Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jeruzaleme un Salamana templis

Jeruzaleme un Salamana templis

Jeruzaleme un Salamana templis

ŠĪ PILSĒTA tika dēvēta par ”skaistuma vainagojumu”, ”pašu skaistāko” un ”lielā ķēniņa pilsētu”. (Ps 48:3; 50:2; RDz 2:15.) Jeruzaleme bija Dieva tautas galvaspilsēta. (Ps 76:3.) Pēc tam, kad Dāvids to bija atņēmis jebusiešiem un padarījis par savas valsts galvaspilsētu, to sauca par ”Dāvida pilsētu” jeb vienkārši par ”Ciānu”. (2Sa 5:7.)

Jeruzaleme neatradās sevišķi izdevīgā vietā, taču kļuva slavena ar to, ka Dievs tur lika mājot savam vārdam. (5Mo 26:2.) Šī pilsēta bija izraēliešu reliģiskais un pārvaldes centrs.

Jeruzaleme atrodas 750 metrus virs jūras līmeņa Jūdejas vidienes kalnos. Bībelē sacīts, ka tā ”paceļas” pār apkārtni un ka Dieva kalpi uz to dodas, ”kalnā virzīdamies”. (Ps 48:3; 122:3, 4.) Senajai pilsētai apkārt bija ielejas: Hinoma ieleja rietumu un dienvidu pusē un Kidronas ieleja austrumos. (2Ķē 23:10; Jer 31:40.) No Gihonas strauta *, kas atradās Kidronas ielejā, un no Ajin-Rogelas dienvidos varēja ņemt dzeramo ūdeni, kas bija īpaši vajadzīgs ienaidnieku uzbrukuma laikā. (2Sa 17:17.)

 21. lappusē redzamajā shēmā Dāvida pilsēta ir sarkanā krāsā. Dāvida un Salamana valdīšanas laikā pilsēta paplašinājās uz ziemeļiem un tās teritorijā nonāca Ofēla (zaļā krāsā) un Morija kalns (zilā krāsā). (2Sa 5:7—9; 24:16—25.) Uz šī kalna Salamans uzbūvēja krāšņu templi Jehovam. Tā noteikti bija iespaidīga aina, kad neskaitāmi cilvēki devās uz ”tā Kunga.. kalnu” svinēt ikgadējos svētkus. (Ca 8:3.) Šādus ceļojumus atviegloja ceļu tīkls, kas attēlots 17. lappusē.

Ar zeltu un dārgakmeņiem rotātais Salamana templis bija viena no dārgākajām celtnēm, kādas jebkad uzbūvētas, bet svarīgāk ir tas, ka Jehova pats sagādāja plānu, pēc kura tas bija jāceļ. Kā redzams attēlā, blakus templim bija lieli pagalmi un administratīvās ēkas. Ir vērts veltīt laiku un sīkāk izpētīt, kā templis bija būvēts. (1Ķē 6:1—7:51; 1La 28:11—19; Eb 9:23, 24.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 4. rk. Ķēniņš Hiskija aizbēra šo strautu un izbūvēja tuneli, kas veda uz dīķi pilsētas rietumu pusē. (2La 32:4, 30.)

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Ar laiku Jeruzaleme paplašinājās rietumu un ziemeļu virzienā. Jūdejas ķēniņi, kas valdīja pēc Salamana, piebūvēja jaunus mūrus un vārtus. Arheoloģiskajos pētījumos pakāpeniski tiek noskaidrots, kur atradās dažādas mūra daļas un cik garas tās bija. 607. gadā p.m.ē. pilsēta tika izpostīta, un 70 gadus tajā neviens nedzīvoja. Aptuveni 80 gadus pēc ebreju atgriešanās Nehemija uzsāka Jeruzalemes mūru atjaunošanu.

 [Shēma/Attēls 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Jeruzaleme/Salamana templis

TEMPLIS UN TĀ APKĀRTNE SALAMANA LAIKĀ

Tempļa daļas

1. Vissvētākā vieta

2. Svētā vieta

3. Priekštelpa

4. Boāss

5. Jahīns

6. Vara altāris

7. No vara lietā jūra

8. Katlturi

9. Sāntelpas

10. Ēdamistabas

11. Iekšējais pagalms

TEMPLIS

Morija kalns

Ēdamistabas

Katlturi

 

Sāntelpas

Vissvētākā Svētā Boāss

vieta vieta Priekštelpa Vara Iekšējais

Jahīns altāris pagalms

 

Katlturi No vara

lietā jūra

 

Ofēla

Laukums?

Ūdens vārti?

DĀVIDA PILSĒTA

Ciānas kalns

Dāvida pils

Avota vārti

Manases mūris?

Hananeēla tornis

Meas tornis

Aitu vārti

Sardzes vārti

Pārvaldes vārti

Zirgu vārti

KIDRONAS IELEJA

Lejas mūris?

Gihonas strauts

Vēlāk izraktais ūdens tunelis

TIROPOJONAS IELEJA

Mēslu (Šķembeļu) vārti

Ajin-Rogela

Ielejas vārti

HINOMA IELEJA

Stūra vārti

Cepļu tornis

Platais mūris

Ēfraima vārti

Laukums

Vecie vārti

Pirmais ziemeļu mūris

PILSĒTAS OTRAIS IECIRKNIS

Zivju vārti

[Attēls]

Ofēla

Faraona meitas nams

Salamana pils

Libāna ciedru nams

Kolonāde

Troņa telpas

Morija kalns

Lielais pagalms

Templis

[Attēls 20. lpp.]

Priekšplānā redzama vieta, kur atradās ”Dāvida pilsēta”. Templis bija būvēts uz līdzenā zemes laukuma, kas redzams fonā

[Attēls 20. lpp.]

Ar datoru iegūts senās ”Dāvida pilsētas” un Salamana tempļa attēls