Jeruzaleme un Salamana templis
Jeruzaleme un Salamana templis
ŠĪ PILSĒTA tika dēvēta par ”skaistuma vainagojumu”, ”pašu skaistāko” un ”lielā ķēniņa pilsētu”. (Ps 48:3; 50:2; RDz 2:15.) Jeruzaleme bija Dieva tautas galvaspilsēta. (Ps 76:3.) Pēc tam, kad Dāvids to bija atņēmis jebusiešiem un padarījis par savas valsts galvaspilsētu, to sauca par ”Dāvida pilsētu” jeb vienkārši par ”Ciānu”. (2Sa 5:7.)
Jeruzaleme neatradās sevišķi izdevīgā vietā, taču kļuva slavena ar to, ka Dievs tur lika mājot savam vārdam. (5Mo 26:2.) Šī pilsēta bija izraēliešu reliģiskais un pārvaldes centrs.
Jeruzaleme atrodas 750 metrus virs jūras līmeņa Jūdejas vidienes kalnos. Bībelē sacīts, ka tā ”paceļas” pār apkārtni un ka Dieva kalpi uz to dodas, ”kalnā virzīdamies”. (Ps 48:3; 122:3, 4.) Senajai pilsētai apkārt bija ielejas: Hinoma ieleja rietumu un dienvidu pusē un Kidronas ieleja austrumos. (2Ķē 23:10; Jer 31:40.) No Gihonas strauta *, kas atradās Kidronas ielejā, un no Ajin-Rogelas dienvidos varēja ņemt dzeramo ūdeni, kas bija īpaši vajadzīgs ienaidnieku uzbrukuma laikā. (2Sa 17:17.)
21. lappusē redzamajā shēmā Dāvida pilsēta ir sarkanā krāsā. Dāvida un Salamana valdīšanas laikā pilsēta paplašinājās uz ziemeļiem un tās teritorijā nonāca Ofēla (zaļā krāsā) un Morija kalns (zilā krāsā). (2Sa 5:7—9; 24:16—25.) Uz šī kalna Salamans uzbūvēja krāšņu templi Jehovam. Tā noteikti bija iespaidīga aina, kad neskaitāmi cilvēki devās uz ”tā Kunga.. kalnu” svinēt ikgadējos svētkus. (Ca 8:3.) Šādus ceļojumus atviegloja ceļu tīkls, kas attēlots 17. lappusē.
Ar zeltu un dārgakmeņiem rotātais Salamana templis bija viena no dārgākajām celtnēm, kādas jebkad uzbūvētas, bet svarīgāk ir tas, ka Jehova pats sagādāja plānu, pēc kura tas bija jāceļ. Kā redzams attēlā, blakus templim bija lieli pagalmi un administratīvās ēkas. Ir vērts veltīt laiku un sīkāk izpētīt, kā templis bija būvēts. (1Ķē 6:1—7:51; 1La 28:11—19; Eb 9:23, 24.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Ķēniņš Hiskija aizbēra šo strautu un izbūvēja tuneli, kas veda uz dīķi pilsētas rietumu pusē. (2La 32:4, 30.)
[Papildmateriāls 21. lpp.]
Ar laiku Jeruzaleme paplašinājās rietumu un ziemeļu virzienā. Jūdejas ķēniņi, kas valdīja pēc Salamana, piebūvēja jaunus mūrus un vārtus. Arheoloģiskajos pētījumos pakāpeniski tiek noskaidrots, kur atradās dažādas mūra daļas un cik garas tās bija. 607. gadā p.m.ē. pilsēta tika izpostīta, un 70 gadus tajā neviens nedzīvoja. Aptuveni 80 gadus pēc ebreju atgriešanās Nehemija uzsāka Jeruzalemes mūru atjaunošanu.
[Shēma/Attēls 21. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Jeruzaleme/Salamana templis
TEMPLIS UN TĀ APKĀRTNE SALAMANA LAIKĀ
Tempļa daļas
1. Vissvētākā vieta
2. Svētā vieta
3. Priekštelpa
4. Boāss
5. Jahīns
6. Vara altāris
7. No vara lietā jūra
8. Katlturi
9. Sāntelpas
10. Ēdamistabas
11. Iekšējais pagalms
TEMPLIS
Morija kalns
Ēdamistabas
Katlturi
Sāntelpas
Vissvētākā Svētā Boāss
vieta vieta Priekštelpa Vara Iekšējais
Jahīns altāris pagalms
Katlturi No vara
lietā jūra
Ofēla
Laukums?
Ūdens vārti?
DĀVIDA PILSĒTA
Ciānas kalns
Dāvida pils
Avota vārti
Manases mūris?
Hananeēla tornis
Meas tornis
Aitu vārti
Sardzes vārti
Pārvaldes vārti
Zirgu vārti
KIDRONAS IELEJA
Lejas mūris?
Gihonas strauts
Vēlāk izraktais ūdens tunelis
TIROPOJONAS IELEJA
Mēslu (Šķembeļu) vārti
Ajin-Rogela
Ielejas vārti
HINOMA IELEJA
Stūra vārti
Cepļu tornis
Platais mūris
Ēfraima vārti
Laukums
Vecie vārti
Pirmais ziemeļu mūris
PILSĒTAS OTRAIS IECIRKNIS
Zivju vārti
[Attēls]
Ofēla
Faraona meitas nams
Salamana pils
Libāna ciedru nams
Kolonāde
Troņa telpas
Morija kalns
Lielais pagalms
Templis
[Attēls 20. lpp.]
Priekšplānā redzama vieta, kur atradās ”Dāvida pilsēta”. Templis bija būvēts uz līdzenā zemes laukuma, kas redzams fonā
[Attēls 20. lpp.]
Ar datoru iegūts senās ”Dāvida pilsētas” un Salamana tempļa attēls