Svētais gars dod spēku izturēt jebkādas grūtības

”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filip. 4:13.)

1. Kāpēc Jehovas kalpi pieredz dažādas grūtības un nelaimes?

JEHOVAS kalpiem grūtības nav svešas. Grūtības un pārbaudījumus mēs varam pieredzēt paši savas nepilnības dēļ, un tos mums var sagādāt arī ļaunā pasaule, kurā mēs dzīvojam. Vēl viens grūtību iemesls ir ienaids, kas pastāv starp tiem, kuri kalpo Dievam, un tiem, kuri to nedara. (1. Moz. 3:15.) Jau no cilvēces vēstures pirmsākumiem Dievs saviem uzticīgajiem kalpiem ir palīdzējis izturēt vajāšanas, pretoties nelabvēlīgai ietekmei un nesalūzt citās grūtībās. Viņa svētais gars tāpat var palīdzēt arī mums.

Vajāšanas ticības dēļ

2. Kāds ir reliģisko vajāšanu mērķis, un kā tās var izpausties?

² Reliģisko vajāšanu mērķis ir vērsties pret kādu reliģiju, novērst tās izplatīšanos un panākt, lai ticīgie atsakās no saviem uzskatiem. Šādas vajāšanas var izpausties dažādā veidā un būt kā atklātas, tā arī slēptas. Bībelē Sātana uzbrukumi ir salīdzināti gan ar jauna lauvas, gan čūskas uzbrukumiem. (Nolasīt Psalmu 91:13.)

3. Kā izpaužas tas, ka Sātans uzbrūk kā lauva un kā čūska?

³ Līdzīgi niknam lauvam, Sātans bieži uzbrūk atklāti un tieši, izmantojot vardarbību,  ieslodzījumus un mūsu darbības aizliegumus. (Ps. 94:20.) Gadagrāmatās, kur stāstīts par Jehovas liecinieku darbību mūsdienās, var lasīt par daudziem gadījumiem, kad Sātans ir izmantojis šādu taktiku. Daudzviet Dieva kalpiem ir uzbrukuši naidīgi noskaņotu cilvēku pūļi, ko reizēm ir vadījuši garīdznieki vai politiski fanātiķi. Šādu atklātu uzbrukumu dēļ daži ir atkāpušies no Jehovas. Sātans var uzbrukt arī līdzīgi indīgai čūskai, kas metas virsū savam upurim no slēpņa. Viņš vēlas saindēt cilvēku domāšanu un pievilt tos, lai tie pildītu viņa gribu. Šādu uzbrukumu mērķis ir vājināt un graut mūsu ticību. Tomēr ar Dieva svētā gara palīdzību mēs varam izturēt abu veidu vajāšanas.

4., 5. Kāds ir labākais veids, kā sagatavoties vajāšanām, un kāpēc? Pastāstiet gadījumu, kas liecina par Dieva kalpu izturību vajāšanās.

⁴ Censties iztēloties, kādas vajāšanas mēs nākotnē varētu pieredzēt, nav labākais veids, kā tām sagatavoties. Mēs vienkārši nevaram zināt, ar kādām vajāšanām mums, iespējams, būs jāsastopas, tāpēc arī nav lielas jēgas raizēties par to, kas varbūt nekad nenotiks. Taču ir kaut kas, ko mēs varam darīt. Daudzi, kas ir sekmīgi izturējuši vajāšanas, ir to spējuši tāpēc, ka ir pārdomājuši Bībelē minēto Dieva kalpu uzticības piemēru, kā arī Jēzus mācības un priekšzīmi. Tā viņi ir padziļinājuši savu mīlestību pret Jehovu, un šī mīlestība viņiem ir palīdzējusi izturēt visas vajāšanas.

⁵ Lūk, ko pieredzēja divas mūsu garīgās māsas Malāvijā. Lai piespiestu viņas nopirkt partijas biedra kartes, kāda nežēlīga banda viņas piekāva, izģērba un draudēja izvarot. Uzbrucēji viņām melīgi apgalvoja, ka pat Bēteles darbinieki ir iegādājušies biedra kartes. Ko māsas viņiem atbildēja? ”Mēs kalpojam vienīgi Dievam Jehovam. Tāpēc, pat ja brāļi filiālē ir nopirkuši biedra kartes, mūsu nostāju tas nekādi neietekmē. Mēs neatkāpsimies no ticības, pat ja jūs mūs nogalināsiet!” Redzēdami šo kristiešu drosmi, uzbrucēji viņas atlaida.

6., 7. Kā Jehova saviem kalpiem palīdz izturēt vajāšanas?

⁶ Apustulis Pāvils rakstīja, ka kristieši Tesalonikā labo vēsti bija uzņēmuši ”Svētā Gara priekā”, kaut arī viņiem bija jāpanes ”daudz spaidu”. (1. Tes. 1:6.) Gan pagātnē, gan mūsdienās, daudzi kristieši, kas ir pieredzējuši un izturējuši vajāšanas, ir stāstījuši, ka pašos smagākajos brīžos viņi ir izjutuši iekšēju mieru, kas ir viens no Dieva svētā gara augļiem. (Gal. 5:22.) Savukārt šis miers ir pasargājis viņu sirdi un prātu. Jehova izmanto savu aktīvo spēku, lai palīdzētu saviem kalpiem tikt galā ar pārbaudījumiem un rīkoties gudri grūtībās. *

⁷ Daudzi cilvēki ir apbrīnojuši to, ar kādu apņēmību Dieva kalpi ir saglabājuši nelokāmību pat visnežēlīgākajās vajāšanās. No malas raugoties, šķita, ka šie Jehovas kalpi bija apveltīti ar pārcilvēcisku spēku, un tā tiešām bija. Apustulis Pēteris mūs iedrošina: ”Ja jūs nievā Kristus vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva gars dus uz jums.” (1. Pēt. 4:14.) Vajāšanas, ko pieredzam tāpēc, ka turamies pie taisnīgiem principiem, liecina, ka Dievs pret mums ir labvēlīgs. (Mat. 5:10—12; Jāņa 15:20.) Kādu gan prieku dod apziņa, ka Jehova mūs atbalsta un svētī!

Nelabvēlīga ietekme

8. a) Kāpēc Jozua un Kālebs spēja nepadoties nelabvēlīgai ietekmei? b) Ko mēs varam mācīties no Jozuas un Kāleba piemēra?

⁸ Slēptāka pretestības forma, kas kristiešiem jāiztur, ir negatīva apkārtējo ietekme. Tomēr, tā kā Jehovas gars ir daudz spēcīgāks par pasaules garu, mēs spējam pretoties to cilvēku ietekmei, kuri mūs izsmej, izplata  par mums nepatiesu informāciju vai spiež mūs pieņemt normas, pēc kādām dzīvo viņi paši. Kas palīdzēja, piemēram, Jozuam un Kālebam nepakļauties pārējo desmit izlūku viedoklim, kuri, tāpat kā viņi, bija sūtīti izlūkot Kanaānu? Svētais gars viņos bija rosinājis ”citu garu” jeb prāta nostāju. (Nolasīt 4. Mozus 13:30; 14:6—10, 24.)

9. Kāpēc kristiešiem jābūt gataviem atšķirties no citiem?

⁹ Tāpat svētais gars palīdzēja arī Jēzus apustuļiem, dodot viņiem spēku vairāk klausīt Dievam nekā tiem, kuri tika godāti par patiesās reliģijas skolotājiem. (Ap. d. 4:21, 31; 5:29, 32.) Lielākā daļa cilvēku labprātāk pakļaujas vairākuma viedoklim, lai izvairītos no uzskatu sadursmes un konfliktiem. Turpretī patiesajiem kristiešiem bieži nākas aizstāvēt to, kas, saskaņā ar viņu pārliecību, ir pareizs. Tomēr, pateicoties spēkam, ko viņiem dod Dieva gars, viņi nebaidās atšķirties no citiem. (2. Tim. 1:7.) Pievērsīsim uzmanību vienai no jomām, kurā mēs nedrīkstētu padoties negatīvam spiedienam.

10. Kādas izvēles priekšā kristietis varētu nonākt?

¹⁰ Jaunieši var nonākt grūtas izvēles priekšā, ja viņi uzzina, ka viņu draugs rīkojas pretēji Bībeles principiem. Viņi varētu domāt, ka tad, ja viņi vērstos pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem, viņi pārkāptu nerakstīto klusēšanas likumu, tāpēc pārprastas uzticības vārdā viņi nevienam nestāsta par drauga pārkāpumu. Jaunietis, kas rīkojas nepareizi, varētu pat lūgt draugus paturēt viņa grēku noslēpumā. Diemžēl šāda situācija jauniešu vidū nav retums. Gadās, ka arī pieaugušajiem ir grūti vērsties pie draudzes vecākajiem, lai runātu par pārkāpumu, ko ir izdarījis kāds draugs vai tuvinieks. Bet kā patiesajiem kristiešiem būtu jārīkojas šādā situācijā?

11., 12. Kā būtu vispareizāk rīkoties, ja draudzes loceklis mūs lūdz neatklāt viņa pārkāpumu, un kāpēc?

¹¹ Iztēlosimies kādu situāciju. Roberts, kāds jauns brālis, uzzina, ka viņa draugs Toms, ar kuru viņi ir vienā draudzē, mēdz skatīties pornogrāfiju. Roberts pasaka Tomam, ka ir dziļi noraizējies par to, ko tas dara. Tomēr Toms neņem vērā drauga vārdus. Kad Roberts viņu mudina pastāstīt par savu problēmu draudzes vecākajiem, Toms atbild, ka tad, ja Roberts ir īsts draugs, viņš nevienam neko neteiks. Vai Robertam būtu jābaidās zaudēt draugu? Viņš varētu raizēties, ka draudzes vecākie viņam neticēs, ja Toms visu noliegs. Tomēr tad, ja Roberts klusētu, situācija neuzlabotos. Varētu pat gadīties, ka Toms ar laiku zaudētu savas attiecības ar Jehovu. Robertam būtu jāpatur prātā, ka ”baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts”. (Sal. Pam. 29:25.) Ko viņš varētu darīt? Viņš varētu vēlreiz draudzīgi vērsties pie Toma un atklāti aprunāties par viņa problēmu.  Tas prasa drosmi. Tomēr var gadīties, ka šajā reizē Toms ieklausīsies drauga vārdos. Robertam vajadzētu vēlreiz mudināt Tomu runāt ar draudzes vecākajiem un pateikt, ka tad, ja draugs to neizdarīs tuvākajā laikā, Roberts ar viņiem runās pats. (3. Moz. 5:1.)

¹² Ja jūs kādreiz nonāksiet šādā situācijā, iespējams, jūsu draugs sākumā nebūs priecīgs par jūsu centieniem viņam palīdzēt. Tomēr ar laiku viņš varbūt sapratīs, ka jūs rīkojaties viņa paša interesēs. Ja cilvēks, kas ir izdarījis kādu pārkāpumu, saņem palīdzību un atsaucas uz to, viņš, jādomā, vienmēr būs pateicīgs par jūsu drosmi un uzticību. Turpretī, ja viņš sadusmojas uz jums, vai viņš tiešām ir tāds draugs, kādu jūs vēlaties? Darīt pa prātam mūsu izcilākajam draugam Jehovam vienmēr ir vispareizākais. Ja Jehovam ir galvenā vieta mūsu dzīvē, tie, kas viņu mīl, cienīs mūs par mūsu uzticību un kļūs mums par patiesiem draugiem. Mēs nekad nedrīkstētu dot Sātanam vietu kristiešu draudzē. Ja mēs tā rīkotos, mēs ļoti apbēdinātu Jehovas svēto garu. Pakļaudamies svētā gara vadībai, mēs veicinām draudzes tīrību. (Efez. 4:27, 30.)

Nesalūzt grūtībās

13. Kādus pārbaudījumus pieredz Jehovas kalpi, un kāpēc mūsdienās ir tik daudz grūtību?

¹³ Grūtībām un bēdām var būt dažādi cēloņi — piemēram, naudas trūkums, darba zaudējums, dabas katastrofa, tuvinieka nāve vai veselības problēmas. Tā kā mēs dzīvojam grūtos laikos, ir sagaidāms, ka ikviens no mums agrāk vai vēlāk sastapsies ar kādiem pārbaudījumiem. (2. Tim. 3:1.) Kad tas notiek, ir svarīgi neļauties izmisumam. Svētais gars mums var dot spēku izturēt jebkādas bēdas un grūtības.

14. Kas Ījabam palīdzēja izturēt pārbaudījumus?

¹⁴ Ījabs pieredzēja daudzas nelaimes — viņš palika bez iztikas līdzekļiem, viņa bērni aizgāja bojā, no viņa novērsās draugi, viņš pats smagi saslima, turklāt viņa sieva uz kādu laiku zaudēja paļāvību uz Jehovu. (Īj. 1:13—19; 2:7—9.) Taču atradās kāds, kas Ījabam sniedza patiesu mierinājumu, — tas bija Ēlihus. Šī jaunekļa un paša Jehovas vārdu būtība bija šāda: ”Paliec mierā un pārdomā tā stiprā Dieva brīnumdarbus!” (Īj. 37:14.) Kas Ījabam palīdzēja izturēt visus pārbaudījumus? Un kas var palīdzēt mums? Pieredzot pārbaudījumus, ir svarīgi pārdomāt, cik iespaidīgi ir darbojies Jehovas svētais gars. (Īj. 38:1—41; 42:1, 2.) Iespējams, mēs varam atsaukt prātā gadījumus no savas dzīves, kas liecina, ka Dievs interesējas par mums personiski. Viņam joprojām rūp, kas ar mums notiek.

15. Kur apustulis Pāvils smēlās spēkus pārbaudījumos?

¹⁵ Apustulis Pāvils savas ticības dēļ daudzkārt nonāca nāves briesmās. (2. Kor. 11:23—28.) Kā viņš tajās spēja saglabāt garīgu un emocionālu līdzsvaru? Apustulis regulāri lūdza Jehovu un paļāvās uz viņu. Pārbaudījumu laikā, kad viņu acīmredzot gaidīja  mocekļa nāve, viņš rakstīja: ”Tas Kungs stāvēja man klāt un iedeva man spēku, lai caur mani sludināšana būtu pilnīga un visas pagānu tautas dzirdētu to. Un es esmu izrauts no lauvas rīkles.” (2. Tim. 4:17.) Balstoties uz paša pieredzi, Pāvils ticības biedrus varēja iedrošināt: ”Nezūdaities nemaz.” (Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7, 13.)

16., 17. Miniet kādu piemēru, kas parāda, ka Jehova spēj palīdzēt saviem kalpiem grūtībās!

¹⁶ Roksana, kāda pioniere, pieredzēja, kā Jehova gādā par saviem kalpiem. Kad viņa savam darba devējam lūdza dažas brīvas dienas, lai apmeklētu Jehovas liecinieku kongresu, tas dusmīgi atbildēja, ka tad, ja viņa neieradīsies darbā, viņa tiks atlaista. Tomēr Roksana nolēma doties uz kongresu un dedzīgi lūdza Dievu, lai viņa nezaudētu darbu. Pēc lūgšanas viņu pārņēma miers. Pirmdienā, kad Roksana ieradās darbā, priekšnieks, kā jau bija draudējis, viņu atlaida. Mūsu māsa jutās ļoti noraizējusies. Kaut arī šajā darbā viņai maksāja maz, viņai tas bija vajadzīgs, lai atbalstītu savu ģimeni. Viņa atkal lūdza Dievu un domāja: Dievs kongresā ir gādājis par manām garīgajām vajadzībām, tad jau viņš noteikti var parūpēties par mani arī materiālā ziņā. Iedama uz mājām, viņa ieraudzīja sludinājumu, ka darbā tiek aicināti pieredzējuši šuvēji, un pieteicās uz šo vietu. Kaut arī uzņēmuma vadītājs saprata, ka Roksanai nav nepieciešamās darba pieredzes, viņa tika pieņemta, turklāt alga jaunajā darbavietā bija gandrīz divreiz lielāka nekā iepriekšējā. Roksana saprata, ka ir saņēmusi atbildi uz savām lūgšanām. Tomēr vislielākā svētība bija tā, ka viņa varēja pastāstīt labo vēsti vairākiem saviem darbabiedriem. Pieci no viņiem, tostarp arī uzņēmuma vadītājs, pieņēma patiesību un tika kristīti.

¹⁷ Dažkārt mums var šķist, ka uz mūsu lūgšanām netiek sniegtas atbildes — vismaz ne pietiekami drīz vai ne tādas, kādas mēs esam gaidījuši. Ja tā patiešām notiek, tam katrā ziņā ir kāds pamatots iemesls. Jehova šo iemeslu zina, bet mums tas var kļūt skaidrs tikai ar laiku. Taču par vienu mēs varam būt droši — Dievs neatstāj savus uzticīgos kalpus. (Ebr. 6:10.)

Mēs varam izturēt jebkādus pārbaudījumus

18., 19. a) Kāpēc mēs varam gaidīt, ka pieredzēsim dažādus pārbaudījumus? b) Kā mēs varam sekmīgi izturēt grūtības?

¹⁸ Jehovas kalpus nepārsteidz tas, ka viņi sastopas ar kārdinājumiem, izjūt nomāktību, pieredz vajāšanas un saskaras ar nelabvēlīgu ietekmi. Pasaule kopumā ir naidīgi noskaņota pret mums. (Jāņa 15:17—19.) Bet ar svētā gara palīdzību mēs varam pārvarēt jebkādas grūtības, ko pieredzam, kalpodami Dievam. Jehova neļaus mūs pārbaudīt pāri mūsu spēkiem. (1. Kor. 10:13.) Viņš mūs nekad neatstās un nepametīs. (Ebr. 13:5.) Paklausība Dieva iedvesmotajiem Rakstiem mūs aizsargā un stiprina. Tāpat Dieva gars var pamudināt ticības biedrus mums palīdzēt tad, kad tas mums visvairāk ir vajadzīgs.

¹⁹ Nepārstājiet meklēt svētā gara palīdzību, lūdzot Dievu un iedziļinoties viņa Rakstos! Lai Dievs arī turpmāk ”savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltī ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem”! (Kol. 1:11.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā mēs varam sagatavoties vajāšanām?

• Kā būtu jārīkojas, ja kāds mūs lūdz nevienam neteikt par viņa pārkāpumu?

• Par ko mēs varam būt pārliecināti, kad pieredzam pārbaudījumus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Ko mēs varam mācīties no Jozuas un Kāleba?

[Attēls 29. lpp.]

Kā ir iespējams palīdzēt draugam, kas ir sācis rīkoties nepareizi?