Mateja 15:1—39
15 Tad no Jeruzālemes pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji+ un teica:
2 ”Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj senču paražas? Piemēram, viņi nemazgā rokas* pirms ēšanas.”+
3 Viņš tiem atbildēja: ”Bet kāpēc jūs savu paražu dēļ pārkāpjat Dieva likumu?+
4 Dievs taču ir teicis: ”Godā savu tēvu un māti!”+ un: ”Tam, kas runā ļaunu par* tēvu un māti, katrā ziņā jāmirst.”+
5 Bet jūs mācāt: ”Kas tēvam vai mātei saka: ”Viss, ko tu varētu saņemt no manis, ir Dievam novēlēta dāvana,”+ —
6 tam vecāki nemaz nav jāgodā.” Tā jūs esat atcēluši Dieva vārdus savu paražu dēļ.+
7 Liekuļi, pareizi Jesaja ir pravietojis par jums:+
8 ”Šī tauta godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis.
9 Viņi mani pielūdz veltīgi, jo viņu mācības ir tikai cilvēku izdomāti likumi.””+
10 Tad viņš pasauca ļaudis un tiem sacīja: ”Klausieties un izprotiet:+
11 cilvēku aptraipa nevis tas, kas nonāk mutē, bet tas, kas no mutes iznāk.”+
12 Tad pie Jēzus pienāca mācekļi un jautāja: ”Vai tu zini, ka farizeji ir ņēmuši ļaunā tavus vārdus*?”+
13 Viņš atbildēja: ”Ikviens stāds, ko mans debesu Tēvs nav stādījis, tiks izrauts ar saknēm.
14 Atstājiet tos! Tie ir akli ceļveži. Ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.”+
15 Bet Pēteris viņam lūdza: ”Paskaidro mums šo līdzību!”
16 Viņš atteica: ”Vai arī jūs vēl nesaprotat?+
17 Vai jūs nezināt, ka viss, kas nonāk mutē, pēc tam nonāk vēderā un visbeidzot — notekā?
18 Turpretī tas, kas nāk no mutes, nāk no sirds, un tieši tas aptraipa cilvēku,+
19 jo no sirds nāk ļaunas domas,+ kas noved pie slepkavībām, laulības pārkāpšanas, netiklības*, zagšanas, nepatiesām liecībām un zaimiem.
20 Tas viss aptraipa cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku neaptraipa.”
21 Pēc tam Jēzus devās uz Tiras un Sidonas apkārtni.+
22 Pie viņa atnāca kāda feniķiete*, kas dzīvoja tajā apvidū, un skaļā balsī lūdzās: ”Apžēlojies par mani, Kungs, Dāvida dēls! Manu meitu briesmīgi moka dēmons.”+
23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: ”Saki, lai viņa iet prom, jo viņa nemitīgi kliedz mums nopakaļ.”
24 Viņš atbildēja: ”Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā tikai pie Izraēla tautas pazudušajām avīm.”+
25 Bet sieviete pienāca klāt, nometās zemē viņa priekšā un sacīja: ”Kungs, palīdzi man!”
26 Jēzus atteica: ”Nav pareizi atņemt maizi bērniem un nomest to sunīšiem.”
27 ”Jā, Kungs,” viņa piekrita, ”tomēr sunīši ēd druskas, kas nokrīt no saimnieku galda.”+
28 Jēzus viņai atbildēja: ”Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek tā, kā tu vēlies.” Un tajā pašā brīdī viņas meita tika izdziedināta.
29 Tad Jēzus devās tālāk un nonāca pie Galilejas jūras.+ Uzkāpis kalnā, viņš apsēdās,
30 un pie viņa atnāca daudz ļaužu, kas atveda līdzi klibus, sakropļotus, aklus un mēmus cilvēkus un daudzus, kuriem bija citas vainas. Ļaudis tos lika pie viņa kājām, un viņš tos dziedināja.+
31 Visi brīnījās, redzēdami mēmos runājam, sakropļotos kļūstam veselus, klibos staigājam un aklos redzam, un viņi slavēja Izraēla Dievu.+
32 Tad Jēzus atsauca mācekļus un teica: ”Man ir žēl ļaužu,+ jo tie jau trīs dienas ir palikuši pie manis un tiem nav nekā, ko ēst. Es negribu tos sūtīt prom neēdušus, jo tie ceļā varētu zaudēt spēkus.”+
33 Mācekļi vaicāja: ”Kur lai mēs šajā nomaļajā vietā dabūjam pietiekami daudz maizes, lai paēdinātu tik lielu pulku?”+
34 ”Cik maižu jums ir?” pajautāja Jēzus, un viņi atbildēja: ”Septiņas, un vēl dažas zivtiņas.”
35 Licis ļaudīm atsēsties zemē,
36 viņš paņēma tās septiņas maizes un zivis, pateicās Dievam, pārlauza maizes un sāka dalīt mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.+
37 Visi ēda, līdz bija paēduši, un beigās septiņi lieli grozi tika pielasīti pilni ar atlikušajiem maizes gabaliem.+
38 Bet to, kas bija ēduši, bija četri tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni.
39 Pēc tam, atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un aizbrauca uz Magadanas apvidu.+
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., neievēro ceremoniālās attīrīšanās paražu.
^ Vai ”paļā; lamā”.
^ Vai ”farizejiem tavi vārdi ir kļuvuši par klupšanas akmeni”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”kanaāniete”.
