Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs zināt?

Vai jūs zināt?

Kā pirmajā gadsimtā ebreji sagatavoja mirušos apbedīšanai?

Ebreji mirušos apglabāja ļoti drīz pēc nāves, parasti jau tajā pašā dienā. Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, Tuvo Austrumu karstajā klimatā līķi ātri sāk trūdēt. Otrkārt, pēc tā laika uzskatiem, ja mirušo pēc nāves vairākas dienas neapglabāja, tā bija lielas necieņas izrādīšana pret aizgājēju un viņa ģimeni.

Evaņģēlijos un Apustuļu darbos ir minētas vismaz četras apbedīšanas, kas notika cilvēka nāves dienā. (Mateja 27:57—60; Apustuļu darbi 5:5—10; 7:60—8:2.) Simtiem gadu iepriekš Jēkaba mīļotā sieva Rāhele nomira, kad Jēkabs ar visu ģimeni atradās ceļā. Jēkabs neveda mirušo Rāheli uz dzimtas kapa vietu, bet gan apglabāja viņu ”pie ceļa.. uz Betlehemi”. (1. Mozus 35:19, 20, 27—29.)

Bībelē lasāmie bēru apraksti liecina, ka ebreji ar lielu rūpību gatavoja mirušo apglabāšanai. Ģimenes locekļi un draugi mirušo apmazgāja, iezieda ar smaržvielām un dārgu eļļu un ietina audeklā. (Jāņa 19:39, 40; Apustuļu darbi 9:36—41.) Uz mirušā namu nāca kaimiņi un citi cilvēki, lai sērotu un mierinātu ģimenes locekļus. (Marka 5:38, 39.)

Vai Jēzu apglabāja saskaņā ar ebreju paražām?

Daudzas ebreju ģimenes mirušos apglabāja alās un kapenēs, kas bija izcirstas irdenu iežu klintīs, kuras ir izplatītas daudzviet Izraēlā. Tā jau senatnē rīkojās patriarhi. Ābrahāms, Sāra, Īzāks, Jēkabs un citi tika apbedīti Makpelas alā pie Hebronas. (1. Mozus 23:19; 25:8, 9; 49:29—31; 50:13.)

Jēzu apglabāja kapavietā, kas bija izcirsta klintī. (Marka 15:46.) Šādām kapavietām parasti bija šaura ieeja. Kapa iekšpusē sienās bija izcirstas nišas, kur novietoja mirušos. Tajā laikā, kad dzīvoja Jēzus, jau bija izveidojies paradums pēc mirstīgo atlieku satrūdēšanas mirušā kaulus pārlikt akmens tvertnē — osuārijā. Tādā veidā atbrīvojās vieta nākamajiem apbedījumiem.

Mozus bauslībā noteiktā sabata atpūta neļāva ebrejiem ievērot visas bēru paražas tajā pašā dienā, kad Jēzus nomira. Tā kā Jēzus nomira aptuveni trīs stundas pirms tam, kad sākās sabats, Jāzeps no Arimatijas un citi guldīja kapā Jēzu, nepaspējuši līdz galam sagatavot viņa mirstīgās atliekas apbedīšanai. (Lūkas 23:50—56.) Tāpēc, kad sabats bija pagājis, dažas sievietes devās uz Jēzus kapu, lai pabeigtu iesākto. (Marka 16:1; Lūkas 24:1.)