Godāsim laulību, kas ir dāvana no Dieva

”Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Moz. 2:24.)

1. Kāpēc Jehova pelna mūsu cieņu?

DIEVS JEHOVA, kas ir laulības iedibinātājs, neapšaubāmi pelna mūsu cieņu. Viņš ir mūsu Radītājs, Valdnieks un debesu Tēvs, no kura nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēk. 1:17; Atkl. 4:11.) Tā viņš apliecina savu lielo mīlestību pret mums. (1. Jāņa 4:8.) Viss, ko viņš mums māca, viss, ko viņš no mums prasa, un viss, ko viņš mums dod, nāk mums tikai par labu. (Jes. 48:17.)

2. Kādus norādījumus Jehova deva pirmajam cilvēku pārim?

² Bībelē par laulību ir runāts kā par vienu no labajām dāvanām, ko dod Dievs. (Rut. 1:9; 2:12.) Kad Jehova savienoja laulībā pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, viņš tiem deva konkrētus norādījumus, lai tie varētu sekmīgi veidot ģimenes dzīvi. (Nolasīt Mateja 19:4—6.) Ja viņi būtu sekojuši Dieva vadībai, viņi būtu izjutuši nezūdošu laimi. Tomēr pirmais pāris rīkojās nesaprātīgi un ignorēja Dieva pavēli, un sekas bija traģiskas. (1. Moz. 3:6—13, 16—19, 23.)

3., 4. a) Kā daudzi mūsdienās parāda necieņu pret laulību un Dievu Jehovu? b) Kam mēs šajā rakstā pievērsīsim uzmanību?

³ Mūsdienās liela daļa cilvēku, līdzīgi Ādamam un Ievai, pieņemot lēmumus, kas saistīti ar laulību, neievēro Dieva norādījumus. Daudzi vispār nesaskata vajadzību reģistrēt laulību, savukārt citiem par laulību ir izveidojies izkropļots viedoklis. (Rom. 1:24—32; 2. Tim. 3:1—5.) Viņi ignorē faktu, ka laulība ir dāvana no Dieva, un, necienot šo dāvanu, viņi pauž necieņu arī pret tās devēju — Dievu Jehovu.

⁴ Reizēm gadās, ka pat daži Jehovas kalpi pazaudē no redzesloka to, kāds ir Jehovas viedoklis par laulību. Ir tādi kristiešu pāri, kas izlemj dzīvot atsevišķi vai šķirties, kaut gan viņiem nav uz Bībeli pamatota iemesla to darīt. Kā nepieļaut, ka ar mums kaut kas tāds notiktu? Kā Dieva teiktie vārdi, kas lasāmi 1. Mozus grāmatā, 2. nodaļas 24. pantā, precētiem kristiešiem var palīdzēt stiprināt savu laulību? Un kā tie, kas plāno stāties laulībā, var sagatavoties ģimenes dzīvei? Pievērsīsim uzmanību trim Bībelē minētiem laulātiem pāriem, kuru piemērs apliecina, ka cieņa pret Jehovu ir būtisks priekšnosacījums noturīgai laulībai.

Cik svarīga ir uzticība

5., 6. Kāda situācija, iespējams, kļuva par pārbaudījumu Cakarijam un Elizabetei, un kā viņi tika atalgoti par savu uzticību?

⁵ Cakarija un Elizabete visu bija darījuši pareizi. Stājoties laulībā, viņiem bija svarīgi, lai otrs būtu garīgi noskaņots cilvēks. Cakarija uzticīgi pildīja priestera pienākumus, un viņi ar Elizabeti ievēroja Dieva likumus, cik labi vien spēja. Viņiem noteikti bija daudz iemeslu pateikties Dievam. Tomēr, ja jūs būtu iegriezušies viņu mājās Jūdejā, jūs drīz vien pamanītu, ka aina nav gluži pilnīga. Viņiem nebija bērnu. Elizabete bija neauglīga, un viņi abi jau bija krietni gados. (Lūk. 1:5—7.)

⁶ Seno izraēliešu sabiedrībā tika uzskatīts par ļoti svarīgu, lai ģimenē būtu bērni, un parasti ģimenes bija diezgan kuplas. (1. Sam. 1: 2, 6, 10; Ps. 128:3, 4.) Tajā laikā izraēliešu vīrietis varēja nodevīgi šķirties un atstāt savu sievu, ja tā nebija dzemdējusi viņam bērnus. Taču Cakarija uzticīgi palika kopā ar Elizabeti. Ne viņš, ne viņa sieva nemeklēja iespēju pārtraukt laulību. Kaut gan viņi bija apbēdināti par to, ka viņiem nebija bērnu, viņi nepārstāja kopā uzticīgi kalpot Jehovam. Pēc kāda laika Jehova viņus brīnumainā veidā atalgoja — viņiem vecumā piedzima dēls. (Lūk. 1:8—14.)

7. Kā vēl Elizabete apliecināja uzticību savam vīram?

⁷ Elizabete apliecināja uzticību savam vīram vēl kādā veidā. Kad viņiem piedzima dēls, Cakarija nespēja runāt. Viņš bija kļuvis mēms, jo bija šaubījies par Dieva eņģeļa vārdiem. Tomēr Cakarija, jādomā, kaut kādā veidā bija darījis zināmu savai sievai, ka Jehovas eņģelis viņam bija licis bērnu nosaukt par Jāni. Kaimiņi un radinieki vēlējās, lai zēnam tiktu dots tēva vārds. Bet Elizabete uzticīgi rīkojās saskaņā ar vīra norādījumiem. Viņa teica: ”Nē, to būs saukt Jāni.” (Lūk. 1:59—63.)

8., 9. a) Kā uzticība stiprina laulību? b) Kādas ir dažas jomas, kurās vīrs un sieva var parādīt savstarpēju uzticību?

⁸ Tāpat kā savulaik Cakarija un Elizabete, arī mūsdienās precēti pāri pieredz dažādas grūtības un situācijas, kas viņus var sarūgtināt. Ja laulībā nav uzticības, tā nevar būt noturīga. Piemēram, flirts, pornogrāfija un laulības pārkāpšana var neatgriezeniski sagraut uzticēšanos laulāto starpā. Kad laulībā zūd uzticēšanās, mazinās arī mīlestība. Uzticība ir kā žogs, kas ģimenes ligzdu sargā no nevēlamiem viesiem un draudiem un sniedz zināmu drošību visiem, kas tajā atrodas. Kad vīru un sievu vieno savstarpēja uzticība, viņi var justies droši un atklāt viens otram savas dziļākās domas un jūtas, tā ļaujot mīlestībai augt. Nenoliedzami uzticība ir ārkārtīgi svarīga.

⁹ Jehova Ādamam teica: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai.” (1. Moz. 2:24.) Ko tas sevī ietver? Pēc apprecēšanās ir jāmainās laulāto attiecībām ar draugiem un radiniekiem. Katram no dzīvesbiedriem savs laiks un uzmanība vispirms jāveltī otram. Attiecības ar draugiem un radiniekiem viņiem vairs nedrīkst būt tik svarīgas, ka viņiem pietrūktu laika savai jaunajai ģimenei. Tāpat viņiem nebūtu jāļauj, ka viņu vecāki iejauktos ģimenes lēmumu pieņemšanā vai domstarpību risināšanā. Ir būtiski, lai dzīvesbiedri pieķertos viens otram. Tāds ir Dieva norādījums.

10. Kā dzīvesbiedri var vairot savstarpēju uzticību?

¹⁰ Pat reliģiski sašķeltās ģimenēs uzticība dod lielu labumu. Kāda kristiete, kuras vīrs nav ticīgs, saka: ”Es esmu tik pateicīga Jehovam, ka viņš man ir mācījis, kā pakļauties vīram un viņu dziļi cienīt. Ar savu uzticību es esmu devusi ieguldījumu tajā, ka nu jau 47 gadus dzīvoju laulībā, kurā valda mīlestība un cieņa.” (1. Kor. 7:10, 11; 1. Pēt. 3:1, 2.) Rūpējieties, lai jūsu dzīvesbiedrs justos droši. Izmantojiet iespējas ar saviem vārdiem un rīcību dzīvesbiedram apliecināt, ka viņš vai viņa jums ir pats svarīgākais cilvēks pasaulē. Cik tas ir atkarīgs no jums, neļaujiet nevienam un nekam nostāties starp jums un dzīvesbiedru. (Nolasīt Salamana Pamācības 5:15—20.) Rons un Dženeta, kuru saskanīgā laulība ilgst vairāk nekā 35 gadus, izteicās: ”Tā kā mēs uzticīgi darām to, ko Dievs no mums prasa, mūsu laulība ir laimīga un izdevusies.”

Vienotība stiprina laulību

11., 12. Kā Akvila un Priskilla sadarbojās: a) mājās; b) maizes darbā; c) kristīgajā kalpošanā?

¹¹ Kad apustulis Pāvils runāja par Akvilu un tā sievu Priskillu, kas viņam bija labi draugi, viņš nekad tos neminēja vienu bez otra. Šis vienotais pāris ir labs piemērs tam, ko nozīmē Dieva teiktie vārdi, ka vīram un sievai jākļūst par ”vienu miesu”. (1. Moz. 2:24.) Viņi pastāvīgi darbojās kopā — gan mājās,  gan maizes darbā, gan kristīgajā kalpošanā. Piemēram, kad Pāvils pirmoreiz ieradās Korintā, Akvila un Priskilla viņu laipni uzaicināja apmesties savās mājās, kuras acīmredzot kādu laiku bija apustuļa darbības centrs. Vēlāk, kad Akvila un Priskilla dzīvoja Efesā, viņu mājās notika draudzes sapulces, un viņi sadarbojās, lai palīdzētu jaunpienācējiem — piemēram, Apollam — labāk saprast patiesību. (Ap. d. 18:2, 18—26.) Tad šis dedzīgais pāris devās uz Romu, un arī tur viņi atvēlēja savu māju draudzes sapulcēm. Pēc tam viņi atgriezās Efesā, kur viņi stiprināja ticības biedrus. (Rom. 16:3—5.)

¹² Kādu laiku Akvila un Priskilla strādāja kopā ar Pāvilu, kurš, tāpat kā viņi, pēc amata bija telšu taisītājs. Atkal šis pāris ir pieminēts darbojamies kopā bez sāncensības un strīdiem. (Ap. d. 18:3.) Tomēr ir skaidrs, ka tieši laiks, ko viņi kopā pavadīja kristīgajā kalpošanā, padarīja viņu ģimeni garīgi stipru. Kā Korintā, tā Efesā un Romā viņi kļuva pazīstami kā ”darba biedri Kristū Jēzū”. (Rom. 16:3.) Viņi cieši sadarbojās, atbalstot Valstības sludināšanu it visur, kur viņi kalpoja.

13., 14. a) Kādi apstākļi var vājināt ģimenes vienotību? b) Ko dzīvesbiedri var darīt, lai stiprinātu laulības saites un būtu kā ”viena miesa”?

¹³ Kopīgi mērķi un vienota darbošanās stiprina laulību. (Sal. Māc. 4:9, 10.) Diemžēl mūsdienās daudzi pāri ļoti maz laika pavada kopā. Vieni garas stundas strādā katrs savā darbā. Citiem darbs ir saistīts ar tāliem ceļojumiem, vēl citi dodas uz ārzemēm, lai tur strādātu un sūtītu ģimenei uz mājām naudu. Pat būdami savās mājās, laulātie nereti jūtas atsvešināti viens no otra, jo pārāk daudz laika velta televīzijai, hobijiem, sportam, videospēlēm vai internetam. Vai līdzīga tendence nav vērojama arī jūsu ģimenē? Ja tā ir, vai jūs varat kaut ko mainīt, lai vairāk laika pavadītu viens ar otru? Varbūt jūs varat kopā veikt kādus ikdienas darbus, piemēram, gatavot ēdienu, mazgāt traukus vai uzkopt māju? Varbūt jūs varat vairāk sadarboties, piemēram, audzinot bērnus vai rūpējoties par padzīvojušajiem vecākiem?

¹⁴ Vissvarīgākais — regulāri pavadiet kopā laiku, darīdami to, kas ir saistīts ar Jehovas pielūgsmi. Kopīga dienas panta apspriešana un ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei sniedz brīnišķīgu iespēju gādāt par to, lai ģimenes locekļi būtu vienoti savās domās un mērķos. Tāpat regulāri sludiniet kopā. Ja iespējams, mēģiniet abi kalpot par palīgpionieriem vai vispārējiem pionieriem, pat ja apstākļu dēļ jums tas ir iespējams tikai vienu mēnesi vai vienu gadu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Kāda māsa, kas kopā ar vīru kalpoja par pionieri, saka: ”Sludināšana bija viena no iespējām pavadīt kopā laiku un saturīgi sarunāties. Tā kā mums ar vīru bija mērķis palīdzēt citiem garīgā ziņā, es jutu, ka mēs esam īsta komanda. Es jutos tuvāka viņam ne tikai kā vīram, bet arī kā labam draugam.” Ja dzīvesbiedri kopīgi dara to, kas ir vērtīgs un noderīgs, viņu intereses, prioritātes un paradumi pakāpeniski kļūst aizvien saskanīgāki,  un viņi, tāpat kā Akvila un Priskilla, sāk domāt, just un darboties kā ”viena miesa”.

Gādājiet, lai Jehovam laulībā ir galvenā vieta

15. Kāds ir laimīgas laulības priekšnoteikums? Paskaidrojiet.

¹⁵ Jēzus zināja, cik svarīgi ir tas, lai Dievam laulībā būtu galvenā vieta. Viņš bija redzējis, kā Jehova iedibināja pirmo laulību. Viņš pats savām acīm bija vērojis, cik laimīgi bija Ādams un Ieva, kamēr viņi sekoja Dieva norādījumiem, un cik bēdīgs bija iznākums, kad viņi tiem nepakļāvās. Tāpēc, kad Jēzus mācīja citus, viņš atkārtoja sava Tēva vārdus, kas lasāmi 1. Mozus grāmatā, 2. nodaļas 24. pantā. Viņš vēl sacīja: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mat. 19:6.) Dziļa cieņa pret Jehovu joprojām ir stipras un laimīgas laulības priekšnoteikums. Šajā ziņā daudz ko var mācīties no Jēzus vecākiem — Jāzepa un Marijas.

16. Kas liecina, ka Jāzepa un Marijas ģimenē Jehovam bija nozīmīga vieta?

¹⁶ Jāzeps pret Mariju izturējās laipni un ar cieņu. Kad viņš uzzināja, ka Marija gaida bērnu, viņš gribēja tai parādīt žēlsirdību, pat vēl pirms Dieva eņģelis viņam paskaidroja, kas īsti ar Mariju bija noticis. (Mat. 1:18—20.) Šis pāris klausīja imperatora rīkojumiem un rūpīgi pildīja bauslības prasības. (Lūk. 2:1—5, 21, 22.) Kaut gan tikai vīriešiem bija obligāti jāierodas uz galvenajiem reliģiskajiem svētkiem Jeruzalemē, Jāzeps un Marija kopā ar bērniem katru gadu devās uz šiem svētkiem. (5. Moz. 16:16; Lūk. 2:41.) Šis dievbijīgais pāris centās it visā iepriecināt Jehovu un apliecināja dziļu cieņu pret viņa pielūgsmi. Nav brīnums, ka Jehova izraudzījās Jāzepu un Mariju, lai tie rūpētos par viņa Dēlu tā zemes dzīves sākumposmā.

17., 18. a) Kā vīrs un sieva var apliecināt, ka Jehovam ir galvenā vieta viņu ģimenē? b) Kāds ir ieguvums, ja Jehovam ir galvenā vieta laulībā?

¹⁷ Vai Jehovam ir nozīmīga vieta arī jūsu ģimenē? Piemēram, kad jums jāpieņem kāds nozīmīgs lēmums, vai jūs pētāt un pārdomājat Bībeles principus, lūdzat Dievu un meklējat padomu pie nobriedušiem kristiešiem? Vai arī jūs risināt problēmas, paļaujoties paši uz savām vai ģimenes locekļu un draugu domām? Vai jūs cenšaties izmantot daudzos vērtīgos ieteikumus par laulību un ģimenes dzīvi, kas lasāmi uzticīgā kalpa sagādātajā literatūrā? Vai arī jūs akli sekojat vietējām tradīcijām vai populāru pasaulīgu speciālistu ieteikumiem? Vai jūs regulāri kopā lūdzat Dievu un iedziļināties Bībelē, izvirzāt garīgus mērķus un pārrunājat savas ģimenes prioritātes?

¹⁸ Rejs par savu 50 gadus ilgo saskanīgo laulību saka: ”Mums nekad nav bijis tādu problēmu, ko mēs nespētu atrisināt, jo Jehova vienmēr ir bijis trešais pavediens mūsu ”trīskārtējā auklā”.” (Nolasīt Salamana Mācītāja 4:12.) Denijs un Trīna izsakās līdzīgi: ”Kopīga kalpošana Jehovam ir stiprinājusi mūsu laulību.” Viņi ir laimīgi precējušies nu jau 34 gadus. Ja jūs gādāsiet, lai Jehovam vienmēr būtu galvenā vieta jūsu laulībā, viņš jums palīdzēs un jūs bagātīgi svētīs. (Ps. 127:1.)

Nepārstāsim godāt Dieva dāvanu — laulību

19. Ar kādu mērķi Dievs iedibināja laulību?

¹⁹ Mūsdienās daudziem cilvēkiem rūp vienīgi  viņu pašu laime. Bet tiem, kas kalpo Jehovam, ir atšķirīgs viedoklis. Viņi zina, ka laulība ir Dieva dāvana un ka viņš to ir iedibinājis, lai sekmētu sava nodoma īstenošanos. (1. Moz. 1:26—28.) Ja Ādams un Ieva būtu godājuši šo dāvanu, visa zemeslode būtu kļuvusi par paradīzi, kurā dzīvotu laimīgi, taisnīgi Dieva kalpi.

20., 21. a) Kāpēc mums laulība ir jāuzskata par svētu? b) Ko mēs apspriedīsim nākamajā nedēļā?

²⁰ Dieva kalpi uz laulību raugās kā uz iespēju godāt Jehovu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:31.) * Kā jau bija minēts, uzticība, vienotība un Jehovas norādījumu ievērošana stiprina laulību. Vienalga, vai mēs gatavojamies stāties laulībā, vēlamies to stiprināt vai cenšamies to glābt no iziršanas, mums vispirms ir jāsaprot, ka laulība ir Dieva iedibināts, svēts iekārtojums. Ja mēs to paturēsim prātā, mēs centīsimies ar laulību saistītos lēmumus balstīt uz Dieva Rakstiem. Tā mēs apliecināsim, ka godājam ne tikai laulību, bet arī šīs dāvanas devēju — Dievu Jehovu.

²¹ Protams, laulība nav vienīgā dāvana, ko Jehova ir devis cilvēkiem, un tā arī nav vienīgais ceļš uz laimi. Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību tam, kā neprecēti cilvēki var izmantot savus apstākļus vislabākajā veidā.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā precēti kristieši var apliecināt savstarpēju uzticību?

• Kā kopīga darbošanās stiprina laulības saites?

• Ko laulāti pāri var darīt, lai Jehovam būtu galvenā vieta viņu laulībā?

• Kā mēs varam apliecināt cieņu pret Jehovu, kas ir laulības iedibinātājs?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 15. lpp.]

Kopīga darbošanās sekmē vienotību dzīvesbiedru starpā