20. gadsimta sākumā cilvēki ar aizrautību skatījās mēmo filmu, kuras nosaukums ir Brauciens pa Mārketstrītu (A Trip Down Market Street). Filmā bija atspoguļota tālaika Sanfrancisko (ASV) ikdienas dzīve. Tās veidotāji bija uzstādījuši trošu tramvaja priekšpusē rokas kameru, kas bija pavērsta pret rosīgo ielu braucošā transportlīdzekļa priekšā. Filmā var vērot zirgu pajūgus, agrīnos automobiļus, kā arī cilvēkus, kas dodas iepirkties, avīžu zēnus un citus pilsētniekus ikdienas gaitās.

Iemesls, kas padara šo filmu smeldzīgu, ir tāds, ka, ļoti iespējams, tā ir filmēta 1906. gada aprīlī — pavisam neilgu laiku pirms briesmīgās zemestrīces un ugunsgrēka, kas 18. aprīlī vairākiem tūkstošiem Sanfrancisko iedzīvotāju laupīja dzīvību un tikpat kā nolīdzināja līdz ar zemi daļu pilsētas. Var gadīties, ka dažiem cilvēkiem, kuru sejas vīd filmā, ir atlicis dzīvot vairs tikai pāris dienas. Skots Mailzs, kāda filmas veidotāja radinieks, izteicās: ”Tu raugies uz cilvēkiem un apzinies, ka viņi nenojauš, kas viņus gaida. Tu nespēj palikt vienaldzīgs un nejust viņiem līdzi.”

Mūsdienu pasaulē var vērot kaut ko līdzīgu filmā attēlotajam, un tas rosina uz nopietnām pārdomām. Mēs nespējam nejust līdzi apkārtējiem cilvēkiem. Viņi ir nodevušies ikdienas rūpēm, nemaz neapjaušot, kāds posts drīzumā ir gaidāms, proti, ļaunajai pasaulei un viņu dzīvesveidam pienāks gals. Zemestrīci paredzēt nevarēja, turpretī tagad mēs kaut ko varam darīt: mums ir vēl atlicis nedaudz laika, lai brīdinātu cilvēkus par gaidāmo Jehovas tiesas dienu. Visticamāk, jūs katru nedēļu atvēlat noteiktu laiku, lai sludinātu pa mājām. Bet varbūt jūs varat darīt vairāk, lai brīdinātu apkārtējos?

Mēs varam mācīties no Jēzus, kas nekad neuzskatīja, ka viņa ”darbalaiks” ir beidzies. Jēzus sludināja visiem, ko sastapa, vienalga, vai tas bija nodokļu ievācējs, kam viņš gāja garām, vai sieviete, ko viņš, dienas vidū atpūzdamies, sastapa pie akas. (Lūk. 19:1—5; Jāņa 4:5—10, 21—24.) Pat tad, kad Jēzus bija ieplānojis atpūsties, viņš bija gatavs atteikties no šīs ieceres, lai varētu mācīt citus. Līdzjūtība pret cilvēkiem viņu mudināja darīt vairāk nekā tikai sniegt formālu liecību. (Marka 6:30—34.) Kā mēs varam līdzināties Jēzum un sludināt ar apziņu, ka laiks negaida?

Melīka dzīvo slēgtā daudzdzīvokļu namā. Daudzi no viņas kaimiņiem ir ārzemju studenti, kas  izmanto mobilos telefonus, kuru numuri nav fiksēti telefonu grāmatās, un viņu vārdi nav minēti vestibila adrešu grāmatā. Šī māsa nelaiž garām iespēju, kas viņai šeit paveras, — sludināt mājas iemītniekiem vestibilā un liftā. Viņa stāsta: ”Savā ziņā es to uzskatu par savu teritoriju.” Kaut kur dodoties, Melīka ņem līdzi mūsu literatūru vairākās valodās, un daudzi cilvēki pieņem viņas piedāvātos bukletus un žurnālus. Melīka arī pievērš uzmanību mūsu interneta vietnei jw.org. Viņai ir izdevies uzsākt vairākas Bībeles nodarbības.

Arī Sonja cītīgi meklē izdevību sludināt. Šī māsa, kas strādā klīnikā, bija izvirzījusi mērķi sludināt visiem darbabiedriem. Vispirms viņa noskaidroja, kas katram no viņiem interesē un kādas ir viņu vajadzības. Pēc tam viņa pusdienas pārtraukumā centās ar kolēģiem personiski aprunāties par garīgiem jautājumiem. Tā Sonjai izdevās uzsākt divas Bībeles nodarbības. Tagad viņa plāno dažus pusdienas pārtraukumus veltīt tam, lai sludinātu cilvēkiem, kas uzgaidāmajā telpā gaida pieņemšanu pie ārsta.

Kāds cilvēks, kas pārdzīvoja 1906. gada zemestrīci, to nosauca par ”visbriesmīgāko katastrofu, kas ir piemeklējusi kādu valsti vai pilsētu”. Taču visas katastrofas nobālēs atmaksas dienas priekšā, kas drīz nāks pār ”tiem, kas nepazīst Dievu”. (2. Tes. 1:8.) Jehova ļoti vēlas, lai cilvēki mainītu savu prāta un sirds nostāju un atsauktos uz brīdinošo vēsti, ko sludina viņa liecinieki. (2. Pēt. 3:9, zemsv. piez.; Atkl. 14:6, 7.)

Mums ir godpilna iespēja atvērt cilvēku acis. Mēs varam palīdzēt viņiem saprast, kāpēc mūsdienās ir iestājušies tik grūti laiki, un rosināt viņus pārstāt dzīties pēc savtīgiem mērķiem un ”meklēt to Kungu”. (Cef. 2:2, 3.) Vai jūs izmantojat katru izdevību, lai sludinātu darbabiedriem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem, ko sastopat savās ikdienas gaitās? Vai jūs varat darīt vairāk, lai brīdinātu cilvēkus?