīderlandes, kas tagad kalpo Namībijā, izteica līdzīgu domu: ”Spēks, kas notur mūs šeit, ir mīlestība.”

Villijs, kas ir rajona pārraugs Namībijā, atzīmē: ”Tie, kas ir spējuši ilgu laiku palikt svešā zemē, nav ieradušies ar domu, ka vietējie brāļi un māsas par viņiem rūpēsies. Viņi ir atbraukuši ar mērķi kalpot Jehovam kopā ar ticības biedriem un palīdzēt tiem sludināšanā.”

Kad esat izvērtējuši savus motīvus, padomājiet par šādiem jautājumiem: kā pieredze, ko esmu ieguvis līdz šim, man varētu noderēt, sludinot citā zemē? Vai es esmu prasmīgs sludinātājs? Kādas valodas es protu? Vai es esmu gatavs apgūt jaunu valodu? Pārrunājiet šos jautājumus ar savu ģimeni un lūdziet padomu savas draudzes vecākajiem. Un, galvenais, runājiet par to lūgšanās ar Jehovu. Godīga pašpārbaude jums palīdzēs gūt priekšstatu, vai jums piemīt vajadzīgās prasmes un apņēmība, lai kalpotu ārzemēs. (Skat.  ”Vai jūs esat gatavi sludināt citā zemē?”.)

 Uz kurieni doties

Aicinājumu doties uz Maķedoniju Pāvils saņēma parādībā. Mūsdienās Jehova nesniedz mums vadību pārdabiskā veidā. Taču žurnālā Sargtornis un citās publikācijās Dieva kalpi var lasīt par daudzām zemēm, kur ir vajadzīgi sludinātāji. Tāpēc pirmais, ko varētu darīt, ir sastādīt sarakstu ar šādām vietām. Ja jūs neesat gatavi apgūt jaunu valodu vai negrasāties ārzemēs palikt ilgi, padomājiet, vai jūs varētu kalpot tādā vietā, kur cilvēki galvenokārt runā kādā no valodām, kas jums jau ir zināma. Tad sīkāk noskaidrojiet tādus jautājumus kā, piemēram: vai būs vajadzīga vīza, kā tajā zemē ir ar transportu un drošību, ar kādiem izdevumiem ir jārēķinās un kāds ir klimats. Jums varētu būt noderīgi parunāt ar kādu, kas jau ir spēris līdzīgu soli. Lūdziet vadību Jehovam. Atcerieties, kā bija ar Pāvilu — viņam un viņa biedriem ”Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt”. Tad viņi gribēja doties uz Bitīniju, ”bet Jēzus Gars viņiem neļāva”. Arī jūsu gadījumā var paiet kāds laiks, kamēr noskaidrosies, kur jūsu palīdzība būtu visnoderīgākā. (Ap. d. 16:6—10.)

Kad būsiet izraudzījušies vairākas vietas, kurp jūs varētu doties, uzrakstiet vēstules attiecīgo valstu Jehovas liecinieku filiālēm. Vēstulē pastāstiet par savu līdzšinējo kalpošanu, kā arī pieminiet jautājumus, kurus jūs vēlētos noskaidrot, piemēram, par dzīves dārdzību konkrētajā valstī, par veselības aprūpi un par iespējām atrast piemērotu dzīvesvietu un darbu. Nododiet vēstuli savas draudzes kalpošanas komitejai. Vecākie jūsu vēstulei pievienos rekomendācijas vēstuli un nosūtīs uz jūsu norādīto filiāli. Atbildes, ko jūs saņemsiet no dažādām filiālēm, jums noteikti palīdzēs izlemt, kur jūs varētu dot lielāko ieguldījumu.

Villijs, kura vārdi bija citēti iepriekš, dalās savos novērojumos: ”Parasti labāk ir gājis tiem, kas pirms pārcelšanās ir paviesojušies zemē, uz kuru grasās doties, un ir atraduši vietu, kur viņi varētu justies tiešām labi. Piemēram, kāds laulāts pāris saprata, ka viņiem būs grūti dzīvot nomaļā vietā. Tāpēc viņi apmetās nelielā pilsētā, kur bija vajadzīgi sludinātāji un kur bija pieejams vismaz tik daudz ērtību, lai viņi nezaudētu prieku.”

Kā pārvarēt jaunās grūtības

Aizbraucot prom no savām mājām un dzīvojot pavisam svešā vidē, jūs, visticamāk, pieredzēsiet kādas grūtības. ”Vientulības sajūta var kļūt par īstu pārbaudījumu,” atzīst Līza, kas bija minēta raksta sākumā. Viņai palīdz ciešas attiecības ar ticības biedriem jaunajā draudzē. Līza izvirzīja mērķi iemācīties visu brāļu un māsu vārdus. Tāpēc uz sapulcēm viņa nāca agri un uzkavējās arī pēc tām, lai parunātos ar brāļiem un māsām. Līza sadarbojās ar draudzes locekļiem sludināšanā un aicināja viņus pie sevis ciemos — tā viņa ieguva daudz jaunu draugu.  Viņa saka: ”Es nenožēloju, ka esmu daudz ko upurējusi. Jehova mani patiešām ir svētījis.”

Izaudzinājuši bērnus, Pols un Megija atstāja savas mājas, kur viņi bija dzīvojuši 30 gadus, un pārcēlās uz citu zemi. Pols stāsta: ”Atbrīvoties no mantām bija pārsteidzoši viegli. Taču doties tālu prom no tuviniekiem bija krietni vien grūtāk, nekā bijām iztēlojušies. Sēdēdami lidmašīnā, mēs nevarējām vien valdīt asaras. Būtu bijis viegli pateikt: ”Mēs to nespējam.” Bet mēs paļāvāmies uz Jehovu, un mūsu apņemšanās palikt jaunajā vietā vēl vairāk nostiprinājās, kad mēs sadraudzējāmies ar vietējiem brāļiem un māsām.”

Gregs un Kristela no Kanādas nolēma pārcelties uz Namībiju, jo viņi zināja angļu valodu, kura šajā valstī ir oficiālā valoda. Tomēr vēlāk viņi saprata, ka būtu noderīgi apgūt arī kādu vietējo valodu. Viņi stāsta: ”Reizēm mums rokas pavisam nolaidās. Tikai tad, kad jau runājām jaunajā valodā, mēs spējām saprast vietējo kultūru. Cieša sadarbība ar brāļiem un māsām palīdzēja mums pielāgoties jaunajiem apstākļiem.”

Brāļi un māsas, kas ir pārcēlušies uz svešu zemi, ar savu pazemību un dedzību var ļoti labvēlīgi ietekmēt ticības biedrus. Dženija, kas ir uzaugusi Īrijā, ar siltām jūtām atceras ģimenes, kas viņas bērnībā bija atbraukušas uz viņas dzimto zemi. ”Šie brāļi un māsas bija ļoti viesmīlīgi,” viņa saka. ”Viņi bija atbraukuši, lai kalpotu citiem, nevis lai citi kalpotu viņiem. Viņi bija tik dedzīgi un priecīgi, ka arī man radās vēlēšanās doties turp, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem.” Tagad Dženija kopā ar vīru ir misionāri Gambijā.

Jehovas svētība ”dara bagātu”

Pāvils Maķedonijā pieredzēja daudz iepriecinošu gadījumu. Aptuveni desmit gadus vēlāk viņš kristiešiem Filipos rakstīja: ”Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros.” (Filip. 1:3.)

Ar līdzīgām jūtām Trevors un Emīlija atceras laiku, kad viņi pirms mācībām Gileādas skolā kalpoja Malāvijā. ”Reizēm mēs šaubījāmies, vai esam pieņēmuši pareizo lēmumu, taču mēs bijām laimīgi. Mūsu savstarpējās attiecības kļuva ciešākas, un mēs izjutām Jehovas svētības.” Gregs un Kristela, kas sludina Namībijā, atzīst: ”Nav nekā tāda, ko mēs darītu labprātāk.”

Protams, visiem nav iespējams doties sludināt uz svešu zemi. Daži varbūt varētu pārcelties uz citu vietu savā valstī, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem. Citi var izvirzīt mērķi pāriet uz kādu no tuvējām draudzēm, kur ir nepieciešama palīdzība. Galvenais, lai mēs kalpošanā Jehovam censtos darīt visu, kas ir mūsu spēkos. (Kol. 3:23.) Tad mēs pieredzēsim, kā mūsu dzīvē piepildās vārdi: ”Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu.” (Sal. Pam. 10:22.)

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

 Vai jūs esat gatavi sludināt citā zemē?

Lai izvērtētu, vai jūs esat gatavi sludināt citā zemē, pārdomājiet tālāk minētos jautājumus un ar lūgšanām godīgi apsveriet savas iespējas. Jums var noderēt informācija no agrākiem Sargtorņa numuriem.

• Vai es esmu garīgi noskaņots cilvēks? (”Kas jādara, lai sasniegtu laimi”, 1997. gada 15. oktobris, 6. lpp.)

• Vai es esmu prasmīgs sludinātājs? (”Kā gūt sekmes pioniera kalpošanā”, 1989. gada 15. maijs, 21. lpp., angļu val.)

• Vai es varēšu dzīvot tālu prom no tuviniekiem un draugiem? (”Kā pārvarēt ilgas pēc mājām, kalpojot Dievam”, 1994. gada 15. maijs, 28. lpp., angļu val.)

• Vai es esmu gatavs apgūt jaunu valodu? (”Kalpošana svešvalodas draudzē”, 2006. gada 15. marts, 17. lpp.)

• Vai man pietiks līdzekļu, lai pārceltos uz citu zemi? (”Vai tu vari sludināt svešā zemē?”, 1999. gada 15. oktobris, 23. lpp.)

[Attēls 6. lpp.]

Brāļi un māsas, kas ir pārcēlušies uz svešu zemi, ar savu pazemību un dedzību var labvēlīgi ietekmēt ticības biedrus

[Attēls 7. lpp.]

Tie, kas ir atbraukuši, lai kalpotu citiem, pieredz daudz svētību