Ecehiēla 4:1—17

  • Tiek attēlots Jeruzālemes aplenkums (1—​17)

    • Vaina jānes 390 dienas un 40 dienas (4—​7)

4  Bet tu, cilvēka dēls, paņem un noliec sev priekšā ķieģeli un uzzīmē* uz tā pilsētu — Jeruzālemi.  Attēlo pilsētas aplenkšanu:+ uzbūvē aplenkuma sienu,+ uzber valni,+ ierīko karaspēka nometnes un novieto visapkārt tarānus.+  Paņem dzelzs plāti un noliec to kā dzelzs mūri starp sevi un pilsētu. Pēc tam bargi raugies uz pilsētu — tā būs aplenkumā, bet tu būsi aplencējs. Tā būs zīme Izraēla tautai.+  Tad apgulies uz kreisajiem sāniem un uzliec uz sevis Izraēla tautas vainu.+ Cik dienu tu gulēsi uz sāniem, tik ilgi uz tevis būs viņu vaina.  Es tev lieku to darīt trīssimt deviņdesmit dienas, atbilstoši viņu noziegumu gadu skaitam,+ — tik ilgi tev jānes Izraēla tautas vaina.  Kad šis laiks būs galā, apgulies vēlreiz, bet šoreiz uz labajiem sāniem un četrdesmit dienas nes Jūdas tautas vainu.+ Par katru gadu es tev lieku gulēt vienu dienu.  Piedurkni atrotījis, bargi raugies uz aplenkto Jeruzālemi+ un pravieto par to.  Es tevi sasiešu ar virvēm, tā ka tu nevarēsi pagriezties no vieniem sāniem uz otriem, kamēr nebūs aizritējušas aplenkuma dienas.  Ņem kviešus, miežus, pupas, lēcas, prosu un plēkšņu kviešus, ieber tos vienā traukā un gatavo no tiem maizi, ko ēst visas trīssimt deviņdesmit dienas, kamēr tu gulēsi uz sāniem.+ 10  Katrai dienai nosver divdesmit šekeļus* maizes un ēd to noteiktā laikā, sadalījis pa ēdienreizēm. 11  Arī ūdeni dzer ar mēru — pa sestdaļai hīna*. Sadali to pa vairākām reizēm un dzer noteiktā laikā. 12  Visu acu priekšā cep savu maizi uz izkaltušiem cilvēku mēsliem un ēd to kā miežu plāceņus.” 13  Jehova piebilda: ”Tā izraēlieši ēdīs netīru maizi tautu vidū, starp kurām es viņus izklīdināšu.”+ 14  Es atbildēju: ”Ak nē, Visaugstais Kungs Jehova! Kopš mazotnes es nekad neesmu sevi aptraipījis, ēzdams tāda dzīvnieka gaļu, kas ir nobeidzies vai saplosīts.+ Netīru gaļu es neesmu ņēmis ne mutē!”+ 15  Tad viņš man teica: ”Labi, es tev atļauju cilvēku mēslu vietā ņemt lopu mēslus un cept maizi uz tiem.” 16  Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, es Jeruzālemē likšu izsīkt pārtikas krājumiem*,+ un tās iedzīvotāji svērs savu maizes devu un ēdīs to raizēs,+ mērīs ūdens devu un dzers to bailēs,+ 17  jo viņiem trūks maizes un ūdens. Tāpēc viņi šausmās vērsies cits citā un ies bojā savu grēku dēļ.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”izgreb”.
228 g. Sk. pielikumu B14.
0,6 l.
Burt. ”salauzīšu maizes nūju”. Iesp., runa par nūjām, uz kurām uzvērtas glabāja maizes.