Esiet gatavi!
Esiet gatavi!
”Esiet.. gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.” (Mat. 24:44, LB-65r.)
1., 2. a) Kādu notikumu, par kuru ir pravietots Bībelē, var salīdzināt ar tīģera uzbrukumu? b) Kas mums jādara, lai mēs izglābtos, kad Kristus nāks izpildīt Dieva spriedumu?
GADIEM ILGI kāds slavens skatuves mākslinieks uzstājās ar priekšnesumu, kurā viņš bez kādiem palīglīdzekļiem panāca, ka viņa dresētie Bengālijas tīģeri viņam labprāt paklausa. Viņš izteicās: ”Kad dzīvnieks tev dāvā savu uzticību, sajūta ir tāda, it kā tu būtu saņēmis skaistāko dāvanu pasaulē.” Bet 2003. gada 3. oktobrī šai uzticībai pienāca gals. Viens no dzīvniekiem — 170 kilogramus smags baltais tīģeris — šķietami bez kāda iemesla viņam uzbruka. Šis uzbrukums bija pilnīgi negaidīts, un dresētājs tam nebija gatavs.
2 Arī Bībelē ir pravietots par kāda ”zvēra” pēkšņu uzbrukumu. (Nolasīt Atklāsmes 17:15—18.) Kam šis zvērs uzbruks? Tas būs pārsteidzošs notikumu pavērsiens — Sātana pasaule sašķelsies un vērsīsies pati pret sevi. Zvērs attēlo Apvienoto Nāciju Organizāciju, un zvēra ”desmit ragi” simbolizē pasaules politiskos spēkus. Tie visi kopā uzbruks lielajai Bābelei — pasaules viltus reliģiju kopumam — un to iznīcinās. Kad tas notiks? Dienu un stundu mēs nezinām. (Mat. 24:36.) Taču mēs zinām, ka tas notiks brīdī, kad mēs to negaidīsim, un ka līdz šim uzbrukumam ir atlicis pavisam maz laika. (Mat. 24:44; 1. Kor. 7:29.) Mums pastāvīgi jābūt gataviem, lai tad, kad Kristus nāks kā Dieva sprieduma izpildītājs, mēs varētu saņemt glābšanu. (Lūk. 21:28.) Būt garīgi modriem mums palīdz pārdomas par uzticīgajiem Dieva kalpiem, kas bija gatavi, kad Dievs pagātnē īstenoja savus spriedumus, un kas pieredzēja Dieva solījumu īstenošanos. Kā viņi rīkojās, un kā mēs varam viņiem līdzināties?
Mācīsimies no Noas
3. Kāpēc Noam nebija viegli uzticīgi kalpot Dievam?
3 Lai gan Noas dzīves laikā uz zemes valdīja ļoti bēdīgi apstākļi, viņš saglabāja modrību un tāpēc pieredzēja Dieva solījuma īstenošanos. Padomāsim, kas notika pēc tam, kad Dievam nepaklausīgie eņģeļi izveidoja sev miesīgus ķermeņus un uzsāka kopdzīvi ar skaistām sievietēm. Šajās pretdabiskajās savienībās dzima pēcnācēji, kuri kļuva par milžiem un kuri izmantoja savu vareno spēku, lai kaitētu citiem. (1. Moz. 6:4.) Lai kur šie milži gāja, visur izplatījās posts, vardarbība un haoss. Ļaunums auga augumā, un ar laiku cilvēku domāšana un rīcība bija pilnībā degradējusies. Tad Jehova, Visuma Augstākais valdnieks, pieņēma lēmumu iznīcināt bezdievīgo pasauli un noteica laiku, kad viņš to paveiks. (Nolasīt 1. Mozus 6:3, 5, 6, 11, 12.) *
4., 5. Kādā ziņā apstākļi mūsdienās ir līdzīgi tiem, kādi bija Noas dienās?
4 Jēzus pravietoja, ka mūsdienās apstākļi būs līdzīgi tiem, kādi valdīja Noas dienās. (Mat. 24:37.) Piemēram, arī mēs redzam pierādījumus, ka uz zemes darbojas ļaunie gari. (Atkl. 12:7—9, 12.) Lai gan šiem dēmoniem, kas Noas laikā bija materializējušies, tagad tas ir liegts, viņi cenšas ietekmēt visus cilvēkus bez izņēmuma. Šie pagrimušie eņģeļi gūst baudu no ļaunajiem un zemiskajiem darbiem, ko veic cilvēki, kurus viņiem izdodas pakļaut. (Efez. 6:11, 12.)
5 Bībelē ir teikts, ka Sātans ir ”slepkava” un ka viņam ir ”nāves vara”. (Jāņa 8:44; Ebr. 2:14.) Tas gan nenozīmē, ka viņam ir neierobežota vara nogalināt katru, ko viņš vēlas. Bet Sātans ar viltu var panākt, ka cilvēki dara kaut ko tādu, kā dēļ viņi cieš un mirst. Viņš arī sēj cilvēku prātā un sirdī naidu un slepkavīgas tieksmes. Piemēram, saskaņā ar kādu avotu, saglabājoties pašreizējam noziedzības līmenim, viens no katriem 142 bērniem, kas piedzimst Amerikas Savienotajās Valstīs, kļūs par slepkavības upuri. Kā jūs domājat: vai bezjēdzīgā vardarbība, kas ir tik izplatīta, Jehovu mūsdienās uztrauc mazāk nekā Noas dienās? Vai viņš neko nepasāks?
6., 7. Kā Noa un viņa ģimene apliecināja ticību un dievbijību?
6 Vēlāk Dievs darīja Noam zināmu, ka viņš sūtīs pār zemi plūdus, kas iznīcinās visu radību. (1. Moz. 6:13, 17.) Jehova Noam pavēlēja uzbūvēt šķirstu, kas pēc formas atgādinātu milzīgu lādi. Noa un viņa ģimene ķērās pie darba. Kas viņiem palīdzēja paklausīt Dieva pavēlei un būt gataviem, kad Dievs īstenoja savu spriedumu?
7 Dziļa ticība un dievbijība mudināja Nou un viņa ģimeni rīkoties tā, kā Dievs viņiem bija licis. (1. Moz. 6:22; Ebr. 11:7.) Noa saglabāja garīgu modrību un nepakļāvās pasaules sliktajai ietekmei. (1. Moz. 6:9.) Būdams ģimenes galva, viņš labi saprata, ka viņa ģimenes locekļiem ir jāsargās pārņemt dumpīgo nostāju un vardarbīgo rīcību, kāda bija raksturīga cilvēkiem, kuru vidū viņi dzīvoja. Tāpat viņi nedrīkstēja ieslīgt ikdienas rūpēs. Dievs viņiem bija devis darbu, un tam bija jābūt galvenajam viņu dzīvē. (Nolasīt 1. Mozus 6:14, 18.)
Noa un viņa ģimene saglabāja modrību
8. Kas liecina, ka Noas ģimenes locekļi bija dievbijīgi cilvēki?
8 Bībelē galvenā uzmanība ir pievērsta Noam, kas bija ģimenes galva, taču Jehovam kalpoja arī Noas sieva, dēli un viņu sievas. To apliecina pravieša Ecēhiēla vārdi, no kuriem var secināt, ka tad, ja Noa būtu dzīvojis viņa laikā, Noas bērni izglābtos paši sava, nevis viņu tēva taisnīguma dēļ. Viņi bija pietiekami veci, lai paši izvēlētos, klausīt Dievam vai ne. Tātad viņi bija apliecinājuši savu mīlestību pret Dievu un viņa pavēlēm. (Ecēh. 14:19, 20.) Noas ģimene sekoja viņa norādījumiem, attīstīja stipru ticību un neļāva, ka citi traucētu viņiem pabeigt Dieva uzdoto darbu.
9. Kas mūsdienās cenšas līdzināties Noam?
9 Cik uzmundrinoši ir kristiešu draudzē redzēt vīrus un tēvus, kas no visas sirds cenšas līdzināties Noam! Viņi saprot, ka viņiem ir ne tikai jāgādā par ģimenes locekļu uzturu, apģērbu, pajumti un izglītību, bet arī jārūpējas par viņu garīgumu. Šādi viņi apliecina, ka ir gatavi tam, ko Jehova drīzumā darīs.
10., 11. a) Kā, atrodoties šķirstā, varēja justies Noa un viņa ģimene? b) Kāds jautājums mums jāpārdomā?
10 Noa, viņa sieva, dēli un vedeklas šķirstu būvēja, iespējams, kādus 50 gadus. Darba gaitā viņi droši vien gāja šķirstā iekšā un nāca no tā ārā simtiem reižu. Viņi apstrādāja šķirstu, lai padarītu to ūdensnecaurlaidīgu, sanesa tajā pārtiku un ieveda dzīvniekus. Iztēlojieties, kā notikumi risinājās tālāk. Pienāca 2370. gads pirms mūsu ēras, un otrā mēneša 17. dienā visa Noas ģimene iegāja šķirstā. Jehova aizvēra durvis, un sāka līt lietus. Tie nebija vietēja mēroga plūdi — ūdens apvalks, kas ietvēra zemi, tika pārrauts, un pār šķirstu dārdēdamas gāzās ūdens straumes. (1. Moz. 7:11, 16.) Cilvēki, kas atradās ārpusē, aizgāja bojā, bet tie, kas bija patvērušies šķirstā, izglābās. Kā jutās Noas ģimene? Viņi noteikti bija dziļi pateicīgi Dievam. Tāpat viņi, bez šaubām, bija priecīgi, ka bija staigājuši ar patieso Dievu un bija saglabājuši modrību. (1. Moz. 6:9.) Vai jūs spējat sevi iztēloties laikā, kad Armagedons jau būs aiz muguras un jūsu sirdi pildīs līdzīgas pateicības jūtas?
11 Visvarenajam Dievam neviens nevar liegt īstenot viņa nodomu iznīcināt Sātana ļauno pasauli. Padomājiet: vai jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka visi Dieva solījumi piepildīsies līdz pat sīkākajai detaļai un ka tie īstenosies Dieva noteiktajā laikā? Ja tā ir, aplieciniet modrību, cieši turot prātā Jehovas dienu, kas strauji tuvojas. (2. Pēt. 3:12.)
Mozus piemērs
12. Kas varēja aizmiglot Mozus garīgo redzi?
12 Padomāsim par vēl kādu Dieva kalpu — Mozu. No cilvēciskā viedokļa varēja šķist, ka Mozus, dzīvodams Ēģiptē, atradās ļoti izdevīgā situācijā. Tā kā viņš bija faraona meitas audžudēls, viņš, pēc visa spriežot, tika cienīts un varēja baudīt izsmalcinātus ēdienus, nēsāt krāšņas drēbes un dzīvot greznībā. Mozus arī saņēma plašu izglītību. (Nolasīt Apustuļu darbus 7:20—22.) Tāpat viņš droši vien varēja cerēt uz iespaidīgu mantojumu.
13. Kas Mozum palīdzēja paturēt prātā Dieva solījumus?
13 Acīmredzot tas, ko Mozum bērnībā bija mācījuši vecāki, palīdzēja viņam saprast, cik aplama ir elku pielūgsme, kas bija izplatīta Ēģiptē. (2. Moz. 32:8.) Ēģiptes izglītības sistēma un greznā dzīve faraona galmā nespēja novērst Mozu no patiesās pielūgsmes. Viņš noteikti bija dziļi pārdomājis solījumus, kurus Dievs bija devis viņa priekštečiem, un viņam bija dedzīga vēlēšanās pildīt Dieva gribu. Vēlāk Mozus ebrejiem sacīja: ”Tas Kungs, ..Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums.” (Nolasīt 2. Mozus 3:15—17.)
14. Kā tika pārbaudīta Mozus ticība un drosme?
14 Mozus dzīvoja, ”it kā neredzamo redzēdams”. Patiesais Dievs Jehova viņam bija daudz reālāks par visiem elkiem, kas attēloja nedzīvos Ēģiptes dievus. Mozus ticēja, ka Dieva tauta tiks atbrīvota, bet viņš nezināja, kad tas notiks. (Ebr. 11:24, 25, 27.) Viņa spēcīgā vēlēšanās pieredzēt ebreju atbrīvošanu skaidri izpaudās, kad viņš aizstāvēja savu tautieti, pret kuru kāds ēģiptietis izturējās nežēlīgi. (2. Moz. 2:11, 12.) Taču vēl nebija pienācis Jehovas noliktais laiks, tāpēc Mozum bija jādzīvo kā bēglim svešā zemē. Pēc ērtās dzīves Ēģiptes galmā pielāgoties dzīvei tuksnesī noteikti nebija viegli. Tomēr Mozus saglabāja modrību un gaidīja jebkādus norādījumus no Jehovas. Tāpēc, kad Mozus bija pavadījis Midiānā 40 gadus, Jehova viņu varēja izmantot viņa tautiešu glābšanai. Mozus saņēma uzdevumu no Dieva un paklausīgi atgriezās Ēģiptē. Bija pienācis laiks īstenot Dieva solījumu un darīt to tā, kā vēlējās Dievs. (2. Moz. 3:2, 7, 8, 10.) Kad Mozus, kas bija ”lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki”, ieradās Ēģiptē, viņam bija vajadzīga ticība un drosme, lai stātos faraona priekšā. (4. Moz. 12:3.) Viņš gāja pie faraona nevis vienu reizi, bet atkal un atkal, paziņodams par katru no gaidāmajām mocībām un pat nezinādams, cik daudz reižu viņam tas vēl būs jādara.
15. Kas mudināja Mozu izmantot iespējas godāt savu debesu Tēvu?
15 Nākamo 40 gadu laikā — no 1513. līdz 1473. gadam pirms mūsu ēras — Mozum nereti nācās vilties. Neraugoties uz to, viņš centās izmantot katru iespēju godāt Jehovu un no sirds mudināja izraēliešus darīt to pašu. (5. Moz. 31:1—8.) Kāpēc? Tāpēc, ka viņš nemeklēja savu godu, bet mīlēja Jehovas vārdu un atbalstīja viņa augstāko varu. (2. Moz. 32:10—13; 4. Moz. 14:11—16.) Lai kādi sarūgtinājumi un neveiksmes mūs piemeklētu, turpināsim arī mēs atbalstīt Dieva valdīšanu, būdami pārliecināti, ka viņa rīcības veids ir pats gudrākais, taisnīgākais un labākais. (Jes. 55:8—11; Jer. 10:23.) Vai jums ir šāda pārliecība?
Būsim modri!
16., 17. Kāpēc mums ir jāņem vērā vārdi no Marka 13:35—37?
16 ”Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.” (Marka 13:33.) Jēzus izteica šo brīdinājumu, kad runāja par ļaunās pasaules nobeiguma zīmi. Pievērsīsim uzmanību vārdiem, ar kuriem Marka evaņģēlijā beidzas šis izcilais Jēzus pravietojums: ”Esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!” (Marka 13:35—37.)
17 Mums būtu nopietni jāpārdomā šis Jēzus mudinājums. Jēzus minēja četrus nakts sardzes posmus. Pēdējās sardzes laikā bija visgrūtāk palikt nomodā, jo tā ilga aptuveni no trijiem rītā līdz saullēktam. Kara stratēģi to uzskata par pašu izdevīgāko laiku uzbrukumam, jo tad ir vislielākā iespēja pārsteigt ienaidnieku guļam. Tagad, kad pasaule garīgā ziņā cieši guļ, mums visiem spēkiem ir jācīnās, lai mēs paliktu nomodā. Vai mums ir kādas šaubas par to, ka mums ir jāsaglabā modrība un jāgaida, kad piepildīsies pravietojumi par šīs pasaules galu un mūsu glābšanu?
18. Kāda godpilna iespēja mums, Jehovas lieciniekiem, ir dota?
18 Dresētājs, par kuru bija stāstīts raksta ievadā, pēc Bengālijas tīģera uzbrukuma palika dzīvs. Bet Bībeles pravietojumos ir nepārprotami norādīts, ka nedz viltus reliģija, nedz pārējā ļaunā pasaule neizbēgs no gaidāmās bojāejas. (Atkl. 18:4—8.) Ikvienam no mums ir jāsaprot, cik svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai mēs, tāpat kā savulaik Noa un viņa ģimene, būtu gatavi Jehovas dienai. Mēs dzīvojam bezdievīgā pasaulē, kur gan viltus reliģiju mācītāji, gan agnostiķi un ateisti ar saviem izteikumiem ceļ neslavu Radītājam. Bet mēs nedrīkstam pakļauties šādai postošai ietekmei. Līdzināsimies uzticīgajiem Dieva kalpiem, par kuriem bija runa šajā rakstā, un izmantosim katru izdevību aizstāvēt un godāt Jehovu — lielo, stipro un bijājamo Dievu, kas ir ”dievu Dievs”. (5. Moz. 10:17.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Sīkāku informāciju par ”simts divdesmit gadiem”, kas minēti 1. Mozus 6:3, var atrast 2010. gada 15. decembra Sargtornī, 30. lpp.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Noa nedrīkstēja atstāt novārtā savas ģimenes garīgās vajadzības?
• Kāda līdzība pastāv starp laiku pirms Noas plūdiem un mūsdienām?
• Kā Mozus apliecināja, ka viņš pastāvīgi tur prātā Jehovas solījumus?
• Kādi Bībeles pravietojumi jums palīdz palikt garīgā nomodā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 25. lpp.]
Noam un viņa ģimenei galvenais dzīvē bija Jehovas uzdotais darbs
[Attēls 26. lpp.]
Dieva uzticamie solījumi palīdzēja Mozum saglabāt modrību
