Psalmi 141:1—10
Dāvida psalms.
141 Es saucu tevi, Jehova,+steidzies man palīgā!+
Uzklausi mani, kad tevi saucu!+
2 Lai mana lūgšana ir kā kvēpināmais,+ kas sagatavots tavā priekšā,+manas lūgšanā paceltās rokas lai ir kā vakara upuris.+
3 Jehova, pieliec sargu manai mutei,apsargā manu lūpu durvis,+
4 neļauj manai sirdij sliekties uz ļaunu,+lai es nesāktu darīt nelietības kopā ar neģēļiem!
Ar viņu gardumiem es negribu mieloties.
5 Ja taisnais mani sistu, tas liecinātu par uzticīgu mīlestību,+ja viņš mani pārmācītu, tā būtu kā eļļa uz manas galvas,+es no tās nevairītos.+
Es nebeigšu lūgt par viņu, ja viņu piemeklēs nelaime.
6 Tautas tiesneši ir nomesti no klints,bet ļaudis ieklausīsies manos vārdos, jo tie ir patīkami.
7 Kā arot tiek apvērsta zeme,tā mūsu kauli ir izkaisīti kapa* priekšā.
8 Bet manas acis ir pievērstas tev, Visaugstais Kungs Jehova!+
Pie tevis es patveros —neļauj man aiziet bojā!
9 Pasargā mani no slazdiem, kas man izlikti,un no neliešu cilpām!
10 Visi ļaundari iekritīs paši savos tīklos,+bet es droši paiešu garām.