Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā saglabāt dedzību kalpošanā

Kā saglabāt dedzību kalpošanā

MŪSDIENĀS nav svarīgāka uzdevuma par labās vēsts sludināšanu. Iespēju piedalīties mācekļu gatavošanā mēs, Jehovas liecinieki, uzskatām par lielu godu. Tomēr, visticamāk, jūs piekritīsiet, ka pionieriem un pārējiem sludinātājiem ne vienmēr ir viegli saglabāt kalpošanā dedzību.

Ko jūs varētu darīt, lai nezaudētu sludināšanā dedzību?

Sludinot pa mājām, daži kristieši reti sastop cilvēkus, ar kuriem varētu risināt sarunas. Cilvēku bieži vien nav mājās. Ja kādu tomēr izdodas sastapt, nereti izrādās, ka šo cilvēku neinteresē vēsts par valstību vai pat sadusmo mūsu apciemojums. Citi kristieši sludina plašā teritorijā, kur dzīvo daudz atsaucīgu ļaužu, taču viņi izjūt spriedzi, jo raizējas, ka darāmā ir pārāk daudz, lai to paveiktu. Ir arī tādi Jehovas kalpi, kas ir sludinājuši jau gadiem ilgi — ilgāk, nekā ir domājuši, — un tāpēc ir kļuvuši nomākti.

Vai mums būtu jābrīnās par to, ka visus Jehovas kalpus ietekmē dažādi faktori, kas var apslāpēt dedzību sludināšanā? Nekādā ziņā! Mēs nevaram gaidīt, ka pasaulē, pār kuru valda ”ļaunais”, Sātans, mums būs viegli sludināt Dieva vēsti, kas var glābt cilvēku dzīvību. (1. Jāņa 5:19.)

Lai arī kādas grūtības mums būtu jāpieredz, sludinot labo vēsti, Jehova mums noteikti palīdzēs tās pārvarēt. Pievērsīsim uzmanību dažiem ieteikumiem, kas mums ļaus vairot dedzību.

PALĪDZĒSIM JAUNAJIEM SLUDINĀTĀJIEM

Katru gadu tūkstošiem cilvēku kļūst par kristītiem Jehovas kalpiem. Ja jūs nesen esat atdevuši sevi Dievam un kristījušies, jūs katrā ziņā augstu vērtējat to, ka jums ir iespēja daudz ko mācīties no brāļiem un māsām, kam ir lielāka pieredze sludināšanā. Savukārt tad, ja jūs sludināt jau daudzus gadus, būtu labi ieguldīt savu artavu jauno sludinātāju mācīšanā, un tas ļaus izjust gandarījumu.

Jēzus zināja: lai viņa mācekļi kļūtu par prasmīgiem sludinātājiem, viņiem ir nepieciešama vadība, tāpēc viņš tiem rādīja, kā ir jāsludina. (Lūk. 8:1.) Arī mūsdienās jaunajiem sludinātājiem ir vajadzīga šāda palīdzība.

Nebūtu pareizi domāt, ka tiem, kas sāk sludināt, atliek tikai doties kalpošanā, lai viņi spētu attīstīt mācītprasmi. Šiem brāļiem un māsām ir nepieciešams laipns un mīlošs padomdevējs, kas viņus māca, kā labāk sludināt. Viņiem jāpaskaidro, 1) kā sagatavot un izmēģināt sarunas ievadu, 2) kā, sludinot pa mājām vai ielās, veidot ar cilvēkiem sarunu, 3) kā piedāvāt mūsu literatūru, 4) kā veicināt cilvēku interesi par labo vēsti un 5) kā uzsākt Bībeles nodarbību. Sludinātāji, kam trūkst pieredzes, visticamāk, daudz iegūs, vērojot, kā sludina tie, kas to dara jau ilgu laiku, un sekojot viņu piemēram. (Lūk. 6:40.) Jaunie sludinātāji noteikti būs priecīgi, ja viņi zinās, ka viņu pārinieks uzmanīgi klausās, kā norit saruna, un nepieciešamības gadījumā ir gatavs tajā iesaistīties. Liela nozīme ir arī uzslavām un vērtīgiem ieteikumiem. (Sal. Māc. 4:9, 10.)

RISINĀSIM SARUNAS AR SLUDINĀŠANAS PARTNERI

Lai arī kā mēs censtos izvērst sarunas ar cilvēkiem, ko satiekam kalpošanā, gadās arī tādas dienas, kad vislabākā saruna, ko izdodas risināt, ir saruna ar sludināšanas partneri. Neaizmirsīsim, ka Jēzus savus mācekļus sūtīja sludināt ”pa diviem”. (Lūk. 10:1.) Sadarbojoties kalpošanā, viņi varēja stiprināt viens otru un pamudināt uz labiem darbiem. Sludināšanā mums paveras lieliska izdevība ”gūt savstarpēju uzmundrinājumu”. (Rom. 1:12.)

Ko jūs varētu pārrunāt ar ticības biedru? Varbūt kāds no jums pēdējā laikā ir pieredzējis sludināšanā kaut ko iepriecinošu? Varbūt jums ir prātā kāda interesanta nianse, ko esat uzzinājuši, pētot Bībeli personiski vai kopā ar ģimeni? Vai varbūt jūs ir uzmundrinājusi kāda doma, kas ir izskanējusi sapulcē? Dažkārt mēs sludinām ar kādu, ko vēl neesam tuvu iepazinuši. Vai mēs zinām, kā šis kristietis ir pieņēmis patiesību? Kas viņu pārliecināja, ka šī ir Jehovas organizācija? Aiciniet viņu pastāstīt, ko viņš ir pieredzējis kalpošanā un kādus uzdevumus ir veicis. Varam dalīties arī savā pieredzē. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki uzklausa mūsu sludināto vēsti vai ne, sadarbošanās ar citiem kristiešiem kalpošanā paver brīnišķīgu iespēju ”stiprināt citam citu”. (1. Tes. 5:11.)

REGULĀRI STUDĒSIM BĪBELI

Lai saglabātu kalpošanā dedzību, būtiski ir izveidot labus Bībeles studēšanas paradumus un neatkāpties no tiem. ”Uzticamais un gudrais kalps” publicē materiālus par visdažādākajiem jautājumiem. (Mat. 24:45.) Tāpēc mēs varam izraudzīties ļoti daudzveidīgas tēmas, kurās varam iedziļināties, lai uzņemtu garīgo uzturu. Piemēram, vērtīgi ir izpētīt tēmu: kāpēc sludināšana ir ārkārtīgi nozīmīga? Daži no iemesliem ir minēti materiālā ”Kāpēc ir svarīgi saglabāt dedzību kalpošanā?”.

Pārdomas par tajā norādītajiem iemesliem mūs var pamudināt arī turpmāk dedzīgi piedalīties sludināšanā. Vakarā, ko veltām Jehovas pielūgsmei, mēs varam papildināt šo sarakstu. Pēc tam pārdomāsim šos iemeslus un Bībeles pantus, no kuriem tie izriet. Tas noteikti stiprinās mūsu apņēmību dedzīgi sludināt.

LIKSIM LIETĀ IETEIKUMUS

Jehovas organizācija mums pastāvīgi sniedz ieteikumus, kā pilnveidot kalpošanu. Piemēram, mēs varam sludināt labo vēsti ne tikai pa mājām, bet arī ar vēstuļu palīdzību, pa telefonu, ielās un citās sabiedriskās vietās, kā arī sludināt neformāli un lietišķajā teritorijā. Varbūt mēs varam rast iespēju sludināt kādā teritorijā, kurā tas tiek darīts reti.

Vai jūs esat atvērti šiem ieteikumiem? Vai esat mēģinājuši kādus no tiem likt lietā? Daudzi kristieši, kas tā ir rīkojušies, ir ļoti priecīgi, redzot, cik labus augļus nes viņu pūliņi. Lūk, daži piemēri.

Kāda kristiete, vārdā Eiprila, nolēma izmēģināt kādu Valstības Kalpošanā publicētu ieteikumu par to, kā sākt Bībeles nodarbības. Viņa piedāvāja Bībeles nodarbības trim savām darbabiedrenēm. Eiprilai par pārsteigumu un prieku, visas trīs sievietes piekrita mācīties Bībeli un sāka arī apmeklēt sapulces.

Otrs piemērs ir saistīts ar mūsu žurnālu izplatīšanu. Mums ir bijis ieteikts meklēt cilvēkus, kurus varētu interesēt mūsu žurnālos publicēti raksti par noteiktām tēmām. ASV kāds rajona pārraugs kādā apvidū visiem riepu veikalu vadītājiem piedāvāja Atmostieties! numuru, kurā bija lasāms raksts par riepām. Kopā ar sievu viņš arī vairāk nekā 100 medicīnas iestādēs piedāvāja Atmostieties!, kurā bija publicēta rakstu sērija ”Kā mūsdienās jūtas ārsts”. Viņš saka: ”Šie apmeklējumi mums palīdzēja iepazīstināt cilvēkus ar Jehovas lieciniekiem un mūsu literatūru. Draudzīgie kontakti, ko nodibinājām ar cilvēkiem, mums deva iespēju biežāk iegriezties pie viņiem.”

Trešais piemērs parāda, cik vērtīgi ir sludināt pa telefonu. Kāda māsa, vārdā Džūdija, nosūtīja uz galveno pārvaldi vēstuli, kurā viņa pateicās par aicinājumu sludināt pa telefonu. Džūdija paskaidroja, ka viņas māte, kurai ir 86 gadi un daudzas veselības problēmas, regulāri sludina pa telefonu un ar lielu prieku vada Bībeles nodarbības kādai 92 gadus vecai sievietei.

Mūsu publikācijās lasāmie ieteikumi par to, kā sludināt, tiešām ir ļoti praktiski. Liksim tos lietā! Tā mums būs vieglāk saglabāt sludināšanā prieku un dedzību.

TIEKSIMIES PĒC REĀLISTISKIEM MĒRĶIEM

Galvenais sludināšanā nav tas, cik daudz literatūras mēs izplatām, cik daudz Bībeles nodarbību vadām un cik daudziem cilvēkiem esam palīdzējuši kļūt par Jehovas kalpiem. Atcerēsimies Noasu: ģimenes locekļi bija vienīgie cilvēki, kuriem viņš palīdzēja kļūt par Jehovas kalpiem. Tomēr Noasu neapšaubāmi var nosaukt par sekmīgu sludinātāju. Vislielākā nozīme ir tam, ka mēs uzticīgi kalpojam Jehovam. (1. Kor. 4:2.)

Daudzi valstības sludinātāji ir secinājuši, ka entuziasmu sludināšanā viņiem palīdz vairot reālistiski mērķi. Pēc kādiem mērķiem varētu tiekties? Dažas idejas var smelties šīs lappuses apakšā, kreisajā pusē.

Ar Jehovas atbalstu centieties padarīt savu kalpošanu saturīgāku un produktīvāku. Sasniedzot savus mērķus, jūs izjutīsiet prieku un gandarījumu par to, ka esat darījuši visu, kas ir jūsu spēkos, lai sludinātu labo vēsti.

Kaut gan sludināt labo vēsti ne vienmēr ir viegli, mēs varam daudz ko darīt, lai būtu dedzīgi valstības sludinātāji. Sludinot stiprināsim cits citu, veidosim labus Bībeles studēšanas paradumus un turēsimies pie tiem, liksim lietā ieteikumus, ko mums dod uzticamais kalps, un tieksimies pēc reālistiskiem mērķiem. Pats galvenais, neaizmirsīsim — tas ir liels gods, ka Jehova mums ir uzticējis sludināt labo vēsti un būt viņa lieciniekiem. (Jes. 43:10.) Saglabājot dedzību kalpošanā, mēs izjutīsim dziļu gandarījumu.