”Drošu sirdi runāsim Dieva vārdus”

”Tie visi kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” (Ap. d. 4:31.)

1., 2. Kāpēc mums ir jābūt aktīviem sludināšanā?

KAD līdz Jēzus nāvei bija palikušas trīs dienas, viņš saviem mācekļiem teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Vēlāk Dievs atmodināja Jēzu no nāves, un pirms pacelšanās debesīs Jēzus saviem sekotājiem uzdeva darīt par mācekļiem cilvēkus no visām tautām, mācot tiem turēt visu, ko viņš bija pavēlējis. Viņš apsolīja, ka būs ar tiem ”ikdienas līdz pasaules galam”. (Mat. 24:14; 26:1, 2; 28:19, 20.)

² Mēs, Jehovas liecinieki, aktīvi iesaistāmies darbā, kas aizsākās pirmajā gadsimtā. Labās vēsts sludināšana un Kristus mācekļu gatavošana mūsdienās ir pats svarīgākais darbs, jo no tā ir atkarīga cilvēku dzīvība. Cik gan būtiski ir to paveikt pēc iespējas labāk! Šajā un divos nākamajos rakstos būs apskatīts, kā pakļaušanās svētā gara vadībai mums palīdz sludināt ar drosmi, kalpošanā būt prasmīgiem un sludināt regulāri.

Mums ir vajadzīga drosme

3. Kāpēc ir vajadzīga drosme, lai sludinātu labo vēsti?

³ Mēs sludinām vēsti par Dieva Valstību, un pildīt šo uzdevumu, ko mums ir uzticējis Dievs, ir liels gods. Tomēr tas ir saistīts  ar dažādām grūtībām. Lai gan daļa cilvēku labprāt uzklausa labo vēsti, daudzi to noraida, līdzīgi kā Noas laikabiedri, par kuriem Jēzus teica: ”Tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus.” (Mat. 24:38, 39.) Citi mūs izsmej un izturas pret mums naidīgi. (2. Pēt. 3:3.) Mēs varam saskarties ar varas pārstāvju, skolasbiedru, darba kolēģu un pat tuvinieku pretestību. Varbūt mums ir jācīnās ar tādām izjūtām kā, piemēram, kautrīgums un bailes saņemt atteikumu. Ir daudz iemeslu, kuru dēļ mums varētu būt grūti sludināt Dieva vārdus ”bez bailēm”. (Efez. 6:19, 20.) Lai mēs nepārstātu sludināt, mums ir vajadzīga drosme. Kā to var iegūt?

4. a) Ar ko ir saistīta drosme? b) Kur apustulis Pāvils smēlās drosmi sludināt Tesalonikas iedzīvotājiem?

⁴ Sengrieķu valodas vārds, kas ir tulkots ”bez bailēm”, ietver sevī domu par atklātību un tiešumu, kā arī par drosmi, pārliecību un bezbailību. Tomēr būt drosmīgiem nenozīmē būt netaktiskiem vai rupjiem. (Kol. 4:6.) Lai gan mēs vēlamies būt drosmīgi, mēs arī cenšamies turēt mieru ar visiem. (Rom. 12:18.) Kad mēs sludinām labo vēsti par Dieva Valstību, mums ir jābūt ne tikai drosmīgiem, bet arī taktiskiem, lai mēs kādu netīši neaizvainotu. Īsta drosme ir saistīta ar īpašībām, kuru attīstīšana prasa piepūli, un šādu drosmi nevar iegūt, tikai paļaujoties uz saviem spēkiem. Sludinot Filipos, apustulis Pāvils un viņa biedri bija pieredzējuši ”ciešanas un apvainojumus”. Kur viņi pēc tam rada drosmi sludināt Tesalonikas iedzīvotājiem? Pāvils rakstīja: ”Mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi.” (Nolasīt 1. Tesaloniķiešiem 2:2.) Dievs Jehova var kliedēt arī mūsu bailes un piešķirt mums drosmi.

5. Kā Pēteris, Jānis un citi kristieši ieguva drosmi?

⁵ Kad apustuļi Pēteris un Jānis bija atvesti tautas ”vadoņu, vecaju un rakstu mācītāju” priekšā, viņi saviem pratinātājiem teica: ”Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Vēlāk apustuļi kopā ar ticības biedriem vērsās lūgšanā pie Dieva, taču viņi nelūdza, lai vajāšanas beigtos. Viņi sacīja: ”Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu.” (Ap. d. 4:5, 19, 20, 29.) Kā Jehova atbildēja uz viņu lūgumu? (Nolasīt Apustuļu darbus 4:31.) Jehova ar sava gara starpniecību piešķīra viņiem drosmi. Līdzīgi Dieva gars var ietekmēt arī mūs. Kas mums jādara, lai mēs varētu saņemt Dieva garu un sekot tā vadībai sludināšanā?

Kā iegūt drosmi

6., 7. Kas mums jādara, lai saņemtu Dieva garu, un kā viņa gars mūs ietekmē? Miniet piemērus.

⁶ Dievs mums dod savu garu, ja viņam to lūdzam. Jēzus saviem klausītājiem teica: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūk. 11:13.) Tāpēc mums pastāvīgi ir jālūdz pēc svētā gara. Ja mēs baidāmies piedalīties kādā no sludināšanas veidiem — sludināt neformāli, sludināt ielās vai lietišķajā teritorijā —, mēs varam lūgt Jehovu, lai viņš mums piešķir savu garu un palīdz iegūt nepieciešamo drosmi. (1. Tes. 5:17.)

⁷ Šādi rīkojās Roza *, kāda kristiete, kas strādā skolā. Kādu dienu viena no skolotājām lasīja citas skolas sagatavotu ziņojumu par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem. Skolotāju izlasītais tā satrauca, ka viņa izsaucās: ”Kas gan notiek ar šo pasauli?!” Roza nevarēja palaist garām tik labu iespēju  sludināt. Kur viņa guva drosmi, lai uzsāktu sarunu? ”Es vērsos lūgšanā pie Jehovas un lūdzu pēc viņa gara palīdzības,” paskaidro Roza. Sievietēm izvērtās laba saruna, un viņas vienojās, ka citā reizē to vēl turpinās. Labs piemērs ir arī piecgadīgā Milānija, kas dzīvo Ņujorkā. Meitene stāsta: ”Pirms es dodos uz skolu, mēs ar mammu vienmēr kopā lūdzam Jehovu.” Par ko viņas lūdz? Viņas lūdz, lai Milānijai būtu drosme rīkoties pareizi un viņa nebaidītos stāstīt citiem par Jehovu. ”Tas Milānijai ir palīdzējis paskaidrot, kāpēc viņa nesvin dzimšanas dienas un citus svētkus, un nepiedalīties šiem svētkiem veltītajos pasākumos,” piebilst viņas māte. Šie piemēri parāda, ka lūgšanas ļauj iegūt nepieciešamo drosmi.

8. Ko mēs varam mācīties no tā, kā pravietis Jeremija ieguva drosmi?

⁸ Arī pravietim Jeremijam bija nepieciešama drosme. Kad Jehova viņu izraudzījās par pravieti tautām, Jeremija Jehovam sacīja: ”Redzi, — es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” (Jer. 1:4—6.) Taču jau pēc neilga laika viņš runāja ar tādu neatlaidību un pārliecību, ka daudzi viņu sauca par nelaimes sludinātāju. (Jer. 38:4.) Vairāk nekā 65 gadus viņš drosmīgi sludināja Jehovas tiesas spriedumus. Jeremija izraēliešu atmiņā palika kā drosmīgs un bezbailīgs sludinātājs, tāpēc aptuveni 600 gadus vēlāk, kad drosmīgi sludināja Jēzus, daži sāka domāt, vai tikai viņš nav Jeremija, kas piecelts no nāves. (Mat. 16:13, 14.) Kas pravietim Jeremijam palīdzēja pārvarēt sākotnējo nedrošību? Viņš rakstīja par to, kā viņu ietekmēja Dieva vārdi: ”Ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!” (Jer. 20:9.) Jehovas vārdi deva Jeremijam spēku un rosināja viņu sludināt.

9. Kā mums jārīkojas, lai Dieva vārdi mūs ietekmētu tāpat, kā tie ietekmēja Jeremiju?

⁹ Vēstulē ebrejiem apustulis Pāvils rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebr. 4:12.) Dieva vārdi var mūs ietekmēt tāpat, kā tie ietekmēja Jeremiju. Kaut arī Bībeli rakstīja cilvēki, tajā nav apkopota cilvēku gudrība — tie ir Dieva iedvesmoti Raksti. 2. Pētera vēstulē, 1. nodaļas 21. pantā, var lasīt: ”Praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” Kad mēs atvēlam laiku, lai personiski iedziļinātos Bībelē, mēs uzņemam savā prātā svētā gara iedvesmotas domas.  (Nolasīt 1. Korintiešiem 2:10.) Dieva vārdi mūsos var kļūt par ”gaišu uguni”, ko mēs nespēsim paturēt sevī.

10., 11. a) Kā mūsu studēšanas paradumi ir saistīti ar drosmi sludināt Dieva vārdus? b) Ko jūs plānojat darīt, lai uzlabotu savus studēšanas paradumus?

¹⁰ Vislielāko labumu no personiskajām Bībeles nodarbībām mēs gūsim tad, ja panāksim, ka Bībeles vēsts ietekmē mūsu dziļāko būtību. Pravietis Ecēhiēls redzējumā saņēma norādījumu apēst rakstu rituli, kurā bija ietverta brīdinoša vēsts, kas bija jādara zināma neatsaucīgiem cilvēkiem. Šai vēstij bija jākļūst it kā par daļu no viņa paša un jāietekmē viņa dziļākā būtība. Tad uzdevums sludināt šo vēsti Ecēhiēlam būtu tik patīkams kā salda medus garša. (Nolasīt Ecēhiēla 2:8—3:4, 7—9.)

¹¹ Mūsu situācija ir līdzīga tai, kādā atradās Ecēhiēls. Daudzi cilvēki nevēlas dzirdēt, kas ir teikts Bībelē. Lai mēs spētu neatlaidīgi sludināt Dieva vārdus, mums ir jāpētī Bībele, cenšoties pēc iespējas pilnīgāk uzņemt sevī Dieva domas. Mums Dieva Raksti būtu jāstudē regulāri, nevis tikai reizi pa reizei. Mums ir vajadzīga tāda attieksme, kāda bija psalmu sacerētājam, kurš dziedāja: ”Lai Tev tīk manas runas un manas sirds pārdomas, Kungs, mana klints un mans glābējs!” (Ps. 19:15, VDP.) Cik gan svarīgi ir atvēlēt laiku pārdomām par izlasīto, lai Bībeles patiesība dziļi iegultu mūsu sirdī! Tāpēc centīsimies veidot labus studēšanas paradumus. *

12. Kā draudzes sapulces mums palīdz saņemt svētā gara vadību?

¹² Mēs varam saņemt Jehovas svēto garu arī tad, ja ”vērojam cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,” un ”neatstājam savas sapulces”. (Ebr. 10:24, 25.) Cenšoties regulāri apmeklēt kristiešu sapulces, uzmanīgi tajās klausoties un izmantojot dzirdēto dzīvē, mēs ļaujam svētajam garam mūs vadīt. Atcerēsimies, ka draudzē izpaužas Jehovas gara vadība. (Nolasīt Atklāsmes 3:13.)

Ko mēs gūstam, vairojot drosmi

13. Ko var secināt no tā, kādi panākumi sludināšanā tika gūti pirmajā gadsimtā?

¹³ Svētais gars, kas ir varenākais spēks Visumā, palīdz cilvēkiem pildīt Jehovas gribu. Ar svētā gara atbalstu pirmā gadsimta kristieši paveica iespaidīgu darbu — nepagāja ilgs laiks, kad labā vēsts jau bija sludināta  ”visai radībai apakš debesīm”. (Kol. 1:23.) Ja ņem vērā, ka lielākā daļa kristiešu bija ”nemācīti un vienkārši cilvēki”, kļūst skaidrs, ka viņi to nepaveica saviem spēkiem. (Ap. d. 4:13.)

14. Kas mums palīdz būt ”dedzīgiem garā”?

¹⁴ Pakļaujoties svētā gara vadībai, mēs izjūtam lielāku drosmi sludināšanā. Tas, ka pastāvīgi lūdzam pēc svētā gara, cītīgi pētām Bībeli, ar lūgšanām pārdomājam izlasīto un regulāri apmeklējam sapulces, mums palīdz būt ”dedzīgiem garā”. (Rom. 12:11.) Bībelē var lasīt par kādu jūdu, vārdā Apolls, kas bija ”dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs”. Viņš, ”degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu”. (Ap. d. 18:24, 25.) Ja mēs būsim ”dedzīgi garā”, mēs spēsim ar lielāku drosmi sludināt pa mājām un neformāli.

15. Ko mēs iegūstam, vairojot drosmi sludināšanā?

¹⁵ Vairojot drosmi sludināšanā, mēs daudz ko iegūstam. Jo skaidrāk mēs apzināmies, cik svarīgi ir sludināt, jo augstāk vērtējam iespēju to darīt. Redzot sludināšanas labos augļus, mēs gūstam arvien lielāku prieku. Aug arī mūsu dedzība, jo mēs aizvien labāk saprotam, cik neatliekams ir šis darbs.

16. Ko mēs varam darīt, ja jūtam, ka mūsu dedzība kalpošanā ir mazinājusies?

¹⁶ Ko mēs varam darīt, ja jūtam, ka mūsu dedzība sludināšanā ir mazinājusies vai pat pilnībā izzudusi? Šādā situācijā ir nepieciešama godīga pašpārbaude. Pāvils mudināja: ”Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2. Kor. 13:5.) Pārdomājiet šādus jautājumus: vai es joprojām esmu ”dedzīgs garā”? Vai es lūdzu Jehovam viņa garu? Vai manas lūgšanas liecina, ka es paļaujos uz viņu, pildot viņa gribu? Vai tajās izskan pateicība par kristiešiem uzticēto kalpošanu? Kādi ir mani studēšanas paradumi? Cik daudz laika es atvēlu pārdomām par lasīto un dzirdēto? Cik aktīva ir mana līdzdalība draudzes sapulcēs? Pārdomas par šādiem jautājumiem mums palīdzēs noteikt, kādās jomās ir nepieciešams kaut ko mainīt, un apņēmīgi rīkoties.

Pakļausimies Dieva garam un būsim drosmīgi!

17., 18. a) Cik plaši mūsdienās tiek sludināta labā vēsts? b) Kā mēs varam sludināt ”ar lielu drosmi”?

¹⁷ Augšāmceltais Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. d. 1:8.) Darbs, kas aizsākās pirmajā gadsimtā, tagad tiek veikts vēl nepieredzētā mērogā. Vairāk nekā septiņi miljoni Jehovas liecinieku izplata labo vēsti vairāk nekā 230 zemēs, veltot sludināšanai gandrīz pusotru miljardu stundu gadā. Ir ļoti saviļņojoši piedalīties šajā darbā, kas nekad vairs neatkārtosies.

¹⁸ Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās labās vēsts sludināšanu vada Dieva gars. Ja mēs pakļausimies tā vadībai, mēs spēsim sludināt ”ar lielu drosmi”. (Ap. d. 28:31.) Tāpēc sludināsim labo vēsti par Dieva Valstību, uzticīgi sekojot svētā gara vadībai!

[Zemsvītras piezīmes]

Ko jūs uzzinājāt?

• Kāpēc mums ir nepieciešama drosme, lai sludinātu Dieva vārdus?

• Kas agrīnajiem kristiešiem palīdzēja runāt ar drosmi?

• Kā iegūt drosmi?

• Kā drosme mums palīdz?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 7. lpp.]

Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem iegūt drosmi?

[Attēli 8. lpp.]

Īsa lūgšana var dot drosmi sludināt