Ījabs ir aprakstīts kā ”krietns un taisns” vīrs. (Ījaba 1:1, LB-2012.) Lats ir saukts par ”taisno”. (2. Pētera 2:8.) Par Dāvidu ir teikts, ka viņš ”centās darīt tikai to, kas ir taisns” Dieva acīs. (1. Ķēniņu 14:8.) Bet, ja uzzina vairāk par šo Bībelē minēto cilvēku dzīvi, var redzēt, ka 1) arī viņi kļūdījās; 2) no viņiem var daudz ko mācīties; 3) grēcīgi cilvēki var būt patīkami Dievam.

Ījabs pieredzēja vairākas lielas nelaimes. Tas šķita tik netaisnīgi! Viņš kļūdaini secināja, ka Dievam ir vienalga, vai viņš paliek uzticīgs Dievam vai ne. (Ījaba 9:20—22.) Ījabs bija pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir taisns, tāpēc citiem radās iespaids, ka viņš savās acīs ir taisnīgāks par Dievu. (Ījaba 32:1, 2; 35:1, 2.)

Lats vilcinājās pieņemt vienkāršu un skaidru lēmumu. Viņš smagi pārdzīvoja Sodomas un Gomoras  iedzīvotāju neiedomājamo netikumību, un to rīcība ”viņa taisnajai dvēselei” pat sagādāja mokas. (2. Pētera 2:8.) Dievs paziņoja, ka iznīcinās šīs ļaunās pilsētas, un deva Latam iespēju kopā ar ģimeni izglābties. Varētu likties, ka Lats tūlīt pat pametīs pilsētu. Taču tik izšķirīgā brīdī viņš kavējās ar bēgšanu. Eņģeļiem, kas bija sūtīti izglābt Latu un viņa ģimeni, bija jāsatver viņi aiz rokas un jāizved ārā no pilsētas uz drošu vietu. (1. Mozus 19:15, 16.)

Dāvids reiz padevās iekārei un pārkāpa laulību ar cita vīrieša sievu. Kas vēl ļaunāk — gribēdams slēpt nodarīto, Dāvids lika nogalināt šīs sievietes vīru. (2. Samuēla 11. nodaļa.) Bībelē teikts, ka tas, ”ko Dāvids bija darījis, gan nepatika tam Kungam”. (2. Samuēla 11:27.)

Gan Ījabs, gan Lats, gan Dāvids pieļāva kļūdas, turklāt dažas — ļoti smagas. Bet, kā redzēsim, viņi tomēr no visas sirds vēlējās būt patīkami Dievam. Viņi apliecināja savu nožēlu un mainīja rīcību. Tāpēc viņi iemantoja Dieva labvēlību un kopumā Bībelē ir raksturoti kā dievbijīgi cilvēki.

Neviens no mums nav bezgrēcīgs, tāpēc mēs noteikti pieļausim kļūdas. (Romiešiem 3:23.) Bet, kad mēs esam rīkojušies nepareizi, mums jāapliecina, ka to nožēlojam, un pēc tam jādara viss iespējamais, lai labotu situāciju.

Kā Ījabs, Lats un Dāvids centās labot savas kļūdas? Ījabs sirdī bija nevainojams un taisns. Kad Dievs bija runājis ar Ījabu, Ījabs mainīja savu  nepareizo viedokli un nožēloja, ko bija sacījis. (Ījaba 42:6.) Lata uzskati par Sodomas un Gomoras iedzīvotāju netikumīgo rīcību pilnībā sakrita ar Dieva domām. Viņa problēma bija tā, ka viņš neaptvēra, cik svarīgi ir paklausīt Dievam nekavējoties. Beigu beigās viņš tomēr bēga prom no iznīcībai nolemtajām pilsētām un paglābās, kad Dievs īstenoja tām sodu. Viņš paklausīja norādījumam pat neatskatīties uz to, ko bija atstājis. Savukārt Dāvids, kaut gan smagi sagrēkoja, no sirds nožēloja izdarīto un lūdza, lai Dievs viņam parādītu žēlsirdību, — tādā veidā atklājās, kas patiesībā bija Dāvida sirdī. (51. psalms.)

Dievs bija labvēlīgs pret Ījabu, Latu un Dāvidu, jo viņš grēcīgiem cilvēkiem neizvirza nesaprātīgi augstas prasības. Dievs ”zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Psalms 103:14.) Viņš zina, ka mēs noteikti pieļausim kļūdas. Bet ko tad viņš gaida no mums?

No Dāvida padoma, ko viņš deva savam dēlam Salamanam, var secināt, kā cilvēki var būt patīkami Dievam. Dāvids teica: ”Tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu.” (1. Laiku 28:9.) Ko nozīmē kalpot ar nedalītu sirdsprātu jeb no visas sirds? Tas nozīmē no visas sirds mīlēt Dievu, allaž censties noskaidrot, kāda ir Dieva griba, un labprāt to pildīt. Kaut arī mēs esam grēcīgi, sirds mūs mudina paklausīt Dievam un laboties. Dievs uzskatīja Ījabu par ”krietnu”, Latu par ”taisnu” un Dāvidu par tādu, kas ”dara tikai to, kas ir taisns”, tāpēc, ka visi šie trīs cilvēki mīlēja Dievu un vēlējās viņam paklausīt. Lai gan viņi pieļāva kļūdas, viņi bija patīkami Dievam.

Tāpēc, ja mums kādreiz nāk prātā sliktas domas vai mēs pasakām vai izdarām kaut ko tādu, ko vēlāk nožēlojam, atcerēsimies Ījabu, Latu un Dāvidu! Dievs pašlaik negaida no mums pilnību. Taču viņš vēlas, lai mēs viņu mīlētu un censtos viņam klausīt. Ja mēs to darām no visas sirds, mēs varam būt pārliecināti, ka arī mēs varam būt patīkami Dievam.