1., 2. a) Kurš ir izcilākais Jehovas liecinieks? b) Ko nozīmē vārds Jēzus, un kādā ziņā Dieva Dēls rīkojās atbilstoši sava vārda nozīmei?

”ES ESMU piedzimis un ieradies pasaulē tādēļ, lai liecinātu par patiesību.” (Nolasīt Jāņa 18:33—37.) Jēzus Kristus sacīja šos vārdus romiešu ieceltajam Jūdejas pārvaldniekam, kad tika tiesāts un izšķīrās jautājums par viņa dzīvību vai nāvi. Jēzus tikko bija norādījis, ka viņš ir ķēniņš. Daudzus gadus vēlāk apustulis Pāvils pieminēja, cik drosmīgi bija rīkojies Jēzus, kurš ”kā liecinieks ir teicami apliecinājis vēsti Poncijam Pilātam”. (1. Tim. 6:13.) Reizēm patiešām ir vajadzīga liela drosme, lai kāds būtu ”uzticīgs un patiess liecinieks” Sātana naidpilnajā pasaulē. (Atkl. 3:14.)

² Tā kā Jēzus piederēja pie ebreju tautas, viņš jau no dzimšanas bija Jehovas liecinieks. (Jes. 43:10.) Var apgalvot, ka viņš bija izcilākais liecinieks, kāds jebkad ir bijis Dieva vārdam. Jēzus ļoti nopietni uztvēra sava vārda nozīmi, un to viņam bija devis Dievs. Eņģelis, kas paziņoja Jēzus audžutēvam Jāzepam, ka Marijas grūtniecība ir no svētā gara, paskaidroja: ”Viņa dzemdēs dēlu, un tu viņu nosauksi par Jēzu, jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem.” (Mat. 1:20, 21; zemsv. piez.) Bībeles speciālisti lielākoties ir vienisprātis, ka vārds Jēzus ir cēlies no ebreju vārda Ješua  un ka tajā ir ietverta Dieva vārda saīsinātā forma; šis vārds nozīmē ”Jehova ir glābšana”. Atbilstoši sava vārda nozīmei Jēzus palīdzēja ”Izraēla nama pazudušajām avīm” nožēlot grēkus, lai atgūtu Jehovas labvēlību. (Mat. 10:6; 15:24; Lūk. 19:10.) Tāpēc Jēzus dedzīgi liecināja par Dieva valstību. Marks savā evaņģēlijā rakstīja: ”Jēzus aizgāja uz Galileju un sludināja Dieva labo vēsti, sacīdams: ”Ir pienācis noteiktais laiks, un Dieva valstība jau ir tuvu. Nožēlojiet grēkus un ticiet labajai vēstij!”” (Marka 1:14, 15.) Jēzus arī drosmīgi atmaskoja jūdu reliģiskos vadītājus, kuri vēlāk panāca, ka viņš tiek nonāvēts pie staba. (Marka 11:17, 18; 15:1—15.)

3. Kas notika trešajā dienā pēc Jēzus nāves?

³ Bet tad notika iespaidīgs brīnums. Trešajā dienā pēc Jēzus nežēlīgās nogalināšanas Jehova viņu piecēla no nāves — nevis kā cilvēku, bet kā nemirstīgu garīgu būtni. (1. Pēt. 3:18.) Tam par pierādījumu Kungs Jēzus materializējās cilvēka veidolā, apliecinādams, ka viņš atkal ir dzīvs. Jau savas augšāmcelšanas dienā Jēzus vismaz piecas reizes parādījās dažādiem mācekļiem. (Mat. 28:8—10; Lūk. 24:13—16, 30—36; Jāņa 20:11—18.)

4. Kādu sapulci Jēzus vadīja savas augšāmcelšanas dienā, un kas, pēc viņa vārdiem, bija jādara viņa mācekļiem?

⁴ Piekto reizi Jēzus parādījās saviem apustuļiem un citiem, kas bija sapulcējušies kopā ar tiem. Tajā neaizmirstamajā reizē Jēzus vadīja kaut ko līdzīgu Dieva Rakstu nodarbībai. Bībelē stāstīts: ”Viņš tiem palīdzēja pilnībā saprast Rakstus.” Mācekļiem kļuva skaidrs, ka Jēzus nāve no Dieva ienaidnieku rokām un viņa brīnumainā augšāmcelšana bija paredzēta Rakstos. Sapulces nobeigumā Jēzus saviem klausītājiem paskaidroja, kas tiem jādara. Viņš norādīja, ka, ”sākot no Jeruzālemes, viņa vārdā tiks sludināta grēku nožēla, kas ļauj saņemt grēku piedošanu”. Pēc tam Jēzus teica: ”Jūs būsiet tam liecinieki.” (Lūk. 24:44—48.)

5., 6. a) Kāpēc Jēzus teica: ”Jūs būsiet mani liecinieki.”? b) Kāda jauna Jehovas nodoma iezīme Jēzus mācekļiem bija jādara zināma?

⁵ Tāpēc 40 dienas vēlāk, kad Jēzus parādījās pēdējo reizi, viņa apustuļi noteikti saprata viņa vienkāršo, bet izteiksmīgo norādījumu: ”Jūs būsiet mani liecinieki Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašai zemes malai.” (Ap. d. 1:8.) Kāpēc Jēzus sacīja: ”Jūs būsiet mani liecinieki,” — nevis Jehovas liecinieki? Viņš būtu varējis teikt arī tā, taču cilvēki, ko viņš uzrunāja, bija izraēlieši un līdz ar to jau bija Jehovas liecinieki.

⁶ Kopš tā laika Jēzus mācekļiem bija jādara zināma jauna Jehovas nodoma iezīme — kaut kas daudz izcilāks par izraēliešu atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē un vēlāk no gūsta Babilonā. Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšana kļuva par pamatu brīvībai no visļaunākā gūsta — no grēka un nāves verdzības. Mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos tikko svaidītie Jēzus mācekļi pavēstīja ļaudīm ”Dieva izcilos darbus”, un daudzi viņus uzklausīja labvēlīgi. Atrazdamies pie Tēva labās rokas debesīs, Jēzus vadīja notikumus tā, ka viņa vārds ieguva lielāku nozīmi, jo tūkstošiem cilvēku nožēloja grēkus un sāka ticēt, ka Jehova ar viņa starpniecību ir sagādājis glābšanu. (Ap. d. 2:5, 11, 37—41.)

7. Ko apliecināja notikumi, kas risinājās 33. gada Vasarsvētku dienā?

⁷ Notikumi, kas risinājās 33. gada Vasarsvētku dienā, apliecināja, ka Jehova savā žēlastībā ir pieņēmis Jēzus nevainojamā cilvēka upura vērtību, kas izlīdzina jeb apklāj grēkus. (Ebr. 9:11, 12, 24.) Kā Jēzus paskaidroja, viņš bija atnācis, nevis ”lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dvēseli par izpirkumu daudzu labā”. (Mat. 20:28.) ”Daudzie”, kas varēja gūt labumu no Jēzus sagādātā izpirkuma, bija ne tikai grēkus nožēlojušie jūdi. Dieva griba ir tāda, lai ”visdažādākie cilvēki tiktu izglābti”, jo izpirkums ”paņem prom pasaules grēku”. (1. Tim. 2:4—6; Jāņa 1:29.)

8. Cik plaši Jēzus mācekļi sludināja, un kā tas bija iespējams?

⁸ Vai agrīnajiem Jēzus mācekļiem pietika drosmes liecināt par viņu? Jā, pietika, bet tas nebija iespējams viņu pašu spēkā. Viņi nepārtrauca sludināt, jo viņus rosināja un stiprināja Jehovas varenais svētais gars. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:30—32.) Kādus 27 gadus pēc 33. gada Vasarsvētkiem varēja teikt, ka ”patiesība, proti, labā vēsts,” ir sasniegusi jūdus un cittautiešus no ”visas radības zem debesīm”. (Kol. 1:5, 23.)

9. Kas notika ar sākotnējo kristiešu draudzi, kā tas jau bija paredzēts?

⁹ Diemžēl sākotnējā kristiešu draudze pamazām pakļāvās kaitīgai ietekmei. (Ap. d. 20:29, 30; 2. Pēt. 2:2, 3; Jūd. 3, 4.) Kā norādīja Jēzus, atkrišana, ko veicina ”ļaunais”, tas ir, Sātans, vērsīsies plašumā un aizēnos patieso kristietību līdz ”laikmeta nobeigumam”. (Mat. 13:37—43.) Tad bija jāpienāk laikam, kad Jehova cels tronī Jēzu, kurš kļūs par visas cilvēces ķēniņu. Tas notika 1914. gada oktobrī, kad sākās Sātana ļaunās pasaules ”pēdējās dienas”. (2. Tim. 3:1.)

10. a) Uz kādu svarīgu gadskaitli norādīja mūsdienu svaidītie kristieši? b) Kas notika 1914. gada oktobrī, un kā tas ir kļuvis skaidri saskatāms?

¹⁰ Mūsdienu svaidītie kristieši jau iepriekš norādīja uz to, ka 1914. gada oktobrī risināsies nozīmīgi notikumi. Viņi  balstījās uz Daniēla pravietojumu par lielu koku, kas tika nocirsts un kam pēc ”septiņiem gadiem” atkal bija jāaug. (Dan. 4:13.) Par šo pašu laikposmu Jēzus pravietojumā par savu nākotnē gaidāmo klātbūtni un ”šī laikmeta nobeigumu” runāja kā par ”tautām atvēlētajiem laikiem”. Kopš 1914. gada visiem ir skaidri saskatāma ”zīme”, kas ”liecina par [Kristus] klātbūtni” — par to, ka viņš ir zemes jaunais ķēniņš. (Mat. 24:3, 7, 14; Lūk. 21:24.) Tātad kopš tā laika ”Dieva izcilie darbi” sevī ietver arī to, ka Jehova ir iecēlis Jēzu par cilvēces ķēniņu.

11., 12. a) Ko zemes jaunais ķēniņš sāka darīt 1919. gadā, kad bija beidzies karš? b) Kas kļuva redzams kopš pagājušā gadsimta 30. gadu vidus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ Kļuvis par zemes jauno ķēniņu, Jēzus Kristus drīz sāka atbrīvot savus svaidītos sekotājus no ”lielās Babilonas” gūsta. (Atkl. 18:2, 4.) 1919. gadā, kad bija beidzies karš, pavērās iespēja visā pasaulē liecināt par Dieva sagādāto glābšanu un sludināt labo vēsti par nodibināto valstību. Svaidītie kristieši izmantoja iespēju liecināt, un iznākumā tika sapulcēti vēl vairāki tūkstoši svaidīto, kas kļuva par Kristus līdzmantiniekiem.

¹² Kopš pagājušā gadsimta 30. gadu vidus bija redzams, ka Kristus ir sācis pulcēt miljoniem savu ”citu avju”, kas veido ”lielu pulku” no daudzām tautām. Svaidīto kristiešu vadībā cilvēki, kas pieder pie lielā pulka, arī seko Jēzus drosmīgajam piemēram un dara visiem zināmu, ka viņu glābšana nāk no Dieva un Kristus. Ja viņi būs izturīgi šajā darbā un arī turpmāk apliecinās ticību Kristus izpirkumam, viņi paliks dzīvi ”lielajā postā”, kurā ies bojā Sātana pasaule. (Jāņa 10:16; Atkl. 7:9, 10, 14.)

13. Kāda apņēmība mums ir, tāpēc ka esam Jehovas liecinieki, un kāpēc nav jāšaubās, ka mums izdosies to īstenot?

¹³ Mums augstu jāvērtē iespēja liecināt par Dieva Jehovas ”izcilajiem darbiem” un viņa nākotnes solījumiem. Tiesa, to darīt ne vienmēr ir viegli. Daudzi mūsu brāļi sludina vietās, kur jāsastopas ar cilvēku vienaldzību, izsmieklu vai pat atklātu naidīgumu. Taču mēs varam rīkoties tāpat kā apustulis Pāvils un viņa līdzgaitnieki. Pāvils rakstīja: ”Mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi stāstīt jums Dieva labo vēsti, kaut arī sastapāmies ar lielu pretestību.” (1. Tes. 2:2.) Apņemsimies nenolaist rokas. Dzīvosim  saskaņā ar savu solījumu kalpot Dievam, līdz Sātana pasaule sabruks un ”stāvēs pamesta”. (Jes. 6:11.) Tas nav iespējams mūsu pašu spēkā, bet, sekojot agrīno kristiešu piemēram, mēs varam lūgt Jehovu, lai viņš ar savu garu mums piešķir ”neparastu spēku”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:1, 7; Lūk. 11:13.)

14., 15. a) Kāda bija attieksme pret kristiešiem pirmajā gadsimtā, un ko par viņiem rakstīja apustulis Pēteris? b) Kā mums būtu jāuztver pretestība, ar ko sastopamies tāpēc, ka esam Jehovas liecinieki?

¹⁴ Mūsdienās miljoniem cilvēku apgalvo, ka viņi ir kristieši, taču ”ar saviem darbiem [Dievu] noliedz; tie ir pretīgi, nepaklausīgi un nav derīgi nevienam labam darbam”. (Tit. 1:16.) Mums jāpatur prātā, ka pirmajā gadsimtā patiesos kristiešus ienīda daudzi viņu laikabiedri, varbūt pat lielākā daļa. Tāpēc apustulis Pēteris rakstīja: ”Ja jūs nosoda Kristus vārda dēļ, jūs esat laimīgi, jo uz jums dus.. Dieva gars.” (1. Pēt. 4:14.)

¹⁵ Vai šos Dieva iedvesmotos vārdus tagad var attiecināt uz Jehovas lieciniekiem? To noteikti var darīt, jo mēs liecinām par Jēzus ķēniņa varu. Ja mūs ienīst par to, ka esam nosaukti Jehovas vārdā, var arī teikt, ka mūs ”nosoda [Jēzus] Kristus vārda dēļ”, kurš sacīja saviem pretiniekiem: ”Es esmu atnācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat.” (Jāņa 5:43.) Tāpēc nākamreiz, kad izjutīsim pretestību sludināšanā, nezaudēsim drosmi. Šāda attieksme pret mums ir pierādījums, ka Dievs raugās uz mums ar labvēlību un ka viņa gars ”dus” uz mums.

16., 17. a) Ko Jehovas tauta pieredz daudzviet pasaulē? b) Kāda ir jūsu apņēmība?

¹⁶ Taču paturēsim prātā arī to, ka daudzviet pasaulē mūsu organizācijā ir vērojams pieaugums. Pat tur, kur jau ir daudz sludināts, joprojām var atrast cilvēkus, kas vēlas klausīties un kam var pastāstīt brīnišķīgo vēsti par glābšanu. Centīsimies vienmēr atkārtoti apmeklēt interesentus un, ja iespējams, vadīt viņiem Bībeles nodarbības, lai viņi ar laiku varētu atdot sevi Dievam un kristīties. Droši vien jūs jūtaties līdzīgi kā Sārija no Dienvidāfrikas, kura sludina jau vairāk nekā 60 gadus. Viņa saka: ”Es esmu bezgala pateicīga, ka Jēzus izpirkuma dēļ man ir labas attiecības ar Jehovu, Visuma Augstāko valdnieku, un man ir prieks stāstīt citiem par viņa diženo vārdu.” Kopā ar savu vīru Martinusu viņa ir palīdzējusi daudziem, arī viņu trim bērniem, kļūt par Jehovas kalpiem. ”Nav nekā tāda, kas man sniegtu lielāku gandarījumu, un ar savu svēto garu Jehova mums visiem dod vajadzīgo spēku, lai mēs turpinātu šo darbu, kas var glābt cilvēku dzīvību,” uzskata Sārija.

¹⁷ Vienalga, vai mēs esam kristīti vai tikai tuvojamies šim mērķim, mums ir daudz iemeslu būt pateicīgiem par iespēju būt Jehovas liecinieku pasaules mēroga draudzē. Tāpēc turpināsim plaši liecināt un rūpēsimies, lai mūs neaptraipītu Sātana pasaule. Tā mēs godāsim savu mīlošo debesu Tēvu, kura vārdā mums ir gods būt nosauktiem.